Eksperti ceļ trauksmi par redzes veselību Latvijā
Palielināts ekrānu lietojums, novecošanās process un citi faktori rada nopietnas bažas par redzes pasliktināšanos. Ir nepieciešama sistemātiskāka un mērķtiecīgāka pieeja, lai uzlabotu sabiedrības izpratni par šiem jautājumiem un risinātu potenciālās sekas, ko redzes zudums var radīt gan indivīdam, gan visai sabiedrībai.
Piektdien, 28.februārī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās diskusija "Redzes laukā", kurā ārsti, pacientu pārstāvji un sabiedriskās organizācijas analizēja redzes zuduma ietekmi uz indivīdu un sabiedrību kopumā. Eksperti uzsvēra, ka Latvijas sabiedrība, ņemot vērā novecošanās tendences un palielināto slodzi uz acīm, ir pelnījusi nopietnāku un sistemātiskāku pieeju redzes veselības jautājumiem.
Diskusijas laikā tika aplūkoti gan profilakses pasākumi, gan nepieciešamība pēc ilgtermiņa stratēģijas redzes aizsardzībai un ārstēšanai Latvijā. Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētājs Kaspars Biezais uzsvēra ekonomisko un ētisko aspektu, norādot: "Ja ir iespējams novērst redzes zudumu, tas vienmēr būs valstij izdevīgāk. Taču šeit jārunā arī par ētisko aspektu - jo redzes zuduma ietekmi nav iespējams izmērīt naudā. Ja pastāv iespēja to novērst, tas ir valsts pienākums to darīt."
Savukārt, runājot par valsts ieguldījumu pacientu ārstēšanā - būtiski ir līdzekļus izmantot efektīvi. Svarīgi, lai finansētās ārstēšanas metodes dotu rezultātus. "Ja mēs ieguldam naudu kad redze ir zudusi, tad tam vairs nav lielas jēgas" uzsvēra profesore Guna Laganovska.
Latvijas Pensionāru federācijas pārstāve Liesma Kalve norādīja uz diviem satraucošiem aspektiem, kas būtiski ietekmē redzes veselību: "Šobrīd pasaulē ir divas tendences - kā sabiedrība mēs novecojam un dzīvojam ekrānos. Tas nozīmē, ka redzes problēmas kļūst par cita līmeņa izaicinājumu. Jā, Latvijā ir onkoloģiskais plāns, sirds un asinsvadu slimību novēršanas plāns, bet, ņemot vērā tendences, mums ir nepieciešams arī redzes plāns - lai skaidri redzam, uz ko virzāmies šajā veselības aprūpes jomā."
Diskusijā piedalījās Rīgas Stradiņa universitātes profesore un P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja Guna Laganovska, Nacionālā psihiskās veselības centra Zinātniskā institūta psihiskās veselības jomā vadītāja Dr. Liene Sīle, Latvijas Pensionāru federācijas pārstāve Liesma Kalve, Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētājs Kaspars Biezais, Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Freimane un laikmetīgā teātra režisore Elīna Cērpa.
Eksperti vienojās, ka redzes veselības jautājumi prasa aktīvāku sabiedrības iesaisti un lēmumu pieņēmēju drosmīgāku rīcību. Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka nepieciešams turpināt interešu pārstāvniecību redzes jomā, lai nodrošinātu mūsdienīgas ārstniecības pieejamību un veicinātu profilakses pasākumus.
