Farmaceite atklāj vienkāršu ikdienas ieradumu, kas var būtiski uzlabot pašsajūtu ziemā
Ja vasarā par ūdens dzeršanu parasti atceramies vieglāk, tad ziemā šis svarīgais ieradums bieži tiek aizmirsts. Aukstajā sezonā slāpju sajūta kļūst mazāk izteikta, un svīšana biezo apģērbu kārtās nav tik pamanāma, radot maldīgu iespaidu, ka ķermenim ūdens nepieciešams mazāk. Farmaceite Alīna Fleišmane atgādina, ka šis ir izplatīts mīts, un skaidro, kāpēc tieši ziemā par ūdens dzeršanu jāpiedomā īpaši rūpīgi. Pareiza hidratācija ne tikai uzlabo pašsajūtu, bet arī palīdz stiprināt imunitāti un pasargāt ķermeni no ziemas izaicinājumiem.
„Galvassāpes, vājums un nogurums, sasprēgājušas lūpas, sausa mute, āda vai acis, tumšs urīns un vēdera aizcietējumi – šīs ir pazīmes, kas var liecināt, ka ūdens netiek uzņemts pietiekamā daudzumā. Ūdens ir vitāli svarīgs organisma darbībai un ietekmē teju visas ķermeņa funkcijas – no optimālas vielmaiņas un smadzeņu darbības līdz pat mirdzošai sejas ādai un labai pašsajūtai kopumā. Turklāt ziemas sezonā pietiekama šķidruma uzņemšana ir jo īpaši būtiska imunitātes stiprināšanai un cīņai pret saslimšanām, jo ūdens palīdz gan uzlabot organisma šūnu darbību, kas ir svarīga, lai pasargātos no dažādām baktērijām, gan palīdz ķermenim dabiski izvadīt toksīnus, kas, paliekot organismā, var izraisīt saslimšanu,” stāsta farmaceite Alīna Fleišmane.
Aukstā laikā samazinās slāpju sajūta, tomēr organisms zaudē šķidrumu arī ziemā – ar izelpu, urīnu un svīstot zem siltajām apģērba kārtām. Tāpēc jāparūpējas par sistemātisku ūdens rezervju atjaunošanu, negaidot slāpju signālus.
Zems mitruma līmenis. Sausais gaiss, kas iekštelpās nereti ir apkures sezonā, var izraisīt pastiprinātu ādas, elpceļu un gļotādu mitruma zudumu, kā arī veicināt elpceļu infekcijas. Lai no tā izvairītos, nepieciešams gādāt gan par regulāru telpu vēdināšanu un mitrināšanu, piemēram, izmantojot gaisa mitrinātāju, gan uzņemt šķidrumu iekšķīgi un neaizmirst arī par ķermeņa ādas mitrināšanu, tostarp ar mitrinošajiem krēmiem, termālā ūdens aerosoliem un labu lūpu balzamu.
Ziemas aktivitāšu izraisīts šķidruma zudums. Pastaiga svaigā gaisā, slidošana, slēpošana un ikviena cita fiziskā aktivitāte veicina svīšanu, tikai aukstā laikā un drēbju slāņos tas var būt mazāk pamanāms. Tāpēc termoss ar siltu dzērienu var lieti palīdzēt parūpēties par šķidruma rezervju atjaunošanu.
Ūdens palīdz saglabāt siltumu. Ūdens ir nepieciešams optimālai ķermeņa termoregulācijai – dehidratācija var negatīvi ietekmēt ķermeņa spēju regulēt temperatūru, tā to padarot neaizsargātāku pret aukstumu.
Imunitātes stiprināšana. Aukstākajā gadalaikā, kad apkārt klejo vīrusi un ir paaugstināts saslimšanu risks, pietiekama hidratācija palīdz ķermenim cīnīties pret infekcijām, palīdzot izvadīt toksīnus un stiprināt imūnsistēmu.
Atjaunošanās svētku periodā. Ziemassvētku mielasti, Jaungada dzirkstošie dzērieni un ne mazums citu pasākumu – arī svētkos nedrīkst aizmirst par ūdens uzņemšanu, jo alkohols dehidrē, savukārt treknu un sāļu ēdienu pārstrādei nepieciešams vairāk šķidruma, lai atvieglotu gremošanas procesus. Ūdens palīdz atjaunot līdzsvaru un atbalsta organisma detoksikāciju, uzlabojot pašsajūtu pēc svētkiem.
„Dienā nepieciešamais šķidruma daudzums katram var atšķirties atkarībā no aktivitātes līmeņa un individuālā svara, bet parasti tiek rēķināts, ka uz vienu kilogramu ķermeņa svara diennaktī ir jāuzņem 30 mililitri ūdens. Ūdens jādzer regulāri, negaidot slāpju sajūtas iestāšanos, jo tobrīd organisms jau ir viegli atūdeņojies. Ja ziemā grūti uzņemt tik daudz dzeramā ūdens, tad šķidruma uzņemšanu var dažādot, gatavojot siltos dzērienus, piemēram, pievienojot siltam ūdenim šķēlīti citrona, ingveru vai dzērvenes. Tāpat lieti noderēs zāļu tējas un pārtika ar augstu ūdens saturu, piemēram, dārzeņi, augļi, zupas un buljoni. Tāpat nedrīkst aizmirst par pietiekamu šķidruma uzņemšanu saslimšanu laikā, kā arī pēc tām atbalstīt organisma atveseļošanos, uzņemot dzērienus ar elektrolītiem – farmaceits aptiekā piedāvās konkrētajai vajadzībai atbilstošāko sastāvu,” papildina farmaceite.
