Anonīma (un tāpēc ļoti atklāta) intervija ar aptiekāri. Uzzināsiet kā draugs to, kas zināms farmaceitam

No sen ierastiem līdzekļiem, ko jau izsenis pērkam aptiekā, varbūt šiem līdzekļiem ir jaunas un uzlabotas versijas? Oglīte, ūdeņraža pārskābe, briljantzaļais…

Oglīte joprojām ir topā. Un joprojām ir pieejama tabletēs. Cilvēkiem tikai pērkot jāatceras: viena ogles tablete ir paredzēta uz 10 kg svara. Tagad ir arī kapsulētās formas, kas ir koncentrētas, – tur atkal jāskatās cenas samērīgums un cik daudz to ogli vajag. Piemēram, tabletes maksā 40 centi, bet kapsulās – virs 7 eiro. Ir arī pulverī (kam ir mīnuss – paliek melna mute un mēle, toties pēc tam zobi baltāki). Ir arī zobupastas ar oglīti, kas balina, un pat melnie zobu diegi – man pašai tieši tas ir vismīļākais.

Ko var ņemt oglītes vietā – tagad populārākais ir silīcija gels, kas ir pie caurejas un vemšanas, sliktas dūšas un ko daudzi lieto pat pie alkohola toksikozes. Vecā labā Smecta – arī pulverīšos uztaisīta, ieber mutē un soļo tālāk, nav pat jādomā, kur ūdeni dabūt.

Arī ūdeņraža pārskābe joprojām ir topā. Pie pirmās apstrādes, ja ir viegls nobrāzums vai brūce, iztīrīt tā der. Bet daudzi nemaz nezina, ka ūdeņraža pārskābi nevajag lietot pēc tam atkārtoti, jo tā taisa atkal brūci vaļā. Sākumā uzšūmējas – skābeklis iztīra netīrumus –, un ar vienu reizi pietiek. Tad uzliek kādu brūču ziedi vai gelu. Mums Latvijā ir ļoti laba pašu ražota brūču ziede – iekšā ir metilurocils un lidokaīns. Metilurocils ir pret iekaisumu, dziedē brūci, bet lidokaīns noņem sāpes.

Pie apdegumiem, brūcēm, nobrāzumiem un pēc operācijām – bieži slimnīcā cilvēkus saoperē un izlaiž ārā, pārsiešana bieži vien nav pieejama, tālāk pašiem jātiek galā – ir brīnišķīgs Prontosan šķīdums. Ar to var, piemēram, kad plāksteris pielīp pie brūces un nedrīkst raut nost, maigi visu samitrināt un viegli noņemt. Pie viena tas nomazgā, iztīra brūci. Arī ar parastajiem fizioloģiskajiem šķīdumiem mazgāt brūces ir vienkārši super. Var arī atmiekšķēt un iztīrīt, ja vajag. Vēl ir pieejami šķīdumi ar hlorheksidīnu un benzalkoniju, kuri nesatur spirtu, tātad nekodīs brūcē.

Briljantzaļo arī vēl pērk. Piemēram, šajā ziemā bija atsākušās vējbakas bērniem, tas ļoti labi sausina. Ir pieejamas speciālas putas, kuras samazina niezi, ātrāk dziedē, neatstāj rētas pēc vējbakām. Un ekvivalents bez zaļās krāsas vēl nav izdomāts. Bet, piemēram, par joda spirta šķīdumu – to arī pērk, bet tagad ir arī dažādi joda šķīdumi bez spirta, tie nav dedzinoši. Jods arī dziedēs, tikai ar jodu saturošiem preparātiem jāuzmanās, bieži cilvēki to nepanes un novēro alerģiskas reakcijas.

Ir vēl kāds padomju laika mantojums?

To tagad grūti dabūt – ožamais spirts. Izejvielas mūsu fabrika iepirka no Baltkrievijas. Mūsu aptiekā bija iepirkts daudz, bet uz Dziesmu svētkiem visu izpirka.

