Cik bieži slimot ir normāli? Uzzini, ko darīt, ja slimo bieži!

Kā rīkoties, ja tu vai tavi tuvinieki slimo biežak? Vai arī infekcijas un vīrusi, kas parasti nerada lielas komplikācijas, ir krietni smagākas vai grūtāk izārstējamas? Piemēram, vienkārša saaukstēšanās ar klepu bieži pārvēršas par bronhītu vai pneimoniju? Kad regulāri “ciemiņi” ir urīnpūšļa vai sēnīšu infekcijas? Vai arī nelielas brūces izraisa ilgstošas un nepatīkamas ​​​​ādas infekcijas?

Kādi simptomi var norādīt uz paaugstinātu uzņēmību pret infekcijām?

Kā jau noskaidrojām, nozīmīgs ir saslimšanas biežums (bērniem >8, pieaugušajiem >5), bet nepieciešams pievērst uzmanību arī šādām parādībām:

• Ja nekaitīgi patogēni izraisa infekcijas, kas veseliem cilvēkiem slimības neizraisa.
• Ja infekcijas turpina atgriezties.
• Ja infekcijas kļūst smagākas nekā parasti.
• Ja saslimšana ārstēšanai padodas grūti un izzūd lēnāk, nekā parasti.
• Ja simptomi saglabājas arī pēc ārstēšanas, piemēram, aizlikts deguns un nepārejošs klepus.
• Ja mazas brūces dzīst lēnām.
• Ja vakcīnas ar dzīviem, bet novājinātiem vīrusiem, izraisa vakcinācijas reakcijas, piemēram, drudzi vai izsitumus uz ādas (piemēram, masalu vakcīnas).

Kad jāvēršas pie ārsta?

Regulāri ciet no atkārtotām elpceļu infekcijām ar sāpēm kaklā, klepu vai iesnām? Bieži jūties noguris, izsmelts vai pat slims? Šādā gadījumā vienmēr jākonsultējas ar ārstu, lai noskaidrotu šādas pašsajūtas cēloni. Spēka izsīkums un īpaša uzņēmība pret saaukstēšanās slimībām var slēpt ko nopietnu, piemēram, alerģiju, cukura diabētu, autoimūnas saslimšanas un pat audzējus. Jebkuri cēloņi jāatpazīst pēc iespējas agrāk un attiecīgi jāārstē.

Ar ārstu obligāti jākonsultējas, ja:

• temperatūra pārsniedz 40 °C jebkurā vecumā;
• pārmērīga vemšana ar spēcīgām vēdersāpēm;
• neparasta miegainība;
• letarģijas pazīmes, it sevišķi ja temperatūra ir tikai nedaudz paaugstināta;
• pēkšņas un stipras galvassāpes;
• elpošanas traucējumi – paātrināta elpošana, rejošs klepus, aizdusa, sēkšana, nerimstošs klepus, zilganas lūpas, pirksti;
• ausu sāpes;
• pieaugošas kakla sāpes
• drudzis izzūd, bet pēc pāris dienām atkal atkārtojas.

Tāpat ārstam jāzina, ja bakteriālas infekcijas nepadodas antibiotiku lietošanai vai ja ģimenē zināmi specifiski imūndeficīti (par imūndeficītu tu vari izlasīt citā mūsu rubrikas rakstā).

Kā stiprināt imūnsistēmu?

Kad ārsts ir skaidri noteicis imūnsistēmas “klibošanas” cēloni, nepieciešams uzsākt atbilstošu un individuālu terapiju. Piemēram, ja atklāta hroniska pamatslimība vai apstiprināts imūndeficīts, šīs veselības problēmas jāatrisina vispirms.

Cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām vai iedzimtiem imūndeficītiem, tāpat arī bērniem un senioriem ieteicama vakcinācija pret gripas vīrusiem (gripa), pneimokokiem (pneimonija) un meningokokiem (meningīts, asins saindēšanās). 

