"Naktī visu laiku gribas kustināt kājas, vai tas ir kādas slimības simptoms?" Atbild neiroloģe
Lasītāja Sandra jautā, kāpēc naktī visu laiku gribas kustināt kājas. Atbild medicīnas sabiedrības ARS neiroloģe Iveta Barkāne.
Nemierīgo kāju sindroms ir neiroloģisks traucējums (nevis slimība), kas galvenokārt izpaužas ar nekontrolējamu vēlēšanos kustināt kājas. Ja ir nemierīgo kāju sindroms, visbiežāk, vakarā aizejot gulēt, ir sūdzības par kāju raustīšanos, dedzināšanas sajūtu. Ar laiku šīs epizodes var kļūt izteiktākas, var palielināties kustību skaits. Tas veselībai būtiski nekaitē, taču pasliktina dzīves kvalitāti. Var sākties miega traucējumi – cilvēks nevar iemigt vai naktī labi izgulēties, tāpēc nākamajā dienā būs miegains, noguris. Bieži vien arī otrs neizguļas, jo dabū spērienus… Šis sindroms var būt saistīts arī ar stiprām sāpēm kājās; sāpes izstaro no pēdām uz augšu līdz celim vai vēl augstāk.
Kas pie tā vainojams?
Daļa cilvēku šo sindromu varētu būt pārmantojuši (ģenētiska predispozīcija), bet to ārsts noskaidros, rūpīgi iztaujājot pacientu. Nemierīgās kājas var būt cukura diabēta (jo attīstās polineiropātijas, magnija deficīts) un anēmijas slimniekiem, un tas saistīts ar dzelzs deficītu organismā (to var atklāt, veicot asins analīzes), ja ir vitamīnu vai citu minerālvielu trūkums, traucēta asins cirkulācija kājās, nervu, muskuļu slimības.
Tā rašanos var veicināt arī urēmija, kas ir nieru mazspējas pazīme un kam raksturīga dažādu slāpekļa maiņas produktu (urīnvielas, kreatinīna, indikāna u. c.) palielināta uzkrāšanās asinīs. Nemierīgās kājas var būt arī dažu medikamentu blakne, piemēram, antipsihotisko līdzekļu, dažu antidepresantu un pretalerģijas līdzekļu. Pārtraucot lietot konkrēto medikamentu, pazūd arī nepatīkamās izpausmes.
Katrā ziņā ir jādodas pie neirologa – ārstējot šīs problēmas, samazināsies (vai pazudīs) arī nemierīgo kāju sindroms un miega traucējumi.
Ko pārbaudīt?
Izvērtējot pacienta neiroloģisko stāvokli un veicot neiroloģisko apskati, neirologs pārliecināsies, vai kaut kas liecina par bojājumu centrālajā vai perifērajā nervu sistēmā. Ja būs aizdomas par kādiem bojājumiem, vajadzēs veikt papildu izmeklējumus galvai (centrālajai nervu sistēmai), galvas smadzenēm vai muguras smadzenēm ar magnētisko rezonansi vai ar neirogrāfiju (ja jāpārbauda perifērā nervu sistēma).
Ja neirogrāfijā apstiprināsies diagnoze polineiropātija, neirologs nozīmēs ārstēšanu. Ja tiks atklāts dzelzs deficīts, iespējams, turpmāk būs jāārstējas pie gastroenterologa, bet cukura diabēta gadījumā – pie endokrinologa.
Ja tomēr nekādas citas saslimšanas (arī neiroloģiskas) netiks atrastas, diagnoze vienkārši būs nemierīgo kāju sindroms. Šādos gadījumos labi palīdz medikamenti, ar kuriem ārstē Pārkinsona slimību, bet tas nenozīmē, ka cilvēkam būtu šī slimība, mierina neiroloģe. Dažreiz vajadzēs lietot nomierinošus medikamentus.
Arī miega apnoja dancina kājas
Ja tomēr arī medikamenti, ko lieto Pārkinsona slimības ārstēšanai, nelīdz, iespējams, kāju kustības un darbības saistītas ar elpošanas traucējumiem miegā jeb obstruktīvo miega apnoju vai arī depresijas vai citu iemeslu izraisītiem miega traucējumiem.
Tad ir vajadzīga polisomnogrāfija – izmeklējums, kas palīdz objektīvi novērtēt, kā organisms funkcionē miega laikā visas nakts garumā. Ķermenim tiek pievienoti uztvērēji, kas reģistrē smadzeņu darbību, sirdsdarbību, muskuļu tonusu, elpošanu, skābekļa līmeni asinīs, skaidri var izdalīt un izvērtēt normālas miega fāzes un to veidotos miega ciklus. Izmeklējuma laikā arī precīzi tiek pierakstīts kāju kustību skaits. Līdz 18 kustībām stundā tiek uzskatīts par normālu daudzumu.