Vecais labais validols, kuru pērk, kam ar sirdi ir slikti, elpas trūkums, pie veģetatīvās distonijas. Protams, tas neko diži nedod, bet mentols, kas ir iekšā, – no tā liekas, ka elpa it kā uzreiz atveras. Tas vairāk psiholoģiski, bet cilvēki joprojām mīl to lietot.

Marle?

Marle, binte – tas, protams! Vietā ir nākušas neausta materiāla marles, kas man ļoti patīk, – maigākas, mīkstākas, nepielīp pie brūcēm, bez pūciņas, kas nāk nost no marles. Tās ļoti plaši lieto slimnīcās, ir gan sterilas, gan nesterilas.

Vienmēr brīnījos par tiem dārgajiem plāksteriem, ko tirgo aptiekās apmēram par 10 eiro, – kāpēc jāpērk tādi, ja visur var nopirkt par pāris eiro? Un tad pamēģināju dārgos plāksterus – tā taču ir kā diena pret nakti! Tāds efekts!

Tie ir silikona plāksteri. Arī es kādreiz biju skeptiska. Bet… Tas parasti notiek pavasaros, kad cilvēki nopērk jaunus apavus, un tad ir noberzumi. Viņi nāk pirkt parastos plāksterus, bet es uzreiz iesaku šos: iztīriet brūci, uzlīmējiet silikona plāksteri! Turas 3–4 dienas, rēta apakšā dziedējas, plus ir amortizācija. Tagad cilvēki “dārgos plāksterus” pērk jau ļoti labprāt, jo ir sapratuši to kvalitāti – iespēju sadziedēt ātri un bez sāpēm. Plus ar silikona plāksteri vari iet dušā, mazgāties. Brūcīte ir sterila, iztīrīta un noslēgta. Un pat netraucē.

Parastie plāksteri – man mājās ir, bet uzskatu, ka, piemēram, tie “ūdensizturīgie”, kam uzlīmējot malas tāpat ir vaļā, par tiem nav vērts tērēt naudu.

Termometrs – vai tagad cilvēki, kas bija pieraduši pie dzīvsudraba termometriem, beidzot saprot, kādu tad termometru pirkt, lai būtu uzticams un precīzs?

Jā, 2009. gadā ES pieņēma likumu, kas dzīvsudraba termometrus aizliedz, lai nepiesārņotu dabu. Tie, kas bija vēl tirgošanā vai mājās, arī slimnīcās, – tos lietot vēl varēja. Bija jādomā alternatīvas. Tad nāca uz pieres liekamie (es personīgi vēl tagad tos neatzīstu) – no Ķīnas sausā spirta un vēl kaut kādi –, no tiem puse neatbilda prasībām, lai tos varētu reģistrēt kā medicīnas ierīces… Kvalitāte, maigi sakot, piekliboja.

Vēl ļoti atrunāju cilvēkus no elektroniskajiem termometriem. Ja nu ļoti uzstāj, tad pārdodu. Kādreiz viss bija kvalitatīvs – gan televizori, gan veļas mašīnas –, tu nopērc, un tev kalpoja 10–20 gadus; savulaik nopirku oriģinālo Philips elektronisko termometru, ražotu Vācijā, tas man kalpoja 15 gadus. Rādīja precīzi. Līdz kāds uzsēdās virsū un salocīja. Tagad arī esmu nopirkusi elektronisko, un izskatās, ka uz miršanu jātaisās, rāda 35 ar kaut ko. Ja cilvēki tomēr tādu grib pirkt, vienmēr saku, lai saglabā čeku.

Ir dārgie infrasarkanie termometri – arī jāskatās, kādas kompānijas. (Infrasarkanie ir tie, kas mēra no attāluma, elektroniskie – tie, ko ieliek padusē.)

Es iesaku termometrus ar sauso spirtu, ar zvaniņu – to var reāli “nosist”, un tas arī būs visprecīzākais. Mīnuss tikai, ka jātur 10 minūtes, tāpat kā agrāk dzīvsudraba.

Kādi ir sausā spirta? Tā arī jāprasa?

Tādi paši kā dzīvsudraba, bet labāk pirkt futrālītī ar zvaniņu. Tāpat kratot, roku var salauzt! Vai jākrata, kamēr silts, tikko no paduses.

