Dzimšanas dienu svin deputāts Dāvis Mārtiņš Daugavietis - sveicam viņu un pārējos gaviļniekus!

Jubilāri Latvijā

1996. gadā Dāvis Mārtiņš Daugavietis - jurists un politiķis, 14. Saeimas deputāts.

1975. gadā Alnis Stakle - fotomākslinieks.

1963. gadā Oskars Spurdziņš - ekonomists un politiķis, bijušais finanšu ministrs.

1962. gadā Aleksejs Loskutovs – jurists un politiķis, bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks un Saeimas deputāts un Eiropas Parlamenta deputāts.

1948. gadā Alberts Pauliņš - mākslinieks.

Jubilāri pasaulē

1995. gadā Dua Lipa - angļu dziedātāja un dziesmu autore.

1993. gadā Laura Dālmeijere - vācu biatloniste, divkārtēja olimpiskā un septiņkārtēja pasaules čempione (mirusi 2025. gadā).

1978. gadā Džeimss Kordens - britu aktieris, humorists un TV raidījumu vadītājs.

1973. gadā Eurēlijs Žukausks - lietuviešu basketbolists, divkārtējs olimpisko spēļu bronzas medaļas laureāts, 2003. gada Eiropas čempions.

1970. gadā Riko Gross - vācu biatlonists, četrkārtējs olimpiskais un deviņkārtējs pasaules čempions.

1966. gadā GZA - amerikāņu reperis un dziesmu autors, īstajā vārdā Gerijs Graiss, viens no hiphopa apvienības "Wu-Tang Clan" līderiem.

1964. gadā Matss Vilanders - zviedru tenisists, astoņu "Grand Slam" titulu ieguvējs, trīskārtējs Deivisa kausa ieguvējs, bijušais pasaules ranga līderis.

1963. gadā Torija Eimosa - amerikāņu mūziķe.

1957. gadā Stīvs Deiviss - angļu snūkera spēlētājs, seškārtējs pasaules čempions astoņdesmitajos gados.

1934. gadā Normens Švarckopfs - ASV ģenerālis, kurš komandēja koalīcijas spēkus Persijas līča karā.

1920. gadā Rejs Bredberijs - amerikāņu zinātniskās fantastikas rakstnieks (miris 2012.gadā).

1917. gadā Džons Lī Hūkers - amerikāņu ģitārists un dziedātājs (miris 2001.gadā).

1909. gadā Džūliuss Epšteins - amerikāņu kino scenāriju autors, "Oskara" balvas ieguvējs par filmu "Kasablanka" (miris 2000. gadā).

1908. gadā Anrī Kartjē Bresons - franču fotogrāfs, modernās fotožurnālistikas pamatlicējs (miris 2004.gadā).

1904. gadā Dens Sjaopins - Ķīnas prezidents (miris 1997.gadā).

1902. gadā Lenija Rīfenštāle - vācu kino režisore (mirusi 2003.gadā).

1891. gadā Žaks Lipčics - Lietuvā dzimis ebreju izcelsmes amerikāņu skulptors (miris 1973.gadā).

1862. gadā Klods Debisī - franču komponists (miris 1918.gadā).

1854. gadā Milans I - Serbijas karalis (miris 1901.gadā).

1848. gadā Melvils Stouns - amerikāņu izdevējs, "Chicago Daily News" dibinātājs un reorganizētās aģentūras "Associated Press" ģenerālmenedžeris (miris 1929.gadā).

1834. gadā Semjuels Pjērponts Lenglijs - amerikāņu astronoms, fiziķis, izgudrotājs un aviācijas pionieris (miris 1906.gadā).

1771. gadā Henrijs Modslejs - angļu izgudrotājs (miris 1831.gadā).

1647. gadā Denī Papīns - franču fiziķis, matemātiķis un izgudrotājs (miris 1712.gadā).

Notikumi Latvijā

2008. gadā Pekinas olimpisko spēļu BMX sacensību finālā par uzvarētāju kļūst Latvijas sportists Māris Štrombergs, izcīnot Latvijai zelta medaļu.

