Vesels vīrietis ir dzīvespriecīgs

Daudzi vīrieši izvairītos no sarunas, kurā tiek pieminēta vīriešu veselība. Vai jūs arī to esat novērojis?

Protams! Ja saruna par vīrieša veselību sākas, tad to nevērīgi atvaira: „Ai, viss taču ir kārtībā! Ko mums tur runāt... Nekas man nesāp – viss ir okay!”. Kamēr sieva vai draudzene nav pie ārsta pierakstījusi, tikmēr viss ir labi. Man tas ir citādi – ar lielāko prieku esmu gatavs parunāt, jo pievēršu savai veselībai uzmanību.

Tāpat vīrieši klusē par sasāpējušiem ģimenes un darba attiecību jautājumiem. Varbūt tad jādodas pie psihologa?

Jebkuram nereti ir vajadzīgs psihologa skatījums – nav svarīgi vai vīrietis, vai sieviete. Man liekas, ka tas ir labs veids, kā ne tikai problēmas risināt, bet tādu kā smagumu no pleciem nomest, ja kaut kas ir sakrājies, ko draugu vai ģimenes lokā nevar izrunāt. Pat pāris apmeklējumi reizēm var palīdzēt – kāpēc nē? Varbūt pietiek ar psihoanalītiķi. Domāju, ka paaudze, kurai ir 20-30 gadi, meklē palīdzību biežāk, nekā padomju laikā vai deviņdesmito gadu sākumā dzimušie. Jo senākie stereotipi ir – vīrietis taču ne par ko nesūdzas, jo viņš ir vīrietis. Tu strādā, nes mājās naudu un viss.

Vai pieļaujat, ka kautrējas vērsties pēc psiholoģiskas palīdzības?

Jā, neērti, diskomforta sajūta. Esmu dzirdējis runas: „Nu kā es tagad iešu pie sveša cilvēka ar savām problēmām, vai viņš varēs palīdzēt, jo ko gan zina vairāk par mani. Ja sieva pierakstīs – nu, tad es aiziešu sakostiem zobiem.” Tā arī parasti notiek, ka šī iniciatīva nāk no sievietēm. Draugu starpā nerunā, jo baidās, ka par viņiem pasmiesies. Lielākoties vīrieša draugi vai kolēģi reaģē: „Kāda depresija? Ko tu runā, ej un strādā. Atradis slimību!” Bet depresija ir slimība, kas jāārstē, to nevar ignorēt. Kā zināms, izdegšana darba vietā vai izdegšana ģimenē noved pie citām problēmām, piemēram, alkoholisma. Esmu pārliecināts, ka paaudzei pēc 40 pārmērīgas alkohola lietošanas cēloņi ir saistīti ar mentālo veselību. Notiek mānīga atslīgšanās no problēmu risināšanas, lai par to nav jādomā. Tā ir vieglā ceļa izvēle – kāpēc runāt ar psihologu vai psihoterapeitu, ja var nopirkt pudeli?..

Kas ir emocionāli vesels vīrietis?

Emocionāli vesels vīrietis ir dzīvespriecīgs, nebaidās atzīt savas problēmas un spēj par tām runāt. Spēj pateikt – jā, esmu šajā brīdī vājš, atzīstu, ka man ir nepieciešama palīdzība, vajadzētu  parunāt ar kādu speciālistu.

Svarīgi būtu, lai vīrieši atcerētos arī par urologu un citām profilaktiskajām pārbaudēm – kāds ir jūsu novērojums, vai šī arī nav tabu tēma?

Noteikti, ne velti ir tik daudz reklāmas kampaņu par vīriešu veselību. Pat atgādinot, ka tāpat kā automašīnai jāveic tehniskā apskate, tā arī vīrietim jāpārbaudās. Mans uzskats ir, ka reizi gadā ir jānodod asins analīzes un jāapmeklē urologs. Tas nav nekas ārkārtējs vai kas tāds, par ko būtu jākaunas. Drīzāk jākaunas, ka pats nevari saņemties un to izdarīt, bet gaidi, kad sieva pie ārsta pierakstīs. Labāk veselības problēmas atklāt laicīgi, nevis novilkt līdz pēdējam, kad nereti jau ir kritiska situācija.

Maniem vecākiem bija tāds modelis, ka māte tēvu parasti pieteica pie ārsta, jo tēvs tikai atkārtoja, ka viss kārtībā. Kad bija neajuks klepus: „Nu, un, ka klepoju nemitīgi trīs mēnešus – esmu vecis un man viss ir ok!” Pie ārsta atklājās diezgan bēdīga aina, kas bija rezultāts tam, ka 40 gadus cilvēks neveica nevienu izmeklējumu.

Ja draudzenēm un mammām ir jāstumj pie ārsta, vai varētu būt arī bailes?

Jā, labāk nezināt, ka man kas kait. Pie ārsta nokļūst delikātā, neērtā situācijā un tāpēc nostrādā aizsardzības mehānisms savienojumā ar stereotipu, ka kārtīgam vīrietim nav jāmeklē vainas. Varbūt liekas pazemojoši, ka zvanīs un pierakstīsies pie urologa un kāds to dzirdēs un padomās, ka viņam ir problēma. Mūsdienu jaunieši ir drošāki un saprot, ka tā ir tava veselība un tavā vietā neviens cits neies uz pārbaudēm.

