Viena no biežākajām kļūdām ūdens dzeršanā

"Ne tikai zaļi domājošam cilvēkam, bet ikvienam vajadzētu pārdomāt savu izmantoto un patērēto plastmasas daudzumu. Šodien ir pieejamas diezgan daudz alternatīvas: gan stilīgas, gan košas un krāsainas pudeles ūdens līdzi ņemšanai. Man liekas, ka tās jau kļuvušas par aksesuāriem savā ziņā.

Protams, izvēloties pudeli līdzi ņemšanai, kas viennozīmīgi būs videi saudzīgāka izvēle, ir vērts padomāt par to, ka labāk izvēlēties ražotāju, kas piedāvā nevis plastmasas pudeli, bet, ja ir iespējams, tad stikla vai metāla," Neimane teica.

Pudele no pudeles atšķiras

Viņa skaidroja, ka plastmasas ražošanā uzņēmēji pievieno dažādas krāsvielas, stabilizētājus un citas ķīmiskas vielas. Šīs vielas noteiktos apstākļos, piemēram, siltumā un UV starojumā var izdalīties vidē.  "Plastmasas izstrādājumi ļoti atšķiras vienas no otras, ņemot vērā to, ko ar šo materiālu plānots darīt. Vielām, ko izmanto plastmasas izstrādājumos, ir noteiktas, tā saucamās, migrācijas robežas. Tās nozīmē ķīmisko vielu maksimālo daudzumu, kas var izdalīties, migrēt no iepakojuma materiāla uz pudeles saturu."

Plastmasas pudeļu materiāli un to migrācijas robežas var būtiski atšķirties. "Dzeramais ūdens būs pildīts viena plastmasas veida pudelē, bet citā plastmasas veida traukā būs etiķis, ābolu sula vai karsta kafija."

Parasto pudeli nelietot atkārtoti

"PET pudeles noteikti nedrīkst turēt saulē. Nevajadzētu arī aizrauties ar parasto PET pudeļu atkārtotu lietošanu, īpaši, ja tās ir saņurcītas, nokalpojušas. PET pudeles paredzētas vienreizējai lietošanai. Paredzēts, ka mēs izdzeram ūdens daudzumu un ievietojam pudeli plastmasai paredzētajā konteinerā (labākajā gadījumā). Ražotājs nav paredzējis, ka šī pudele tiks vairākkārt lietota, līdz ar to pudeles materiāls nav tik izturīgs.

Ražotājs ir noteicis, ka tā paredzēta noteiktam dzīves ciklam un mērķim, tāpēc lietas vajadzētu izmantot tā, kā tās ir paredzētas." Noteikti nevajag ūdenim paredzētajā pudelē liet skābas vai taukainas vielas.

Atkārtoti pudeli lietojot, piemēram, izskalojot un pielejot atkal ar ūdeni, tajā var rasties arī mikroplaisas un caur tām var iekļūt baktērijas, radot risku veselībai.

Cilvēkam var likties, ka, lietojot parasto PET pudeli vairākkārt, viņš dara labu darbu, bet patiesībā tā nevajag rīkoties. Daudz labāk būs, ja iegādāsimies tādu pudeli, ko uzticams ražotājs būs paredzējis daudzkārtējai lietošanai. Pat, ja sākotnēji šī pudele ir dārgāka, tomēr ilgtermiņā tā atmaksāsies.

Uz bērnudārzu dot līdzi kvalitatīvu pudeli

Vides speciāliste arī aicināja vecākus padomāt par to pudeļu sastāvu, kurās lej ūdeni bērniem, dodoties uz bērnudārzu vai sporta nodarbībām. Jārēķinās, ka šīs pudeles vasaras laikā var tikt novietotas saulē un siltumā, kā ietekmē no parastas plastmasas pudeles, kas lietota vairākkārt, ūdenī var nokļūt kaitīgas vielas. Un vai tas ir tas, ar ko vēlamies padzirdīt savu bērnu?

Viennozīmīgi nevajadzētu dot bērniem līdzi ūdeni, kas atkārtoti pildīts parastā plastmasas pudelē, ko ražotājs paredzējis vienreizējai lietošanai.