Pērles, ko var atrast tikai aptiekā?

Tirgus pēc kovida ir pārkārtojies, daudz ko var nopirkt internetā. Arī es pati pasūtu D vitamīnu internetā, lai gan nesaku, ka aptiekā ir sliktāks. Ir daudzi cilvēki, kas internetā nopirkt vai nu nemāk, vai viņiem tas nepatīk.

Parunāsim par to, kas sievietei būtu jālieto. Svarīgākais ir trīsstūris: D vitamīns, naktssveces eļļa un zivju eļļa. Pamatu pamats. Zivju eļļu var lietot arī kursa veidā, bet tad ar noteikumu, ka pārtraukumos 2–3 reizes nedēļā ēd kvalitatīvu zivi. Omega 3 taukskābes ir treknajās zivīs, kas dzīvo okeānos un ēd aļģes. Audzētās zivis tiek barotas ar graudiem – tās būs Omega 6 taukskābes, kuru mums jau tāpat ir par daudz, kas nav labi veselībai.

Un nevajadzīgie, bezjēdzīgie pirkumi, ko var veikt aptiekā?

Tās ir zivju eļļas, D vitamīni un citi uztura bagātinātāji, ko pārdod aptieku tīklos to rīkotajās akcijās un uz kuriem rakstīts “Izcelsmes valsts Eiropas Savienība”. Kur tas iefasēts, nav zināms, kas tur iekšā, nav zināms, pētījumu nav, piereģistrēti kā uztura bagātinātāji. Vai tur vispār ir zivju eļļa – kas to lai zina. Diemžēl visvairāk cieš pensionāri, kuri uzticas un sapērkas visus šos produktus un bieži vien pat nelieto. Tad labāk nopirkt to pašu, tikai dārgāku un kvalitatīvāku, bet retāk. Nevis lietot, nezinot, kas tur vispār ir iekšā.

Kāds students taisīja pētījumu par magniju – cik no tā, kas ir tā sauktajos uztura bagātinātājos, tiešām ir norādītajā daudzumā un vai tas strādā. Nu, bija bēdīgi tie rezultāti… Ja nav pētījumu, tu pat nezini, cik kas ir ielikts.

Pati labāk nopērku kolagēnu internetā. Kolagēna veidu cilvēka organismā ir kādi 28, bet svarīgākie ir I, II, III tipa – ādai, skrimšļiem, zarnām, muskuļiem. Principā kolagēni atbild par visu, kas mums ir, par nagiem, matiem un ādas struktūru.

Protams, vajag to uzņemt arī no dzīvnieku valsts produktiem – zivs, skrimšļi, aukstā gaļa –, bet to visu tik daudz nepieēdīsi. Un pēc 25 gadu vecuma viss iet mazumā… Varbūt jauniem vēl ne, bet tādām meitenēm kā man – ap gadiem 50 – vajag jau lietot papildus. Nezinu, cik efektīvi ir vai nav, bet salīdzinu sevi ar vienaudzēm vai pat jaunākām sievietēm, kuras nelieto neko, un viņas izskatās sliktāk… Jo nelieto ne D vitamīnu, ne naktssveces eļļu, kas ir ļoti būtiska, – tās sastāvā ir vienīgā Omega 6 taukskābe, kuru es atļauju lietot: gamma-linolēnskābe, neaizstājamā taukskābe. Tā ir matiem, ādai, nagiem, plus sakārto sievietei hormonu līdzsvaru organismā.

Bērnu sūkājamās konfektes kaklam, manuprāt, arī ir bezjēdzīgas. Arī par hematogēniem es nezinu, vai tie ir veselīgi, – nu tur taču ir tāds cukura daudzums iekšā! Kam krītas cukura līmenis, tad var to lietot, bet pārējiem – nē. Daudziem cilvēkiem liekas, ja viņi nopērk hematogēnu aptiekā, tad tas ir baigi veselīgais. Tā nav.

Bet kā saprast par naktssveces eļļu un D vitamīnu – kādā formā to ņemt, kādā cenu grupā?

