Kāpēc rodas žultsakmeņi? Ārsts pastāsta visu, kas ikvienam būtu jāzina

Vai Latvijā daudziem ir žultsakmeņu slimība?

Kādam žultsakmeņi veidojas ātrāk, citam lēnāk. Ar gadiem, kad tie izauguši jau tiktāl, ka sāk radīt problēmas, cilvēki nonāk pie ārsta. Tad redzams, ka žultsakmeņu slimība pusmūža vecumā ir 20–30 % cilvēku.

Ar ko tas ir saistīts? Ar žults sastāvu?

Te jāsper viens solis atpakaļ un jāatceras, ka žulti ražo aknas. Dažādām slimībām, kas saistītas ar žultsvadiem un žultspūsli, galvenais pamats ir aknās. Ļoti izplatīti ir vīrusu hepatīti, daudziem ir “taukainās aknas”, kad lielāku vai mazāku aknu daļu aizņem tauku šūnas. Nepārvērtējama ir veselīga vai neveselīga dzīvesveida ietekme.

Vai, redzot aptaukojušos cilvēku, var paredzēt, ka viņam būs taukainā steatoze, un otrādi – kalsnus cilvēkus šīs problēmas neskars?

Ne katram cilvēkam ar lieko svaru būs aptaukojušās aknas. Savukārt pat ļoti sportiskiem cilvēkiem bez liekā svara var būt taukainā steatoze. Labā ziņa ir tā, ka aknas var attīrīties no taukiem un atjaunot zaudētās spējas, pat ja cilvēks zaudē vairāk nekā vienu kilogramu no ķermeņa masas. Labāka aknu darbība samazina žultsakmeņu veidošanās risku.

Mēdz runāt arī par žults litogenitāti (no sengrieķu valodas litos – akmens un genos – radīt) jeb tieksmi veidot akmeņus. Varbūt ir zāles, kas var samazināt žults litogenitāti un līdz ar to akmeņu veidošanos?

Reizēm ārsti novēro sabiezētu žulti, kurā sāk veidoties mazi akmentiņi. Ir zāles, kas var šķidrināt sabiezēto žulti, bet ir arī zāles vai dzīvesveids, kas paaugstina litogenitāti un/vai žultsakmeņu veidošanās risku. Tomēr tas nav tik vienkārši.

Ir vērts atgriezties pie paša žultspūšļa pamatuzdevumiem. Aknas ražo žulti, tā sakrājas žultspūslī, kas to savukārt izdala, kad žults ir visvairāk vajadzīga – kad ēdam. Ja žultspūslis netiek regulāri iztukšots, tajā sāk veidoties žultsakmeņi.

Kas veicina un kas kavē žultspūšļa iztukšošanos?

Kā savulaik rakstīja mans kolēģis profesors Danilāns, speķītim nav nekādas vainas. Tā kā žults uzdevums ir emulģēt jeb sadalīt sīksīkos pilienos taukvielas, tad žults izdalīšanos veicinās tauki, sviests, eļļas, krējums, sinepes, mārrutki. No šāda viedokļa rasols ir labs ēdiens. Žultsdzenošas tējas, garšaugi, arī kāposti, kāļi, burkāni, puravi un citi dārzeņi veicina žultspūšļa iztukšošanos.

Manas paziņas vīrs uzstāja, ka katrās pusdienās ir jābūt zupai, jo tā ir nozīmīga veselīgas gremošanas sistēmas uzturēšanai. Vai tas varētu būt saistīts ar žultspūšļa regulāru iztukšošanu?

Jā. Tam vīram ir milzu taisnība. Zupa veicina gremošanu – tajā ir ne tikai daudz žultsdzenošu sastāvdaļu, bet tā arī ir silta. Tā rosina gremošanas sulu izdali ar savu izskatu, smaržu, garšu, struktūru. Arī buljons “palaiž” gremošanas traktu. Labāk, lai zupa nav blendēta, tad būs darbs arī zobiem. Ir labi, ja ēdiens kādu brīdi pavalstās pa muti. Jāēd lēnām, nesteidzoties un izbaudot ēdienu.