Pudeles bez bisfenola A

Pērkot vairākkārt izmantojamas plastmasas pudeles, vajadzētu pārliecināties, ka iepakojums nesatur BPA (bisfenolu A), kas Eiropas Savienībā jau ir aizliegta viela bērniem domātajās plastmasas pudelēs. BPA ir atrodams daudzās plaša patēriņa precēs, piemēram, atkārtoti izmantojamos traukos un plastmasas pudelēs, un tiek lietots ēdiena kārbu un dzēriena bundžu iekšpuses pārklāšanai, lai paildzinātu to kalpošanas laiku.

Eiropas ķimikāliju aģentūrā (ECHA  - European Chemical Agency) ir pieejama informācija (https://chemicalsinourlife.echa.europa.eu/lv/bisphenol-a), ka Eiropas Savienībā drīkst izmantot BPA materiālos, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem, taču ir noteikts maksimālais pieļaujamais vielas daudzums, kas var izdalīties no materiāla. Turklāt dažās dalībvalstīs ir ieviesti vēl papildu ierobežojumi BPA saturošiem produktiem. Beļģijā, Zviedrijā un Dānijā šo vielu ir aizliegts izmantot arī citos materiālos, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem zīdaiņiem un bērniem, kuri jaunāki par trim gadiem. Toties Francijā ir aizliegts izmantot BPA visos pārtikas iepakojumos, tvertnēs un virtuves piederumos.

Neimane atzina, ka ir samērā sarežģīti pierādīt kādas vielas negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību, bet zināms, ka BPA atstāj negatīvu ietekmi uz cilvēku. Ķermenis šo vielu var kļūdaini atzīt par hormonu un tādējādi tā var izjaukt hormonālās sistēmas darbu un līdzsvaru, veicinot audzējus, reproduktīvās sistēmas slimības un uzvedības problēmas.

Saprotams, ka kādas vielas indīgums lielā mērā atkarīgs no devas, un arī sāls lielos daudzumos var būt nāvējošs. "Man liekas, ka neviens nav izpētījis, cik tad liela deva ir droša. Liekas, ka varbūt vajadzētu izdzert vairākas lielās ūdens pudeles, lai varētu pateikt, ka tur ir kaut kāda veida ietekme, bet par drošajām robežām ir nepilnīgas zināšanas.

Ir ļoti, ļoti grūti izpētīt drošās robežas. Tas, ko mēs šobrīd atzīstam par drošu, iespējams, pēc kāda laika varētu netikt atzīts par drošu. Ilgtermiņā neviens nezina, kā tas ietekmēs mūsu veselību. Var teikt, ka zinātnieki un pētnieki tā saka, bet tas ir atziņu kopums šajā brīdī, tāpēc labāk ir izvairīties no tā, kas nav vajadzīgs un par ko mēs īsti nezinām. BPA ir viena no šīm vielām, bet varam runāt arī par citām lietām."

No vilka uz lāci?

Vienlaikus būtu labi zināt, ar kādu vielu plastmasas pudelēs aizstāts bīstamais BPA. Varbūt tā ir kāda cita viela, kuras ietekme patlaban ir neizpētīta un nākotnē, iespējams, to atzīs par vēl kaitīgāku? Var gadīties, ka, bēgot no vilka, mēs uzskriesim uz lāča.

Lai nepieļautu BPA aizstāšanu ar citām vielām, kas var izraisīt līdzīgas problēmas, atbildīgās iestādes vērtē līdzīgu vielu, piemēram, bisfenola S (BPS), īpašības un lietošanas veidus, kā arī varētu lemt par šo vielu kontrolēšanu nākotnē.

Kāpēc dzer krāna ūdeni?

Vides speciāliste norādīja, ka zaļi domājošiem cilvēkiem vispār nevajadzētu iegādāties ūdeni, kas pildīts pudelēs: "Iespējams, mēs nenovērtējam to, kas mums dots bez maksas. Mums Latvijā centrālā ūdens apgāde piedāvā labas kvalitātes ūdeni."

Daudzi var teikt, ka viņiem negaršo krāna ūdens, un viņiem varētu būt taisnība, ņemot vērā to, ka ūdens ir viela, kurā lieliski šķīst ļoti daudz ķīmisku vielu. Kādreiz saka, ka ūdens kvalitāte ir "dabiski slikta", kas nozīmē, ka ūdenī zemes dzīlēs ir izšķīdušas dažādas vielas, piemēram, dzelzs vai kalcijs, kas rada nepatīkamu piegaršu. Tādēļ dažādās Latvijas vietās ūdenī var būt dabīgi paaugstinātas dažādu ķīmisko savienojumu koncentrācijas. Lai tos atdalītu no dzeramā ūdens, vajadzīgas dažādas tehnoloģijas.