Naktssvece ir eļļā, to var masēt ādā, lai tā ir skaista un veselīga, bet, ja kapsulās, jālieto 1 grams (ir arī kompānija, kam ir 1,3 grami). Vairāk nemaz nevajag. D vitamīns.  Kad man to prasa aptiekā, es pretī jautāju, kāds ir D vitamīna līmenis asinīs. Ir jābūt atskaites punktam. Daudzi to nezina, daudzi saka – ir labs un turpina to uzturēt, kas ir ļoti labi; un daudzi saka – kaut kad uztaisīja analīzes, un bija pazemināts. Kad un kas ir lietots – “nu, kaut kad šis tas ir palietots…” Pareizākais ir sākt ar analīzēm, un vislabāk būtu dabūt līdz 50 ng/ml – tā ir D vitamīna mērvienība.

Kurā formā – principā vienalga. Ir arī aerosola formā un pilienos. Jo ir cilvēki, kas kapsulas nedzer – nemāk norīt. Es domāju, ja cilvēkam ir pazemināts D vitamīna līmenis vai arī tad, ja to vajag lietot kā uzturošu devu, mazāk par 4000 SV – ne. Var vērsties pie ģimenes ārsta, kurš var izrakstīt recepšu D vitamīnu, kur vienreizējās devas ir 25 000, 50 000 un 100 000 SV, un tad jālieto tikai vienu reizi nedēļā. Īpaši labi tas ir cilvēkiem, kam ir grūti izveidot rutīnu lietot ikdienā. Ja ir labas analīzes un zini, ka pasauļosies savas 15 minūtes, tajā dienā tad var D vitamīnu nelietot. Bet, ja zinu, ka rīt eju uz darbu, kur būšu slēgtās telpās visu dienu, man ir jādzer D vitamīns, vienalga, ka ir vasara un labs D vitamīna līmenis asinīs.

Ar D vitamīnu ir tā – kovida laikā es strādāju slimnīcā, un tur visiem kovida slimniekiem ļoti daudz deva D vitamīnu. Stradiņa slimnīcā taisīja pat pētījumus, un izrādījās, ka, dabūjot D vitamīna līmeni uz augšu, cilvēks atveseļojās par dienu, pusotru ātrāk. Interesanti bija tas, ka kovida slimniekiem tas ļoti pēkšņi strauji kritās. Tas saistīts ar imunitāti – nav izpētīts, kāpēc, bet interesants fakts.

Par dzelzi – kādā formā to labāk izvēlēties?

Ir ļoti daudz uztura bagātinātāju, pat tādi jau ir uzražoti, kas šķīst zarnās, un tos var lietot pat kopā ar piena produktiem un minerālvielām. Parasti dzelzi nedrīkst lietot kopā ar kalciju un citām minerālvielām, jālieto 2 stundas pirms vai 2 stundas pēc. Un vislabāk, ja tukšā dūšā, bet no dzelzs parasti ir šķebinoša dūša… Taču ir atrasts risinājums, kā dzelzi uzņemt, lai nešķebina; sevišķi grūtniecēm, kam no rītiem jau ir slikta dūša, jādzer vakarā pirms gulētiešanas. Vakariņas paēd stundas trīs iepriekš, tad iedzer tukšā dūšā uz nakti un aizmirsti.

Protams, vislabākie dzelzs preparāti ir tie, kur ir arī folskābe un askorbīnskābe. Tie vēl labāk uzsūcas. Ir arī dzelzs ampulas Tothema – ļoti labs preparāts, bet ar salkanu, ne tik patīkamu garšu. Iesaku to jaukt ar apelsīnu sulu, sevišķi ar svaigi spiestu, un dzert caur salmiņu, jo dzelzs var krāsot zobus.

Jā, lietojot dzelzi, ir aizcietējumi, tāpēc ir ļoti jāpiedomā, ko ēd. Pati tagad dzeru dzelzi, jo man ir ļoti zems līmenis. Katru dienu ēdu zemenes un ķiršus – aizcietējumu nav.  Ļoti būtiski, ko tu ēd. Jāēd visu veidu kāposti, salāti, augļi, izņemot sarkanās bietes, jo tās cietinās vēderu.

