Adatu terapija spēj gandrīz visu... Pat uzvarēt lieko svaru

Dziedniece un refleksoterapeite, Anitas veselības salona vadītāja Anita Kanele uzskata, ka akupunktūra jeb adatu terapija nav atdalāma no Austrumu filozofijas un dabiska, garīgās vērtībās balstīta dzīvesveida. Jau vairāk nekā divdesmit gadus viņa strādā pēc austrumu medicīnas metodēm, kas uz cilvēku lūkojas kā nedalītu veselu sistēmu, cieši saistītu ar apkārtējo pasauli. Viedie austrumnieki uzskata, ka dzīvības enerģija (Ci) organismā pārvietojas un apgādā ar spēku tā šūnas, pateicoties sarežģītam meridiānu tīklam. Ja dzīvības enerģija Ci ir traucēta, nav līdzsvarota vai kāda iemesla dēļ ir sagrauta, rodas veselības traucējumi. Lai noregulētu Ci plūsmu, Austrumu medicīnas speciālisti iedarbojas uz jutīgiem punktiem, ko sauc par akupunktūras punktiem.

No instinktiem līdz Ķīnas imperatoram

Kur un kad radās refleksoterapija – iedarbošanās uz bioloģiski aktīviem punktiem –, neviens īsti nezina, vienīgi skaidrs, ka piededzināšana, punktu masāža un adatu terapija ir ārkārtīgi senas ārstēšanas metodes. Pirmatnējais cilvēks instinktīvi paberzēja sāpošo vietu, un lieta darīta – sāpes samazinājās. Ticot varenajam uguns spēkam, cilvēki sāka piededzināt brūces un koduma vietas. Starp citu, čūlas un asiņojošas brūces dažas tautas piededzina arī mūsdienās. Senie cilvēki pamanīja, ka īslaicīga, aktīva iedarbība uz noteiktiem punktiem, lai arī reizēm ļoti nepatīkama, samazina turpmākās sāpes, respektīvi, viņi atrada veidu, kā ar mazām sāpēm uzveikt lielās. Viņi lika lietā to, kas bija pie rokas, – akmens lauskas, koka gabaliņus, gliemežvākus.

Pētnieki vērtē, ka akupunktūras pirmsākumi meklējami 10 000 gadu pirms mūsu ēras. Tieši tik senas adatas no akmens un zivju asakām, kas kalpojušas akupunktūrai, arheologi ir atraduši Korejas pussalā. Jau tuvāk mūsdienām, 2000 gadu pirms mūsu ēras, adatu terapija uzplauka Ķīnas imperatora galmā. Dzeltenā imperatora valdīšanas laikā akupunktūru tās efektivitātes dēļ drīkstēja apgūt vienīgi izredzētie – mūki un galma ārsti. Tautai akupunktūra kļuva pieejama tikai pēc Dzeltenā valdnieka nāves. Tūkstošgadīgie traktāti atklāj punktu karti uz cilvēka ķermeņa un akupunktūras iedarbību. Pirmajā adatu terapijai veltītajā grāmatā, kas tapa Ķīnā 221. gadā pirms mūsu ēras, ir aprakstīti deviņi metāla adatu veidi un 295 punktu topogrāfija.

Lai gan par adatu terapijas dzimteni tiek uzskatīta Ķīna, mūsdienu pētnieki domā, ka tā nepavisam nebija ķīniešu īpašums. Kādā Londonas muzejā glabājas Senās Ēģiptes papiruss, kurā redzama adatu ieduršanas punktu shēma. Zīmējums datēts ar 1550. gadu pirms mūsu ēras. Adatu terapija līdzās piededzināšanai eksistēja arī Nepālā, Indijā un Tibetā.

Akupunktūra Eiropā ienāca, pateicoties franču ārstam Žoržam Sulī de Moranam (1878–1955), kurš jau bērnībā iemācījās ķīniešu valodu un rakstību un divdesmit gadu Pekinā apguva akupunktūru un austrumu kultūru. Atgriezies Francijā, viņš ar unikālajām zinībām aizrāva mediķus, mudinot sākt svešādās, bet acīm redzami efektīvās metodes izpēti. Tā radās pasaulē pazīstamā franču akupunktūras skola. Par akupunktūras atmodas periodu var uzskatīt 20. gadsimta divdesmitos un trīsdesmitos gadus, kad neparastā, veselību dāvājošā durstīšanās ar adatām no Francijas izplatījās pa visu Eiropu un Ameriku.

