Uzzini, ko var darīt jau šodien, lai uzlabotu savu veselību
Vai nebūtu jauki, ja būtu kāda neatklāta recepte, kas izārstētu visas mūsu veselības problēmas? Diemžēl tādas nav. Taču zinātnieki zina recepti labākai veselībai, un tā ir ilgtermiņa labu ieradumu praktizēšana ikdienā.
Par godu Pasaules Veselības organizācijas 75. gadadienai šeit ir minēti faktori, kas veicina labāku veselību, un ko jūs varat darīt jau šodien, lai uzlabotu to.
Pietiekams miegs
Slikts nakts režīms ne tikai traucē konkcentrēties dienas laikā, bet arī palielināt garastāvokļa problēmas, astmas, insulta un ilgmūžības risku.
ASV Slimību kontroles un profilakses centrs iesaka pieaugušajiem naktī gulēt vismaz septiņas stundas, taču svarīga ir arī miega kvalitāte.
Pētījumi liecina, ka, lai labāk izgulētos, ir svarīgi noteikt gulētiešanas un pamošanās grafiku, ievērot nakts režīmu, lai smadzenēm norādītu, ka ir pienācis laiks gulēt, guļamistabā uzturēt tumšu un vēsu telpu, laikus novērsties no ekrāniem.
Ēst labu pārtiku
Cilvēku organismam ir nepieciešamas dažādas lietas, bet vai ir kāds labākais veids pēc kā vadīties?
Saskaņā ar daudziem zinātniskiem pētījumiem un "U.S. News & World Report" ikgadējiem reitingiem tā ir Vidusjūras diēta.
Neļaujiet vārdam diēta jūs maldināt - tā nav ierobežojoša filozofija, lai manipulētu ar ķermeņa svaru. Vidusjūras diēta ir ēšanas veids, kas paredz vienkāršu, uz augiem balstītu ēdienu pagatavošanu, kur lielāko daļu katras maltītes veido augļi un dārzeņi, pilngraudu produkti, pupiņas un sēklas, daži rieksti un liels uzsvars tiek likts uz augstākā labuma olīveļļu. Tauki, kas nav olīveļļa, piemēram, sviests, tiek lietoti reti, ja vispār tiek lietoti, un cukurs un rafinēti pārtikas produkti tiek lietoti tikai īpašos gadījumos.
Daudzos pētījumos konstatēts, ka Vidusjūras diēta var samazināt diabēta, paaugstināta holesterīna līmeņa, demences, atmiņas zuduma, depresijas un krūts vēža risku.
Sportošana
Zinātnieki jau sen zina, ka fiziskās aktivitātes ir noderīgas veselīgam ķermenim, taču pētījumi liecina, ka tās ir svarīgas arī veselīgam prātam.
ASV Veselības un sociālo pakalpojumu ministrija iesaka cilvēkiem vecumā no 18 līdz 64 gadiem katru nedēļu vismaz 150 minūtes nodarboties ar mērenu fizisko aktivitāti vai 75 minūtes ar intensīvu fizisko aktivitāti, kā arī vismaz divas reizes nedēļā veikt muskuļu stiprināšanas aktivitātes.
Šogad publicētie pētījumi liecina, ka pat 11 minūtes fiziskās aktivitātes dienā var samazināt vēža, sirds un asinsvadu slimību vai priekšlaicīgas nāves risku.
Atvēliet laiku socializācijai
Daudzi cilvēki piešķir lielu nozīmi dažām veselības uzvedības formām, kuras bieži tiek uzskatītas par vairāk fiziskām, taču arī sociālie un emocionālie faktori ir pelnījuši mūsu uzmanību.
Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem labas un stipras draudzības ir ne tikai atslēga, lai mazinātu stresu un uzlabotu emocionālo labsajūtu, bet arī uzlabotu mūsu fiziskās veselības rādītājus.
Eksperti ir ierosinājuši, ka cilvēkiem būtu jāattīsta šī veselības joma, vairāk ieguldot kopienas izjūtā.
Viņi arī uzsvēra, cik svarīgi ir padarīt draudzību par prioritāti savā darba grafikā. Sūtiet īsziņu draugam, ar kuru sen neesat runājuši, apņemieties satikt vienu jaunu cilvēku mēnesī, sarīkojiet vakariņas vai pievienojieties kādai nodarbībai.
Stipras saiknes neveidosies vienas nakts laikā, bet, sākot ar maziem soļiem un piešķirot prioritāti draudzībai kā svarīgai dzīves sastāvdaļai, var gūt vairāk laimes, mazāk stresa un vairāk atbalsta, šogad CNN sacīja piederības darbavietā eksperts Adams Smilijs Posvolskis.
Samaziniet stresu
Protams, stress var izraisīt organismā cīņu vai cīņu, kas paaugstina kortizola līmeni. Saskaņā ar Klīvlendas klīnikas datiem augstāks kortizola līmenis var saasināt tādas veselības problēmas kā sirds un asinsvadu slimības, diabēts un hroniskas kuņģa un zarnu trakta problēmas.
Stress var izraisīt vai veicināt arī trauksmi, aizkaitināmību, sliktu miegu, atkarību no narkotiskajām vielām, hronisku neuzticēšanos vai raizes un daudz ko citu.
Par laimi, līdzsvarots uzturs, labs miegs, fiziskās aktivitātes un sociālais atbalsts var palīdzēt mazināt stresu. Var palīdzēt arī elpošanas un meditācijas tehniku izpēte.
Iespējams, jūs domājat: es jau tā esmu saspringts savā dienā - pievienojot visas šīs veselības uzvedības metodes, stress radīsies pats par sevi.
Labā ziņa ir tā, ka šos paradumus vislabāk ir papildināt ar nelielām, viegli pārvaldāmām izmaiņām laika gaitā.