Mūžīgā problēma – kā izvēlēties pretsāpju līdzekli?

Pie mums tas nav tik populāri, bet Anglijā, piemēram, tikko tu saslimsti – bronhīts vai plaušu karsonis –, pirmās trīs dienas izraksta paracetamolu.  Esmu ievērojusi, ka pie manis aptiekā paracetamolu vairāk pērk ārzemnieki, nevis latvieši. Mums populārākais ir ibuprofēns.

Ir daudzu ražotāju, cenas atšķiras intervālā līdz pat 1,50 eiro par 10 tabletēm. Kurš labāks? Katrai kompānijai ir savas palīgvielas, iedarbība var būt citāda – katram cilvēkam organismā ir sava bioķīmija. Piemēram, man ibumetīns pret galvassāpēm nepalīdz nevienā skropstiņā! Palīdz tikai tad, kad sāk sāpēt kakls no kondicioniera, tad uzreiz, jau pašā sākuma posmā, iedzeru pat divas tabletes, kopā sanāk 800 miligrami. Tā var darīt tikai pēc ēšanas un ja nav problēmas ar kuņģi, bet nākamajā rītā – vairs nekādu kakla sāpju!

Bet te ir akmens mūsu, farmaceitu, lauciņā. Ko farmaceiti bieži nedara – cilvēks atnāk un prasa zāles pret sāpēm, bet viņam nepajautā un viņš nepasaka konkrēti, kas tieši sāp. Vai pasaka: “Man vēders sāp.” Te uzreiz būtu gandrīz vai jāieslēdz sirēna, tāpēc ka daudziem ir gastrīts, dedzina kuņģi, un viņš saka, ka sāp vēders… Un farmaceits “pret sāpēm” iedod ibuprofēnu. Uzlej uz uguns vēl eļļu! Kad es pārprasu, cilvēki bieži vien saka – jā, man dedzina kuņģi. Saprotiet, ka tad jūs nedrīkstat dzert ibuprofēnu – tur jāpieslēdz omeprazols vai pantoprazols.

Kad cilvēki prasa “kaut ko pret galvassāpēm”, mums ir tiešām plašs klāsts, tomēr vienmēr jautāju, kas ir palīdzējis iepriekš. Parasti to cilvēki zina. Daudzi saka: pat vecais labais citramons palīdz! Ir konkrēti, kas zina, ka grib paracetamolu ar kodeīnu un kofeīnu; ir paracetamols ar kofeīnu, bez kodeīna – dažādas kombinācijas. Kombinētie preparāti varbūt nav tie labākie – saridons, citramons –, bet dažreiz kaut kā izejvielas cita citu papildina, un ir diezgan efektīvs rezultāts. Populārs tagad ir deksketoprofēns, lieto gan pie galvas, muguras, menstruālām sāpēm, ārsti izraksta pat lūzumiem un sastiepumiem.

Sāp kakls, ko darīt?

Teikšu godīgi, es neticu ne pūšamiem, ne sūkājamiem. Bet cilvēkiem arī kakla sāpju gadījumā prasu, kas parasti ir iepriekš lietots un palīdzējis. Manuprāt, vislabākais ir vecais labais Rīgas farmaceitiskās fabrikas lugols ar glicerīnu un jodu, ar ko “izbeicēt” kaklu. Ja nav alerģijas pret jodu, vienkārši fantastisks!

Var ņemt furasolu – skalojamo, ko “Olainfarm” ražo. Ļoti labs ir koncentrēts sālsūdens – tam pakaļ pat nav jāiet uz aptieku.

Protams, ja ļoti gribas, var ņemt gan sūkājamos, gan pūšamos līdzekļus. Ir, kas noņem kairinājumu. Ir homeopātiskie, sevišķi labi pie aizsmakumiem, kur varbūt pat sāpju nav, bet balss pazudusi.

Pateikšu arī to, kā daru es pati, – ja nav problēmu ar kuņģi, dzeriet ibumetīnu, tikko jūtat, ka sāk sāpēt kakls.