Kā stress ēšanas laikā var ietekmēt normālu žults izdali?

Pirms ēšanas jācenšas koncentrēties uz maltīti. Ja cilvēks uztraucas, tad arī viņa kuņģis un citi iekšējie orgāni “uztraucas”. Tāpat stresu var radīt pārāk karsts vai pārāk auksts ēdiens. Ir cilvēki, kam stresā nav apetītes, un ir cilvēki, kas stresu “aizēd”. Ir svarīgi ēst ar baudu, koncentrēties uz savu ķermeni, ēdienu un mieru un neskatīties ēšanas laikā telefonā, neēst pie televizora vai strādājot.

Žultspūšļa normālu iztukšošanos kavē arī nervozēšana un visādi kreņķi. Ja cilvēks visu dienu kaut ko nedaudz uzkož, žultspūslis nesaprot, kad būs īstā ēdienreize. Žultspūslis dzen žulti, kad vajag un kad nevajag. Tā rezultātā žults var nokļūt arī kuņģī un barības vadā un radīt papildu problēmas.

Tātad neregulāra vai stresaina ēšana var radīt ne tikai problēmas ar žultsakmeņiem?

Žultsvads, pa kuru žults nokļūst divpadsmitpirkstu zarnā, beidzas ar slēdzēju, lai zarnu saturs neplūstu žultsceļos. Turpat blakus šim slēdzējam ir aizkuņģa dziedzera papilla, caur kuru aizkuņģa dziedzera radītā gremošanas sula nonāk divpadsmitpirkstu zarnā.

Aizkuņģa dziedzeri diennaktī saražo apmēram trīs litrus gremošanas sulas, bet aknas līdz 700 mililitriem žults. Ja žultsvads ir iesprindzis un tajā ir akmeņi, tad tas nospiež mazo vārīgo aizkuņģa dziedzera vadiņu. Aizkuņģa dziedzera gremošanas sulas nevar izdalīties, un sākas aizkuņģa dziedzera problēmas.

Ārsti runā par holangiopankreātisko (žultsvada–aizkuņģa dziedzera) zonu. Žults un aizkuņģa dziedzera sulas izdale nav atdalāma, jo abi viens otru ietekmē. Tātad arī aknu un žultsceļu darbība var ietekmēt aizkuņģa dziedzeri.

Tātad jāpiedomā arī pie aknu veselības?

Jā. Faktori, kas bojā aknas, ir lielais svars, alkohols, sevišķi smēķēšana, zāles. Arī infekcijas nelabvēlīgi darbojas uz aknām.

Aknas pārstrādā visu, kas ar asinīm pa vārtu vēnu nāk no gremošanas trakta. Visa šī dažādo vielu plūsma jāsakārto, kaitīgās vielas ar žulti jāizvada. Aknas attīra asinis no liekā holesterīna un sarkano asinsķermenīšu, eritrocītu pigmenta hemoglobīna sairšanas produktiem bilirubīna un biliverdīna. Aknas sintezē un uzglabā daudzus vitamīnus. Aknas ar savu aktīvo vielmaiņu arī silda organismu.

Cilvēks pats var pamanīt, ka radušās problēmas šajā holangiopankreātiskajā zonā?

Sastrēgumi dod simptomus. Pārsvarā pēc ēšanas jūtams spiediens labajā paribē, kur atrodas aknas, mutē jūtama rūgta garša. Aizkuņģa dziedzeris par sevi liek manīt biežāk ar sāpēm pakrūtē un kreisajā paribē tieši pēc diētas kļūdām. Šīs sajūtas bieži mēdz skaidrot ar helikobaktēriju infekciju un funkcionālo dispepsiju.

