Igaunijā dzīvo cilvēks "spoks", kuru nevēlas redzēt nevienā citā valstī

Jegevas apriņķa ciemā Lūua dzīvo Vladimirs un viņa dzīvesbiedre, kuri nemaz nepārvalda igauņu valodu. Maigi sakot, viņu dzīvesveids vienmēr bijis hedonistisks, un lielāko dzīves daļu viņi nav atturējušies no alkohola. Par to stāsta Vladimira dzīvesbiedres meita Marina.

"Viņi kopā nodzīvoja tik amorālu dzīvi - degvīns bija viņas dzīves jēga, un tagad rezultāts ir acīmredzams. Māte nespēj par sevi parūpēties, viņi nemazgājas, tur ir briesmīgi apstākļi," raksturo Marina.

Viņa atkārto, ka patiesībā tieši viņa šajā stāstā ir cietusī, jo ir spiesta rūpēties par abiem, lai gan pati saņem pavisam nelielu algu, vēsta "Postimees.ee".

Vladimirs un Marinas māte dzīvo kopā jau vairāk nekā 30 gadus. Ja Marinas māte saņem 390 eiro pensiju, tad Vladimirs nesaņem neko.

Taisnību sakot, viņa dzīvesstāsts ir visai dīvains. Uz jautājumu, kas ir Vladimirs un no kurienes viņš nācis, Marina atbild: "Viņš ir cilvēks, kurš Igaunijā dzīvo vairāk nekā 40 gadus."

Nav dokumentu, bankas konta un pensijas

Marina stāsta, ka apmēram pirms pieciem gadiem Vladimirs bija devies uz policijas iecirkni, un tur viņam atņēma dokumentus, kurus vairs neatdod. "Kaut kādu iemeslu dēļ viņu izsauca uz policiju un atņēma viņa uzturēšanās atļauju," atceras Marina. Viņa nezina, par kādas valsts pilsoni tiek uzskatīts Vladimirs. Pēc viņas teiktā, viņš ir dzimis Kazahstānā.

"Šī gada septembra sākumā viņu gribēja nosūtīt uz Krieviju, lai gan viņš tur savā mūžā nav bijis. Tad policija noformēja pagaidu dokumentu un aizsūtīja viņu uz robežu, bet no turienes viņu nosūtīja atpakaļ, un tagad viņš atkal dzīvo pie manas mātes," stāsta Marina.

Lai gan Marina nejūt siltas simpātijas pret mātes dzīvesbiedru, notiekošais arī viņai kļūst par smagu nastu: "Viņam nav bankas konta, nav dokumentu. Viņš nesaņem ne pensiju, ne pabalstus. Viņš ir kā spoks. Ja ar viņu kaut kas notiks, viņu pat nevarēs apglabāt."

Pēc Marinas teiktā, vīrietis nevar saņemt arī medicīnisko palīdzību: "Sociālais darbinieks teica, ka viņi apmaksās vizīti pie ārsta, bet, ja tiks izrakstīta recepte, zāles viņam jāpērk par savu naudu. Taču ir problēma: recepti nevar izrakstīt uz viņa vārda - tā jānoformē uz manas mātes vārda."

Arī par dzīvokli Lūua ciemā Vladimiram un Marinas mātei jāmaksā no viņas pensijas. Tas pats attiecas uz komunālajiem maksājumiem un pārtiku. Nereti ar šiem līdzekļiem nepietiek, un Marina ir spiesta viņiem palīdzēt.

"Ja viņam vajadzīgas kādas zāles, mātei tās jāapmaksā no savas pensijas. Un man pēc tam viņiem jāpērk ēdiens, jo viņiem tā nav. Šajā stāstā ciešu es," uzsver Marina.

Igaunija piedāvā, bet Krievija neņem

Marina nezina, no kurienes nācis viņas mātes dzīvesbiedrs, taču policijai tas ir zināms: Vladimirs ir Krievijas pilsonis.

Vietējās prefektūras robežsardzes un migrācijas uzraudzības grupas vadītājs Kevins Kērovs skaidroja, ka Policijas un robežsardzes departaments atzina Vladimira termiņuzturēšanās atļauju par spēkā neesošu un izdeva viņam rīkojumu pamest valsti.

"Tā kā viņam nav derīga ceļošanas dokumenta, departaments vairākkārt ir nosūtījis Krievijai pieprasījumu viņu pieņemt atpakaļ, taču līdz šim tas nav ticis apmierināts," komentē Kērovs.

2025. gada rudens sākumā policijas departaments izdeva vīrietim pagaidu ceļošanas dokumentu: "Ar to viņš 2. septembrī mēģināja iebraukt Krievijā, taču Krievijas puse atteica viņam robežas šķērsošanu, jo viņam it kā neesot bijis likumīga pamata ieceļot. Tā kā vīrietim ir pienākums izpildīt izbraukšanas rīkojumu, mēs vairākkārt viņu nosūtījām uz Krievijas vēstniecību, lai viņš pieteiktos nepieciešamajiem ceļošanas dokumentiem."

Tāpēc Vladimirs joprojām paliek Igaunijas valsts atbildībā. Ar viņa dzīvesveidu ir pazīstams arī novada sociālais dienests. "Pašvaldība ir palīdzējusi un nodrošinājusi Vladimiram visas iespējamās publiskās pakalpojumu formas - tostarp iztikas minimuma pabalstu, medicīniskās aprūpes organizēšanu, malkas piegādi apkurei un tā tālāk," stāsta sociālā dienesta vadītāja Aime Meltsasa.

"Mēs cenšamies sniegt cilvēkam jebkādu iespējamo palīdzību, neskatoties uz to, ka viņam nav likumā noteikto dokumentu," viņa piebilst. Tajā pašā laikā Meltsasa atzīst, ka pašvaldības sociālajiem darbiniekiem nav iespēju iejaukties dokumentu noformēšanas procesā.

Meltsasa norādīja, ka, lai gan sociālie darbinieki sazinās ar Vladimiru un viņa tuviniekiem, situācija patiesi ir sarežģīta.