Iesnu gadījumā? Vai arī iesnas tāpat būs septiņas dienas, un neko tur nevar darīt?

Tieši tā. Ksilometozolīns – tā ir vispopulārākā aktīvā viela – ārstēt neārstē, tikai samazina simptomus. Ja man būtu teikšana, es šos preparātus liktu uz receptes. Kad tos pārdodu, vienmēr saku – ne vairāk kā piecas dienas! Maksimums 7, 10 dienas – tad, ja ārsts atļauj.

Tāpēc, ka rodas medikamentozā atkarība, medikamentozais rinīts, – kad tu nelieto šo preparātu, tev sāk tecēt deguns. Ne tāpēc, ka ir iesnas, bet tāpēc, ka paplašinās visi asinsvadi.

Latvijā ir ļoti daudz no deguna aerosoliem atkarīgo, viņi tos lieto gadiem. Lai to pārtrauktu, noteikti ir jāiet pie LORa un jāskatās, vai tur jau ir izveidojies deguna gļotādas sabiezējums, tad taisa operāciju. Ja nav sabiezējuma, citreiz var būt tā, ka ir problēmas ar deguna starpsienām – tad arī jātaisa operācija… Tad ārsts izraksta kortikosteroīdu aerosolu, lai, kā saka narkomāni, “atlauztos” no šiem ksilometazolīna saturošajiem līdzekļiem. Tas ir jālieto diezgan ilgstoši, no tā tecēšana nepāriet ātri, bet simptomātika pakāpeniski samazinās.

Tāpēc es saku cilvēkiem: ja viņiem ir pacietība, mums ir viens līdzeklis, kas satur kortikosteroīdu, – fliksonāze, bezrecepšu medikaments. Efekts, ka pāries iesnas, nebūs tik ātrs, bet tas ārstē.

Ir cilvēkiem tendence, ka, nepareizi šņaucot degunu, iesnas aiziet uz ausīm, var sākties iekaisums. Arī tad fliksonāze ir ļoti laba, to lieto arī papildus kopā ar antibiotikām, kad jau ir iekaisums.

Vēl iesnām ir ļoti labas tabletes no augu valsts – Sinupret, bērniem – pilieni.

Par šķīstošajiem vitamīniem un konkrēti C vitamīnu. Daudzi to dzer tādā formā, jo garšīgs dzēriens sanāk. Vai tam ir arī kāds labums?

Ir vesela līnija šķīstošo vitamīnu. Šķīstošais C vitamīns ir ļoti populārs, un es to iesaku, arī man pašai patīk. Vēl ir C vitamīns pulverī tīrā veidā – saucas liposomālais un ir diezgan padārgs. 27 eiro 10 paciņas, sanāk 2–3 eiro dienā, bet esmu ievērojusi, ka sievietes to pērk; tas labāk uzsūcas, un, kā zināms, C vitamīns piedalās kolagēna sintēzē, samazina esošās grumbas, un neveidojas jaunas.

Daudzi skatās arī, vai ir ilgstošas darbības, tad C vitamīnam ir drusciņ citāda formula, tas palēnām uzsūcās dienas gaitā. Nevis iedzer un uzreiz ārā, kā tas ir parasti, jo C vitamīns ir ūdenī šķīstošais vitamīns.

C vitamīnam nozīme ir ne tikai pie saslimšanām. Es uzskatu, ka to ir ļoti labi lietot papildus tieši kolagēna sintēzei.

Noteikti gribu pieminēt uztura bagātinātāju monakolīnu K, kurš tiek iegūts no rīsu sarkanās rauga sēnītes. Lieto, ja ir paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, protams, ne smagos gadījumos, to visu izvērtē kopā ar ģimenes ārstu. Bet, ja var pārskatīt pārtiku, ko ēd, un to papildināt ar uztura bagātinātājiem, kas satur monakolīnu K, var sasniegt ļoti labus rezultātus. Tas ir ļoti svarīgi. Tāpēc, ka bieži vien izraksta recepšu statīnus, un tie ir jālieto uz mūžu, bet pēc ilgāka laika sākas blaknes – locītavu sāpes, no organisma šūnām izvadās ārā koenzīms Q10, kas ir ļoti svarīgs enerģijas ražošanai mūsu organismā. Starp citu, citās valstīs tādos gadījumos kompensē Q10. Mums Latvijā ir kompānijas, kas ražo šos preparātus, kas ir ļoti kvalitatīvi, un, regulāri lietojot, var sasniegt teicamus rezultātus.