2003. gadā Valsts kontrole svinīgā sarīkojumā Rīgas Latviešu biedrības namā atzīmē 80.gadskārtu, kopš pieņemts pirmais Valsts kontroles darbību reglamentējošais likums, un 10 gadus, kopš institūcija atsākusi darbību pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā.

2002. gadā Ministru prezidenta Andra Bērziņa un "Radio Brīvā Eiropa"/"Radio Brīvība" delegācijas tikšanās laikā tiek pārrunāta iespējamā radio pārcelšanās uz Rīgu.

2001. gadā tiek atklāta rekonstruētā Ķeguma hidroelektrostacija.

2000. gadā Ministru kabinets pieņem 11 noteikumu projektus Valsts valodas likuma izpildei.

1999. gadā Rīgā notiek akcijas "Baltijas ceļš" desmitgadei veltīti atmiņu mirkļi saieta vietās - Tautas frontes muzejā un Barikāžu atbalsta fondā, kā arī aizlūgums Doma baznīcā "Tautas gara un spēka stiprinājumam".

1996. gadā Saeima ratificē Latvijas-Igaunijas līgumu par jūras robežu.

1944. gadā LPSR Augstākās Padomes prezidijs iesniedz PSRS Ministru padomei lūgumu atdalīt no Latvijas teritorijas Abrenes apriņķi, kā iemeslu minot to, ka tajā lielākā daļa iedzīvotāju ir krievvalodīgie.

1925. gadā pirmais Latvijas ārlietu ministrs un otrais Ministru prezidents Zigfrīds Anna Meierovics Sēmes pagastā, dodoties apciemot savus bērnus, iet bojā autoavārijā.

1762. gadā Krievijas imperatore Katrīna II atdeva Ernstam Johanam Bīronam tiesības uz viņa Kurzemes hercogisti, tādējādi pēc 18 gadu ilga aresta Bīrnons atkal kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogu.

Notikumi pasaulē

2004. gadā bruņoti laupītāji no Oslo muzeja nolaupa Edvarda Munka gleznas "Kliedziens" un "Madonna".

2002. gadā vairāk nekā piecus miljonus mārciņu vērta Venēcijas meistara Ticiāna glezna tiek atrasta polietilēna maisiņā uz ielas Londonā. Pirms septiņiem gadiem glezna tika nozagta no "Longleat House" Anglijas rietumos.

1968. gadā Romas pāvests Jānis Pāvils VI ierodas Kolumbijā. Tā ir pirmā pāvesta vizīte Latīņamerikā.

1963. gadā aviatora Džo Volkera lidmašīna X-15 sasniedz 106 kilometru augstumu.

1962. gadā neizdodas mēģinājums nogalināt Francijas prezidentu Šarlu de Gollu.

1926. gadā Johanesburgā, Dienvidāfrikā, tiek atrasts zelts.

1902. gadā Teodors Rūzvelts kļūst par pirmo ASV prezidentu, kurš pārvietojas automašīnā.

1901. gadā tiek dibināta kompānija "Cadillac".

1864. gadā 12 valstis Ženēvā paraksta Pirmo Ženēvas konvenciju, dibinot Starptautisko Sarkano Krustu.

1851. gadā Austrālijā tiek atrasts zelts.

1849. gadā notiek pirmais gaisa trieciens vēsturē, kad Austrijas armija bombardē Venēciju ar degbumbām.

1848. gadā ASV anektē Ņūmeksiku.

1831. gadā ASV pilsētā Southemptonā, Virdžīnijas štatā, sākas vergu sacelšanās, kuras gaitā tiek nogalināti vairāk nekā 50 baltādainie un vairāki simti afroamerikāņu.

1717. gadā spāņu karaspēks izceļas Sardīnijā.

1642. gadā Lielbritānijas karalim Čārlzam I nosaucot Anglijas parlamenta locekļus par nodevējiem, sākas Angļu pilsoņu karš.

1485. gadā Bosfortas kauja noslēdz Rožu karus, pēc kuriem Plantagenetu dinastiju pie varas Anglijā nomaina Tjudori.

565. gadā svētais Kolumba ziņo par Lohnesa ezerā pamanītu briesmoni.