Bieži vien jau arī helikobaktērijas atrod, bet no tā nemazinās žults problēmas. Šo sūdzību gadījumos parasti sāk ar augšējo endoskopiju jeb gastroskopiju, ko tautā sauc par kobru. Tomēr informatīvāka un saudzīgāka pacientam būtu vēdera dobuma orgānu sonogrāfija. Tajā būs redzamas aknas, žultsceļi, daļēji arī aizkuņģa dziedzeris, zarnu sieniņas, arī citi orgāni, kas varētu dot sūdzību skaidrojumu, piemēram, nieres, vīriešiem prostata un citi. Savukārt augšējā endoskopija skatīsies no iekšpuses barības vadu, kuņģi, daļu no divpadsmitpirkstu zarnas.

Veicot ultrasonogrāfiju vēdera dobuma orgāniem, daktere uzreiz pajautāja, vai esot daudz diētu ievērojusi. To sekas parādoties žultsakmeņos.

Visas diētas ar ierobežojumiem ir ar sastrēguma jeb stāzes risku. Tas notiek tāpēc, ka strauji mainām ierasto ēšanas režīmu, tēlaini runājot, savu vilcienu pārliekam uz citām sliedēm. Organisms ir konservatīvs. Ja cilvēki pārāk bieži raustīgā veidā pāriet no vienas diētas uz otru, ja pēkšņi diētā ir gandrīz nemaz vai, gluži otrādi, daudz tauku, olbaltumvielu, šķiedrvielu, gremošanas sistēma spiesta reaģēt.

Vai no svara ir arī ēšanas režīms?

Ēšanas režīms katram var būt atšķirīgs, jo ir jāpielāgojas dažādiem apstākļiem, darba režīmam. Ieteicamas 3 vai 4 maltītes dienā. Ir cilvēki, kam pēc ārsta ieteikumiem jāēd biežāk. Svarīgi ir ēst daudzveidīgu barību un nav obligāti ēst daudz. Piemēram, nelielās brokastīs var būt ola, tēja vai kafija. Pamatnozīme būs siltajam dzērienam, kas atmodinās gremošanas traktu. Siltā dzēriena lomu var pildīt pat silts ūdens.

Mūsdienās cilvēki meklē kādu brīnumtableti, kas novērstu neveselīgā dzīvesveida sekas. Par zālēm, kas šķīdina žultsakmeņus, ir dzirdētas pretrunīgas atsauksmes.

Šīs zāles satur ursodezoksiholskābi – dabīgo žultsskābi, kas nelielos daudzumos (1–5 % no visām žultsskābēm) atrodama cilvēka žultī. Jo tās ir vairāk, jo žults ir šķidrāka.

Papildus uzņemot ursodezoksiholskābi, tā samazina holesterīna žultsakmeņu veidošanās risku, šķidrina sabiezēto žulti. Tomēr par brīnumzālēm ursodezoksiholskābi nevajadzētu uzskatīt. Medikaments var šķīdināt nelielus, 1–2, lielākais, 5 milimetrus lielus holesterīna žultsakmeņus.

Kopumā rezultāti nav visai spīdoši. Ne katram šī ārstēšana dos cerētos rezultātus. Ir jāraugās pēc dziļāka holesterīna žultsakmeņu veidošanās cēloņa. Vēdera dobuma orgānu ultrosonogrāfijā var izmeklēt gan žultspūšļa formu, tā sieniņu platumu, pildījumu, gan saaugumus, ja tādi ir, gan aknas. Reizēm žultspūslī atrod polipus, retos gadījumos – audzējus. Žultspūslis var būt agrāk cietis, varbūt tajā ir kāds nepamanīts iekaisums, tas var būt arī rotēts. Vīrusa hepatīti un aptaukošanās maina žultspūšļa normālu novietojumu un darbību.

Vērts pievērst uzmanību arī holesterīna līmenim organismā. Hiperholisterinēmija jeb paaugstināts holesterīna līmenis organismā visbiežāk ir saistīts ar iedzimtu gēna bojājumu, un Latvijā šī īpatnība ir satopama bieži.

Tad jau zāles holesterīna līmeņa samazināšanai varētu mazināt arī žultsakmeņu augšanu?