Ja ārsts izslēdzis jebkādus imūnsistēmas defektus un hroniskas saslimšanas, lai samazinātu uzņēmību pret infekcijām un atbalstītu savu ķermeni veselības saglabāšanā, nepieciešams ievērot maksimāli veselīgu dzīvesveidu. Pirms ķeries pie lielām dzīvesveida pārmaiņām, rūpīgi izvērtē savas ēdienreizes. Iegādājies pilngraudu pārtikas produktus, izvēlies piena un gaļas produktus ar zemu tauku saturu. Lai pilnvērtīgi uzņemtu vitamīnus, palielini augļu un dārzeņu daudzumu ēdienkartē.

• C vitamīnu satur citrusaugļi, paprika, smiltsērkšķi, jāņogas. C vitamīns veicina normālu imūnsistēmas darbību un šūnu aizsardzību oksidatīvā stresa laikā.
• D vitamīns veicina normālu imūnsistēmas darbību. D vitamīnu vari uzņemt ar saules gaismu, uzturā iekļaujot siļķi, skumbriju, olas dzeltenumu, aknas, sēnes.
• A vitamīnu satur burkāni, lapu dārzeņi, paprika, piena produkti, aknas. A vitamīns veicina normālu imūnsistēmas darbību, šūnu specializāciju un gļotādu uzturēšanu.
• B2 vitamīnu uzņemam no zivīm, riekstiem, sēnēm, gaļas. Riboflavīns (B2 vitamīns) veicina normālu imūnsistēmas darbību, šūnu aizsardzību no oksidatīvā stresa.
• B12 vitamīns veicina normālu imūnsistēmas darbību. Tas atrodams zivīs, gaļā un piena produktos.
• Liesa gaļa, siers, olas un pilngraudu produkti nodrošina organismu ar cinku. Cinks veicina normālu imūnsistēmas darbību, šūnu dalīšanos un šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu.
• Selēns veicina normālu imūnsistēmas darbību un šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu. Ar selēnu bagātas ir zivis, rieksi, sēnes un gaļā.
• Varš veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu. Varš ir riekstos, pilngraudu produktos, kakao, pākšaugos.
• Folijskābi iespējams uzņemt ar zaļiem lapu dārzeņiem, sparģeļiem, pilngraudu produktiem. Folijskābe veicina normālu imūnsistēmas darbību.

Atceries, ka palīdzīgu roku vienmēr var sniegt arī kvalitatīvi uztura bagātinātāji, piemēram, bioķīmiski pamatotās uzturvielu kombinācijas Orthomol:

• Orthomol Immun būs izcila “ātrā palīdzība” gripas un vīrusu laikā. Bagātīgais sastāvs satur turpat 1 gramu C vitamīna, visus B grupas vitamīnus, 9 minerālvielas kā arī bioflavonoīdus , likopēnu un luteīnu.  Orthomol Immun būs lielisks atbalsts cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, piemēram pēc ilgstošas slimošanas, cilvēkiem ar hroniskiem iekaisīgiem procesiem, kā arī intensīvas slodzes laikā, piemēram, sportistiem pirms sacensībām un cilvēkiem, kuri rūpējas par savu veselību un pilnvērtīgu imunitātes darbību.
• Orthomol Immun Pro uzturvielu komplekss papildināts ar inulīnu un probiotikām, kas ne tikai uzlabos imunitāti, bet arī zarnu trakta veselību, īpaši tad, ja slimojot lietotas antibiotikas.
• Orthomol Junior C plus atbalstīs bērna imunitāti un lieliski papildinās imūnšūnām nepieciešamo būvmateriālu krājumus, ja dārzeņi, augļi un ogas ikdienas uzturā ir mazāk, kā tas būtu nepieciešams. Orthomol Junior C plus noderēs arī tad, kad imunitāte ir sašķobījusies un vīrusu saslimšanas ir biežs nelūgts viesis.