Kas tad tas tāds? Testējam "ķīnieti" "Lynk& Co 08"

Pavasara pusē jau izmēģinājām "Lynk&Co 02", bet šis ir tā brālis - ietilpīgs un ērts uzlādes jeb "plug-in" hibrīds. Pirmais, kas uzreiz pievērš uzmanību, ir cienījamie nobraucamās distances parametri. Jau esam pieraduši, ka uzlādes hibrīdi tikai ar elektrību vien var nobraukt kādus 100 kilometrus, taču "Lynk&Co 08" uzstāda jaunu latiņu: gandrīz 200 kilometri elektriskajā režīmā un vēl ap 800 kilometriem ar degvielu. Tātad hibrīda režīmā stabili virs 1000 kilometriem. Aizbraucot no Rīgas līdz Aizkrauklei un pa ceļam mainot elektrisko un hibrīda režīmu (pilsētā vairāk ar elektrību, uz šosejas hibrīda režīms) tā arī neizdevās notērēt visus akumulatora enerģijas krājumus. Iespaidīgi. Tātad šis auto jau ir visnotaļ piemērots garākiem ceļojumiem. Te gan jāpiebilst, ka bagāžnieks nav īpaši liels, jo daudz vietas aizņem akumulators.

Ņemot vērā, ka auto ir liels un diezgan smags, braukšanas dinamika nav izcila, taču nevar arī teikt, ka uz ceļa pietrūktu jaudas. Atklāts gan paliek jautājums, kā ar dinamiku ir brīdī, kad baterija ir tukša un atliek paļauties tikai uz iekšdedzes dzinēju - man gluži vienkārši divu dienu laikā līdz tādam momentam nensanāca nonākt.

Nost ar pogām!

Vizuāli 08. ne ar ko tā īpaši nepārsteidz: mūsdienu elektromobiļiem raksturīgs diezgan bezpersonisks siluets, kas tikpat labi varētu būt kā "Audi", tā arī "Škoda" vai "Volkswagen". Diezgan neizteiksmīga priekšpuse un mazliet stilīgāka aizmugure ar diožu virteni pāri bagāžniekam. Iekšpusē bilde jau ir interesantāka. Kā jau ķīniešiem ierasts, fizisku pogu un slēdžu te praktiski nav: tik vien, cik durvju rokturī esošie logu pacēlāji un avārijas signāla poga, kas iebāzta griestos. Interesanti, ka vēl ar pogu palīdzību ir atveramas durvis no iekšpuses. Gadījumam, ja "noklājas" elektronika, tomēr ir atstāts arī fizisks roktura knubis, kas nolikts tā tālāk no acīm teju vai pie pašām durvju eņģēm. Citādi kritiskā situācijā šoferis un pasažieri var palikt iesprostoti mašīnā. Vēl mums ir divi mazi džoistiki uz stūres - šāds risinājums izvēlēts, lai šoferim atvieglotu pieeju virknei galveno funkciju. Pie džoistikiem jāpierod, taču kopumā ērtāk, nekā mocīties ar mazmazītiņām skārienjutīgām virsmām, kādas vienubrīd bija modē likt uz stūres.

Galvenie parametri ir redzami mazajā displejā pie stūres, bet visa vadība būtībā ir salikta lielajā ekrānā, kas izvietots viduskonsolē. Tā ir šīs, kopumā visai simpātiskās mašīnas vājā vieta. Ahileja papēdis. Nelaime tā, ka displejā ir salikts praktiski viss, sākot no braukšanas režīmiem un beidzot ar sēdekļu regulēšanu. Ir pat iespēja iedarbināt sēdekļa masāžas funkciju, taču to ražotāji tik labi nobēdzinājuši, ka atrast izdevās tikai pēc divu dienu meklējumiem. Žēl, jo es labprāt būtu masāžas sēdekļus izmēģinājis ātrāk.

