Tās kastes nav tikai kartons - "BIOR" pētnieks dalās ar faktiem, kas varētu interesēt picas cienītājus

Pērkons skaidro, ka viena no pārtikas piesārņojuma šķautnēm ir dažādu ķīmisku vielu pārnese no iepakojuma materiāla uz pārtikas produktu. Pārsvarā šajā sfērā pēta plastmasas un keramikas iepakojumus. Jauns.lv, piemēram, jau ziņoja par tādu vielu kā BPA (bisfenolu A), kas no iepakojuma var nonākt saskarsmē ar pārtikas produktiem, un tā izmantošana ir ļoti strikti regulēta Eiropas Savienībā. 

Pērkons informē, ka arī kartonam ražošanas procesā pievieno visdažādākās ķīmiskās vielas, kas uzlabo materiāla īpašības. Sākot no stabilizatoriem, antioksidantiem un krāsvielām, līdz pat biocīdiem, kas neļauj mikroorganismiem izbojāt kartonu. Daudzi uzņēmumi arī ievieš izmaiņas, lai būtu videi draudzīgāki, tāpēc par populāru risinājumu kļūst kartona izgatavošana no otrreizējām izejvielām. Šis videi draudzīgāks risinājums rada draudu, ka kartonam tiks pielikts klāt vēl vairāk bīstamu vielu, ja pārstrādes laikā materiāls nav pienācīgi attīrīts, skaidro pērkons.

Vai kaut kas tiek darīts, lai mūs pasargātu?

Eiropā pārtikā paredzētiem iepakojumiem ir jāpakļaujas likumdošanas normām. Tiek regulēts, ka viela "X", kā piemēram jau nosauktais BPA, nenonāk pārtikas produktā uzglabāšanas laikā. Tomēr, skaidro Pērkons, ir arī divi "bet":

• likumdošanas prasības primāri fokusējas uz plastmasas iepakojumiem, dažādām pārtikas plēvēm un keramiku;
• potenciāli kaitīgo vielu sortiments daudzkārt pārsniedz regulēto vielu skaitu un testēšanas kapacitāti.

Pērkons min, ka pētījumi pierāda, ka no kartona norisinās gana aktīva vielu migrācija uz produktu. Visbiežāk pārtikā nonāk ftalāti, fenolu atvasinājumi, perfluorētie savienojumi un biocīdi jeb vesels potenciāli kaitīgu vielu "kokteilis". 

Kāds tad ir risinājums?

Pērkons skaidro, ka viss ģeniālais ir vienkāršs. Kafejnīcām atliek paklāt zem picas cepampapīru. Pētnieks informē, ka tas kalpos par barjeru un mazinās kaitīgo vielu migrāciju uz picu.