Veselīgi aktīvs vīrietis – kāds viņš ir?

Tāds, kura ikdienā ir fiziskas kustības un kurš domā, ko lieto uzturā. Man kā cilvēkam, kurš ikdienā sēž birojā, mazkustīgs dzīvesveids ir milzīga problēma, jo visu dienu nosēžu pie datora, pēc tam aizbraucu mājās, paēdu, padarbojos ar bērnu, nolieku gulēt... Bieži no rīta nav enerģijas.

Tāpēc cenšos laicīgi piecelties un vai nu iziet ārā paskriet, vai aiziet uz sporta zāli pirms darba. Galvenais ir veidot ieradumu ar ikdienas fiziskām aktivitātēm, kaut vai tikai pusstundu dienā. Sēžot pie datora, ir arī kārdinoši ir lietot ātrās uzkodas, bet vajadzētu tā vietā uzkost augļus vai riekstus. Kaut es pats grēkoju, bet uzskatu, ka veselīga dzīvesveida kodā ietilpst sports apvienojumā ar veselīgu uzturu. Manas lielākās bailes ir iedzīvoties tā saucamajā alus vēderā, sešpaku gan man būtu grūti uzēst. Turēšana sevi formā ir pašcieņas jautājums. Ir bīstami sevi sākt mierināt: „Nu, labi, visi ēd kā pagadās, nav jau tik traki!”, jo neveselīgs dzīvesveids var veidoties arī  apkārtējās vides iespaidā.

Vai bērna piedzimšana izmaina vīrieša attieksmi pret uzturēšanu sevi formā? Jo sēžot pie televizora un dzerot alu, nevar, piemēram, mazulim iemācīt ar riteni braukt.

Pats nekad neesmu bijis sēdētājs pie televizora, tāpēc man grūti to komentēt. Vēl mums bērns ir maziņš un nav sporta pulciņu, bet tas tiesa, ka kopā ar bērnu pats kļūsti fiziski aktīvāks, jo pastaigās jādodas, uz bērnu laukumiņu jāaizved.

No kurienes bērnam rodas šādi modeļi par fizisko veselību vai sēdēšanu pie televizora, par ēšanu? Tas primāri nāk no ģimenes. Tāpēc jāveido ģimenes dzīve tā, lai bērns pierastu, ka ikdienā ir arī pastaigas, sports, pareiza ēšana un noteikts režīms.

Kas vīrieti varētu motivēt un palīdzēt viņam būt veselīgākam, laimīgam?

Manā skatījumā katram ir jābūt kādam paraugam, cilvēkam, kuru viņš apbrīno, no kura smeļas iedvesmu – es arī tā gribu, es arī tā varētu! Gribu tā izskatīties, gribu tādu mašīnu, gribu trīs bērnus, gribu skriet maratonu. Lūk, kā viņš dzīvo – tas ir tas, ko es gribētu panākt un sasniegt. Jābūt uz ko teikties.

Mēdz teikt, ka jāizvēlas draugi, kas palīdz augt, nevis velk uz leju…

Tieši tā! Manu draugu vidū ir arī vecāki vīrieši, kas kaut ko sasnieguši un kuriem varu nepieciešamības gadījumā pajautāt: „Klau, kā labāk?” Nereti arī draugu un paziņu ieraksti sociālajos tīklos pavelk – oi, viņš pa tādām takām tik daudz kilometru sestdien nostaigājis, es arī varētu kādu taku pameklēt. Tas pavelk, tā ir netieša ietekmēšanās – es arī to varu.

Plašāka informācija par Vīrieša veselības dienas diskusiju “Izvēlies veselību!” Liepājā 4. novembrī plkst. 14.00-17.00 T/C Kurzeme - www.liepaja.lv/veseliba vai Facebook https://fb.me/e/3OYqHR1fK

Uz vīriešu veselības dienas pasākumu aicināts ikviens interesents, lai gūtu vērtīgu informāciju par onkoloģisko saslimšanu profilaksi un iedrošinājumu vīriešiem savlaicīgi rūpēties par savu veselību un veikt profilaktiskās veselības pārbaudes.

Diskusijā piedalīsies:

• Urologs Kārlis Pētersons,
• Psihoterapijas speciālists Rolands Bortaščenoks,
• Ārsts – dietologs Andis Brēmanis,
• Izdzīvošanas skolas vadītājs Oskars Špickopfs,
• TV raidījumu vadītājs, mūziķis, dīdžejs un www.virutests.lv vēstnesis Ansis Klintsons,
• Fitnesa treneris Gints Valdmanis.

Klausies un piedalies speciālistu diskusijā: “Izvēlies veselību!” - uzzini par vīrieša emocionālo veselību, veselības profilaksi un veselīgu dzīvesveidu!

Pasākumu organizē Liepājas valstspilsētas pašvaldība sadarbībā ar SIA “Divi gani”.