Ūdens kvalitāti un garšu var pasliktināt novecojoši ūdens sadales tīkli. "Lai gan sākotnēji tā var būt bijusi laba, sliktā sadales tīkla dēļ kvalitāte varētu nebūt tik laba, kāda tā bija sākotnēji."

"Bet tie, kam ir pieejams labas kvalitātes dzeramais ūdens mājās, tā noteikti ir vislabākā izvēle," Neimane teica, piekrītot, ka ūdens kvalitāti un garšu var uzlabot arī ar dažādām piedevām, piemēram, zemeņu gabaliņiem, piparmētras zariņiem, citrona sulu u.tml. Var izmantot arī filtrus.

Mēs nenovērtējam bezmaksas ūdeni

Viņa uzsvēra, ka ūdens ir viens no būtiskiem ekosistēmas pakalpojumiem, jo tas nodrošina mūsu izdzīvošanu. Latvijā mēs to dažkārt nenovērtējam, bet dienvidu valstīs ūdenim ir cita cena un cita vērtība.

"Agrāk ūdens un gaiss bija bezmaksas resurss. Bet nepilna gadsimta laikā ūdens ir kļuvis par labu biznesa nišu daudzām firmām visā pasaulē, ne tikai sausā klimata zonā, kur ir apgrūtināta ūdens pieejamība un vienīgā iespēja iegūt labu dzeramo ūdeni ir nopirkt ūdeni pudelēs. Redzam, ka arī Latvijā ir sastopamas un nopērkamas dažādas ūdens pudeles."

"Bieži vien mēs nenovērtējam to, kas ir bez maksas," speciāliste sacīja, atzīstot, ka noteiktos apstākļos ūdeni pudelē iegādāsies jebkurš, pat vislielākais dabas draugs. Piemēram, ja pārgājienā līdzi paņemtais ūdens ir izdzerts vai bērns pēkšņi grib dzert. Tomēr jāatceras, ka plastmasas pudeles ir viens no visbiežāk sastopamajiem vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu atkritumiem Eiropas pludmalēs.

Īpašas ūdens ņemšanas vietas

Ļoti atzinīgi vērtējams, ka atsevišķās pašvaldībās, piemēram, Ogrē, ierīkoti vairāki publiski ūdens ņemšanas punkti. Turklāt tie piemēroti ne tikai cilvēkiem, bet arī viņu pavadoņiem suņiem. Karstā vasaras dienā tā ir brīnišķīga iespēja padzerties vēsu un svaigu ūdeni.

"Domāju, ka šādām vietām vajadzētu būt katrā Latvijas pilsētā." Īpaši ņemot vērā, ka lielāko cilvēka organisma daļu veido ūdens un katru dienu pieaugušajam jāizdzer vismaz divi litri ūdens.

"SunSet" varavīksnes pudeles

Mūsdienās daudzi, domājot par vides aizsardzību un savu veselību, iegādājas metāla termo pudeli, kas vasarā uztur aukstu ūdeni un patīkami veldzē pludmalē, bet ziemā saglabā tējas siltumu un sasilda uz kalna.

Lai gan sākotnēji var likties, ka metāla vai stikla pudele ir smagāka un neērtāka, bet mūsu bērnībā tā bija vienīgā alternatīva un mēs ar to normāli sadzīvojām. "Nevar nepiekrist, ka plastmasa liekas vieglāka, drošāka, ērtāka, bet kā tad mēs agrāk nenoslāpām, kad plastmasa vēl nebija tik daudz un plaši pieejama veikalu plauktos?"

Neimane atminējās pirmās plastmasas pudeles, kas parādījās ielu tirdzniecības vietās. Toreiz nopērkamās "SunSet" dzēriena pudeles, kas bija visās varavīksnes krāsās, neviens uzreiz pēc izdzeršanas ārā nemeta, bet gan saglabāja un lietoja vairākkārt. "Kaut ko tādu mēs vairs nevaram iedomāties!"