Vai vajag papildus lietot vitamīnus? Ģimenes ārste Dārta Puriņa izskaidro, ko svarīgi zināt katram
Beidzamajā laikā bieži dzirdami apgalvojumi, ka mūsdienās pieejamais uzturs ir neveselīgs un vitamīniem nabadzīgs, tāpēc noteikti jālieto vitamīni uztura bagātinātāju veidā. “Šim apgalvojumam īsti nevar piekrist,” saka ģimenes ārste Dārta Puriņa. Taču ir situācijas, kad papildu vitamīni tomēr vajadzīgi.
Vitamīni ir organiski savienojumi, kas nepieciešami nelielos apjomos, lai palīdzētu nodrošināt vielmaiņas procesus. Tikai D vitamīns organismā tiek sintezēts saules gaismas ietekmē, bet pārējie vitamīni uzņemami ar pārtikas produktiem. Taisnības labad jāpiemin, ka ar zarnu mikrofloras palīdzību nelielos apjomos tiek sintezēti arī K2 un B12 vitamīni.
Līdz ar vitamīnu kā ķīmisku savienojumu atklāšanu un to nozīmes pētīšanu tikuši lauzti šķēpi par to, cik lielos apjomos un vai tos nepieciešams uzņemt papildus. Ieteikto devu un uzņemšanas veidu rekomendācijas ir mainījušās līdzi laikam, atklājot arvien jaunas nianses. Maldīgi būtu uzskatīt, ka vitamīnu nevar būt par daudz vai tos nav iespējams pārdozēt, – arī vitamīniem ir devas, kuras pārsniedzot tie var nodarīt kaitējumu, ja tos lieto kā papildvielas pārmērīgi. Dabiskā veidā, sekojot samērīga, saprātīga uztura principiem, pārdozēt ar vitamīniem nav iespējams.
No cingas līdz rahītam
Vēsturiski vitamīnu atklāšana bija nozīmīgs pagrieziena punkts, kas ļāva izzināt dažādu slimību attīstīšanās mehānismus un iespējas no tām izvairīties. Tika novērotas slimības, kuras izraisīja smags vitamīnu trūkums, ko zinātniskā valodā sauc par avitaminozi, ar to saprotot absolūtu kāda vitamīna trūkumu. Senos laikos jūras braucējiem tālos ceļos ilgstoši nebija iespējams uzturā lietot svaigus dārzeņus un augļus, tāpēc radās C vitamīna deficīts un veidojās saslimšana, ko sauc par cingu vai skorbutu. Tai raksturīgs izteikts nespēks, smaganu asiņošana, sāpes kaulos un locītavās.
Attīstoties urbanizācijai, 20. gadsimta sākumā cilvēki, tostarp bērni, sāka ilgstoši uzturēties iekštelpās un ļoti maz atradās ārā, kas izraisīja kaulu attīstības defektus kā rahīts un kaulu trauslums, – tā tika novērota saistība starp saules gaismu, kaulu veselību un “saules” jeb D vitamīna deficītu. Veselam cilvēkam, kurš uzturā pietiekamā un samērīgā daudzumā lieto dārzeņus, augļus, graudaugus, gaļu, piena produktus, riekstus un sēklas, vitamīnu trūkumam rasties nevajadzētu. Taču ir situācijas, kad organismā ir papilduzturvielu pieprasījums vai patēriņš (piemēram, sievietēm gaidību un krūts barošanas laikā vai cilvēkiem ar ļoti lielu fizisko aktivitāti), un ir situācijas, kad nevar tikt nodrošināta vitamīnu pietiekama uzsūkšanās. Šeit būtu jāpiemin vecāka gadagājuma cilvēki, pacienti pēc kuņģa operācijām, ar Krona slimību (zarnu iekaisums) vai tie, kam jālieto konkrēti medikamenti, kā arī pārmērīgas alkohola lietošanas gadījumā. Tad nepieciešama ārsta uzraudzība un jālemj par vitamīnu papildu uzņemšanu uztura bagātinātāju veidā.
Precizēsim kādu ļoti nozīmīgu aspektu – veselības traucējumus izraisa konkrētu vitamīnu pazemināts līmenis organismā. Vienlaikus nav pierādījumu, ka pastiprināta kāda vitamīna lietošana pasargātu no slimību attīstīšanās. To ir svarīgi zināt, lai nejauši nenodarītu kaitējumu sev vai citam.
Vienīgais patiesi pierādītais vitamīns, kura papildu lietošana var novērst kādu slimību, ir folskābe, tās papildu uzņemšana sievietēm, kuras plāno grūtniecību vai jau ir gaidībās. Tiek ieteikts 2–3 mēnešus pirms plānotas grūtniecības un tās laikā uzņemt papildus vismaz 400 mg folskābes dienā, lai gaidāmajam bērniņam novērstu nervu caurulītes defekta attīstīšanos.
Mūžīgā problēma – zems D vitamīna līmenis
Saistībā ar vitamīnu lietošanu visbiežāk runājam par papildu D vitamīna uzņemšanu. Latvijā saulaino dienu ir tik, cik ir, un mēs arī daudz uzturamies iekštelpās. Vienlaikus ādas ārsti ceļ pamatotu trauksmi par UV starojuma izraisīto ādas vēzi jeb melanomu, un mēs, ārsti, aicinām lietot saules aizsargkrēmus un tiešos saules staros neuzturēties. Dažkārt pacienti šajos ieteikumos apjūk, jo tie it kā ir pretrunā. Līdz ar to, lai samazinātu D vitamīna trūkuma riskus, Latvijā rekomendētā profilaktiskā dienas deva bērniem ir 400–600 SV, pieaugušajiem vidēji 800–1000 SV D vitamīna dienā.