Tāda pieredze man ir bijusi. Pacientei, kurai jau bija izgriezts žultspūslis, žultsakmeņi sāka aktīvi veidoties aknu žultsceļos. Nepatīkamais akmeņu veidošanās process apstājās, kad sieviete sāka holesterīna līmeņa samazināšanu ar statīnu grupas medikamentiem.

Pamatā statīnus ārsti iesaka, lai samazinātu holesterīna izgulsnēšanos sirdī un asinsvados. Ursodezoksiholskābei ir šaurāks terapeitiskās darbības intervāls – ja zāļu deva būs par mazu, efekta nebūs, ja par lielu, izpaudīsies blaknes. Šajā gadījumā starpība starp šīm devām nav liela.

Jūs minējāt, ka ursodezoksiholskābe ir dabīga žultsskābe. Bieži vien cilvēki apzīmējumu “dabīgs” uztver kā sinonīmu vārdam “nekaitīgs un absolūti drošs”.

Jā, ursodezoksiholskābe jālieto uzmanīgi – kas par daudz, tas par skādi. Lai arī šī viela un tās iedarbība uz cilvēku ir daudz pētīta, tomēr līdz galam mēs daudz ko vēl nezinām. Jāgaida jauni zinātniskie pētījumi. Ir parādījušās jaunas iespējas pētīt cilvēka organismu, tostarp funkcionālās magnētiskās rezonanses un pozitronu emisijas tomogrāfijas (PET) un citi izmeklējumi. Tie gan ir samērā dārgi, taču jaunajiem zinātniekiem un ārstiem paveras plašs pētījumu lauks.

Ķīnas tautas medicīnā pret ļoti daudzām vainām, ieskaitot saaukstēšanos un acu slimības, daudzus gadu simteņus lietojuši lāču žulti, kas satur ursodezoksiholskābi. Vai ursodezoksiholskābi iegūst no lāčiem?

Apmēram pirms 100 gadiem Rietumu zinātnieki, pētot lāču žulti, atklāja ursodezoksiholskābi. Lāču žults ir ļoti dārga. Agrāk to ieguva no nomedītiem lāčiem, bet vēlāk veidoja lāču fermas žults iegūšanai (tagad tās ir aizliegtas, bet ne izzudušas). Lāčiem veic operāciju un izveido fistulu žultspūslī, no kurienes var ērtāk savākt žulti. Lāčus ievieto ļoti šauros būros, reizēm viņiem nocērt pirkstu falangas, lai neaugtu nagi, reizēm izrauj arī zobus, lai strādniekiem padarītu drošāku žults ievākšanu. Šādā veidā ievākta lāču žults var saturēt strutas un fekālijas, arī nevēlamus toksīnus, ko aknas izdala no nebrīvē turētā dzīvnieka. Šo divu iemeslu dēļ zinātnieki atrada veidu, kā sintezēt tīru lāču žultsskābi. Tai dots arī nosaukums “nelāču lāču žultsskābe”.

Ja cilvēkam izgriež žultspūsli, tad uz visiem laikiem var atvadīties no žultsakmeņu slimības?

Tā tas nav. Lai arī žultspūslis ar visiem akmeņiem ir izņemts, ar to netiek likvidēti žultsakmeņu veidošanās cēloņi. Aknas turpina veidot žulti, kas pa aknu žultsceļiem nokļūst lielajā žultsvadā. Akmentiņi tad sāk veidoties jau aknās un var nosprostot žultsvadu, kas var radīt lielas problēmas.

Brīnumtablešu nav, žultspūšļa izoperēšana vien no žultsakmeņiem neglābj. Ļoti īsi kopsavelkot, ko lai cilvēks dara, ja grib būt vesels un izvairīties no problēmām un operācijām?

Jāievēro veselīgs dzīvesveids, veselīgi jāēd, jāiemācās vismaz ēšanas laikā būt mierīgam, nekrāt lieko svaru, un tā būs laba profilakse. Ja gadījumā radiem ir bijušas problēmas ar paaugstinātu holesterīna līmeni, jāņem vērā, ka iedzimtība var veicināt arī žultsakmeņu veidošanos.