Kad sievietēm sākas menopauze, sāk žūt āda, mati un viss kļūst trausls, arī maksts paliek ļoti sausa. Ir taukskābju komplekss Omega 3-6-9 vairākām kompānijām. Ja šādu preparātu lieto regulāri, samazinās vajadzība pirkt dažādus maksts mitrinātājus – gelus vai svecītes. 

Kam vienmēr jābūt mājas aptieciņā?

Noteikti jābūt tam pašam paracetamolam, ibuprofēnam. Paracetamols labāk noņem temperatūru, ibuprofēnam būs arī pretiekaisuma iedarbība, kuras paracetamolam nav.

Vēl pret caureju – loperamīds, oglīte, Smecta.

Pie apdegumiem – pantenola putas. Pie sasitumiem – ledusskapī vēlams būt aukstuma kompresēm vai sasaldētiem zirņiem, ar ko var izlīdzēties. Tikai noteikti palikt apakšā marlīti vai dvieli, lai nedabūtu tā saukto aukstuma apdegumu. Ir arī aukstuma aerosols, ko lieto pie sasitumiem, sastiepumiem.

Noteikti jābūt alerģijas zālēm – kādam suprastīnam vai tavegilam, tas gan dod mazliet miegainību. Ja negrib miegainību, ir ļoti labi jaunās paaudzes preparāti – loratadīni, ceterizīni. Palīdz arī pie visām polinozēm – siena drudža, bišu, odu un dunduri kodumiem. No antihistamīniem kādam geliņam jābūt.

Bērniem paracetamols un ibumetīns vislabāk būs sīrupa veidā; no 7 gadiem ir ibuprofēna košļājamās pastilas, ir bērni, kuri nevar vai negrib dzert sīrupus, var lietot paracetamola svecītes. Man dažkārt kā īstam farmaceitam nav mājās tabletes, tad es pat lielajam dēlam dodu sīrupu, kas palicis pāri no mazās māsas slimošanas laikiem, – izrēķinu precīzu devu, cik vajag pēc kilogramiem (tas rakstīts uz visām pudelītēm).

Protams, jābūt visam, lai apkoptu brūces, – dezinficējošie plāksteri, dezinfekcijas šķidrumi.

Pie traumām – ziedes ar diklofenaku, elastīgā saite. Vasarā jāuzmanās ar ketprofēnu (zināms kā Fastum gels) saturošiem geliem, saules iedarbībā var dabūt saules apdegumu. Nesen bija gadījums, ka sieva bija sasmērējusi vīram sāpošo vietu un palaidusi ar riteni braukt, un bija izveidojies nopietns saules apdegums.

Starp citu, vienmēr brīnos, cik daudzi cilvēki pērk teipus – laikam viņi zina, kā tos līmēt… Manuprāt, lai tos līmētu, jābūt pabeigtiem kādiem kursiem, jābūt zināšanām. Bet cilvēki skatās internetā un kaut ko improvizē.

Pankreatīns – parasti neiesaku turēt aptieciņā, jo tas organismā veidojas pats, bet var lietot, ja ir bijušas treknākas ēdienreizes, kad ir svētki. Bet esmu ievērojusi, ka cilvēki to jau lieto arī ikdienā. Paēd vairāk un iedzer Mezym vai kreonu. Tas nozīmē, ka dod pankreatīnu no malas, bet tas organismam pašam ir jāsintezē. Ar to ir arī jāuzmanās, jo organisms kļūst slinks.

Bet vispār mājās jābūt pašam minimumam, jo medikamentiem derīguma termiņi nav ļoti ilgstoši, aizrauties ar plašu arsenālu nevajag.