Biežākās sūdzības pieaugušajiem, kad trūkst D vitamīna, ir nogurums, grūtības koncentrēties, diskomforts muskuļos vai locītavās. Ilgstošs D vitamīna deficīts, jo sevišķi ar vecumu, rezultēsies kaulu trauslumā, kas nozīmē lielāku kaulu lūzuma risku. Bērniem D vitamīna trūkums var radīt kaulu augšanas defektus (piemēram, rahītu), tomēr, sekojot ārsta ieteikumiem, rahītam nebūtu jāattīstās.
Nesen publiski izskanēja informācija par gadījumu, kad apritē nonāca D vitamīna preparāts ar toksiski augstām devām, kā dēļ cieta bērni. Kaitīgi augsts D vitamīna līmenis asinīs izpaužas kā slikta dūša, vemšana, muskuļu vājums, apjukums, pārmērīga urinācija un slāpes, atūdeņošanās un citi simptomi – ja ir šādas sūdzības, noteikti jāvēršas pie ārsta pēc palīdzības. Šādas situācijas gan notiek ārkārtīgi reti.
Visbiežāk trūkst B grupas vitamīnu
B grupas vitamīnu trūkumu biežāk novēro cilvēkiem, kuri uzturā nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus, kā arī tad, ja ir kuņģa gļotādas iekaisums jeb gastrīts vai autoimūnas zarnu slimības (piemēram, Krona slimība). Uzmanība jāpievērš arī cukura diabēta pacientiem, kuri ikdienā lieto metformīnu.
B grupas vitamīnu trūkums var rezultēties anēmijā jeb mazasinībā, kad netiek saražots pietiekams daudzums sarkano asins ķermenīšu jeb eritrocītu. Anēmijas simptomi ir nespecifiski un raksturīgi daudzām un dažādām slimībām – tie ir nogurums, nespēks, reibonis, sirdsklauves, ādas un gļotādu bālums, matu izkrišana un citi. Otra sistēma, kas cieš no B grupas vitamīnu trūkuma, ir nervu sistēma, kad pacienti sūdzas par grūtībām koncentrēties, miegainību vai neiropātijām (šaujošas sāpes, tirpšana). Jebkurā gadījumā ar šādām sūdzībām noteikti jāvēršas pie ārsta un jānoskaidro iemesls. Vitamīnu trūkums nereti ir sekas, nevis cēlonis! Aiz tā bieži slēpjas kāda nopietnāka slimība, kura noteikti jāatrod un jāārstē, nevis tikai jāatjauno vitamīnu līmenis organismā.
Vislabāk uzņemt no pārtikas
Tuvojoties ziemai, biežāk novērojam augšējo elpceļu saslimšanas, ko ierosina dažādi vīrusi. Pārmērīga C vitamīna lietošana nesamazina iespēju saaukstēties, taču ikdienā noteikti jāēd svaigi augļi, dārzeņi, ogas – rekomendētais apjoms pieaugušajiem ir vismaz 500 g dienā. Jāzina arī, ka C vitamīns organismā neuzglabājas, un, ja tā ir par daudz, tas tiek izvadīts caur nierēm. C vitamīna papildu uzņemšana lielās devās var draudēt ar nierakmeņu slimības attīstīšanos. Tāpēc vitamīni jālieto prātīgi.
Daudz tiek runāts arī par dažādu minerālvielu nozīmi. Visi būsim dzirdējuši, piemēram, par magniju vai dzelzi. Magnija loma organismā (galvenokārt, bet ne tikai) ir piedalīties muskuļu un nervu sistēmas funkciju nodrošināšanā. Magnijs zināmā mērā piedalās arī asinsspiediena regulācijā. Magnija trūkums organismā nereti izpaužas kā muskuļu krampji (biežāk naktīs). Magnijs atrodams pilngraudu produktos, riekstos, avokado, tumšajā šokolādē.
Dzelzij arī ir ļoti nozīmīga loma asinsrades procesos, un tās trūkuma dēļ rodas anēmija. Ja ārsts konstatējis pazeminātu dzelzs līmeni asinīs un jau attīstījušos anēmiju, svarīgi noteikt cēloņus un sekot norādījumiem to novēršanā. Ilgstoša mazasinība nozīmē nepietiekamu organisma audu apgādi ar skābekli, kā rezultātā rodas anēmijai raksturīgie simptomi, kuri minēti iepriekš. Ar dzelzi bagātīgi produkti ir sarkanā gaļa, zaļie lapu salāti, olas dzeltenums, pākšaugi, rieksti.
Darām pareizi!
Biežākās kļūdas, ko pieļauj pacienti, lietojot uztura bagātinātājus, ir dažādu kombinēto vai multivitamīnu lietošana vienlaikus. Uz katra līdzekļa iepakojuma ir minēta ieteicamā dienas deva, tāpēc vēlams pārbaudīt preparāta sastāvu, lai nejauši nepārdozētu kādu no vitamīniem. Veselības uzturēšanā un saglabāšanā lielākā nozīme ir pareizam dzīvesveidam, un tas noteikti nav sarežģīti. Galvenie principi, kas jāatceras, ir veselīgs uzturs, pietiekama fiziskā aktivitāte un kvalitatīvs miegs. Jebkādu sūdzību vai jautājumu gadījumā jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, ar kuru pārrunāt radušos situāciju un bažas. Ārsts katrā individuālā gadījumā palīdzēs noteikt iespējamos veselības riskus un kopīgi ar pacientu atradīs labāko rīcības plānu.
Vairāk noderīgu rakstu par vitamīnu lietošanu lasiet žurnāla “100 labi padomi Par Veselību” speciālizlaidumā “Vitamīni un citas labas lietas”. Meklējiet žurnālu preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.