Liela brēka par neko

Pats trakākais, ka tikai caur displeju ir iespējams atslēgt daudzos pīkstuļus, kas brauciena laikā krīt uz nerviem. Šis auto ceļ traci par visu. Gan par to, ka esi pārsniedzis atļauto ātrumu par pāris kilometriem, turklāt arī gadījumos, kad mašīnai tas tā tikai liekas, jo auto "smadzenes" nav sapratušas, ka ātruma ierobežojums aiz krustojuma vairs nav spēkā. Gan par to, ka pietiekami vērīgi neskaties uz ceļu, ko es tiešām laiku pa laikam nedarīju, jo nācās ar vienu aci lūrēt sasodītajā ekrānā, lai, piemēram, paregulētu klimatkontroles iestatījumus vai rekuperācijas režīmu. Visu šo pīkstuļu orķestri ir iespējams atslēgt, taču to nākas darīt ik reizi, apsēžoties pie stūres, jo pavisam un uz visiem laikiem atbrīvoties no viltus ceļu drošības sargiem nevar. Atliek vien lūgt dieviņu, lai ražotājs pēc kāda laika izlaistu programmas atjauninājumu, ar kura palīdzību vismaz būtu kaut kā vienkāršāk iespējams neitralizēt kaitinošās funkcijas, nelienot divus vai trīs līmeņus dziļi displeja izvēlnē. Šī ir tā darvas karote, kas spēj sabojāt kopumā itin laba medus mucu.

No īpatnējām lietām vēl var pieminēt "Lynk" raksturīgo selfiju kameru, kas iebūvēta griestos. Konkrēti šai mašīnai tā gan bija atslēgta, tādēļ pašbildes testa aprakstā izpaliek. Bet dažādu nieku glabāšanai paredzētajam nodalījumam pie šofera labās rokas, kā izrādās, ir dubults dibens, zem kura var noglabāt kaut ko vērtīgu. Piemēram, paciņu kokaīna vai no sievas slēpjamu slepeno telefonu ar mīļāko numuriem. Ā, un vēl viena īpatnēja lietiņa ir auto atslēgas pults - zīmējot tās skici, dizaineri noteikti par pamatu ir ņēmuši šķiltavas, jo, paņemot rokā, pirmajā acumirklī liekas, ka pietiks nospiest podziņu, lai uzšķiltos liesmiņa.

Apdare un intīmās gaismiņas

Uzslavu ir pelnījusi iekšējā apdare: kvalitatīva mākslīgā āda un ne mazāk kvalitatīva naturālā plastmasa. Īpaši patika priekšējās durvīs pie "Harman & Kardon" skaļruņiem iestrādātās dekoratīvās uzlikas ar tādiem kā metāla ielaidumiem un LED gaismiņām, kuru toņus var mainīt. Bieži vien dizaineri ar salona LED gaismām pārspīlē, radot diskotēkas iespaidu, taču šis nav tas gadījums, jo gaismiņu noformējums iznācis patiešām gaumīgs. Pa vidu starp abiem priekšējiem sēdekļiem teju vai galveno vietu aizņem liels nodalījums telefona bezvadu uzlādei. Tas ir vaļējs, taču izgatavots no abrazīva materiāla, kas neļauj telefonam šļūkāt šurpu turpu pa nodalījumu.

Vēl izcelt gribas ļoti kvalitatīvo priekšējo un aizmugurējo kameru, kas sagādā tiešām dzidru un skaidru attēlu, bez tam arī parkojoties parāda informāciju, kāds ir attālums līdz priekšā vai aizmugurē esošajai mašīnai - 80 cm, 70 cm, 60 cm un tā tālāk. Līdz šim kaut ko tādu biju redzējis tikai "Audi" dārgā gala mašīnās.

FAKTI

Lynk&Co 08

Dzinējs: 1,5 litru 5 cilindru benzīna un elektromotors

Kopējā elektromotora un iekšdedzes dzinēja jauda: ap 340 zs (208+137 zs)

Paātrinājums no 0 līdz 100 km/h: 6,8 sek.

Baterija: 39,6 kWh

Cena: no 50 000 EUR