Latvijā pirmais akupunktūras kabinets tika atvērts 1960. gadā Rīgas 1. poliklīnikā. Akupunktūras attīstības veicināšanā vislielākie nopelni pieder profesoram Nikolajam Nikolajevam, kura skolniece ir Anita Kanele. Senās Ķīnas medicīnu Anita turpināja apgūt Maskavā un Ļeņingradā, aurikulārajā terapijā specializējās pie pazīstamā pašmāju daktera Jura Vecvagara, ājurvēdu apguva Indijā.

Adata ievibrē enerģiju

Materiālistiski noskaņotajos Rietumos uz adatu terapiju ilgus gadus lūkojās ar aizdomām, līdz beidzot 1979. gadā Pasaules Veselības organizācija izveidoja sarakstu ar slimībām, kuras sekmīgi ārstē ar akupunktūru. Tās ir bronhiālā astma, nātrene, deguna gļotādas slimības, sejas nerva paralīzes, jostas un krustu osteohondroze, sāpes no nervu iekaisuma, miega traucējumi, migrēna, potences traucējumi vīriešiem utt. Akupunktūra tiek izmantota, pat lai izlīdzinātu grumbas, turklāt ne tikai sejai, bet arī visam ķermenim. Iedarbība ir jaušamāka, ja papildus izmanto masāžu un citas kosmētiskās procedūras.

Tagad aizvien biežāk runā, ka tūkstošiem gadu senā akupunktūra ir nākotnes medicīnas virziens, jo praksē apliecina mūsdienu kvantu fizikas atklājumus un minējumus. Tā liek darboties dabas enerģijai, kas ir visur – kosmosā, mums apkārt un mūsos. Enerģija plūst un rada, turklāt katrai šūnai ir starojums. Emocijas, atmiņas un domas ir piepildītas ar sīkiem elektriskiem impulsiem. Ķermeņa enerģētiskā sistēma izdala elektromagnētisko gaismas enerģiju, un akupunktūra darbojas enerģētiskā līmenī.

Austrumu medicīnas filozofijā enerģija ir Visuma uzbūves pamatā – matērija bez enerģijas nevar pastāvēt, tās ir cieši saistītas, tāpat kā pastāv saikne starp fizisko un smalko ķermeni. Akupunktūra, tāpat kā citi enerģētiskās medicīnas veidi, piemēram, lūgšana, distancētā dziedniecība, fitoterapija, aromterapija, krāsu un kristālu terapija, homeopātija, strādā ar organisma smalko enerģētisko sistēmu. Tieši tāpēc adatu terapija spēj iedarboties uz enerģētisko nelīdzsvarotību mūsos, palīdzot atbrīvoties no sāpēm, arī fobijām, bailēm, stresu, psiholoģiskām traumām un sāpīgām bērnības atmiņām. Brīnumaini, bet adatas palīdz tikt galā ar baktērijām, vīrusiem un alerģijām. Akupunktūru neiesaka pēc ļaundabīgu audzēju operācijām un divus gadus pēc ķīmijterapijas un starošanas kursa, jo, atjaunojot dzīvībai svarīgās šūnas, var aktivizēties arī kaitīgo šūnu (ja tās palikušas organismā) augšana. Arī augstas temperatūras un grūtniecības gadījumā akupunktūra nav labākā izvēle.

Ķermenis – atvērta grāmata

“Austrumnieki savā domāšanā un uzvedībā ir lēni un pamatīgi. Viņi pamanīja, ka cilvēkus primāri ietekmē emocijas, kas enerģētiskā līmenī iekļūst ķermenī. Ikvienas emocijas rada enerģētisku pacēlumu, pasivitāti vai bloku, kas iesprosto negācijas ķermenī, ilgstoši liedzot izkļūt no situācijas. Austrumnieki uzskatīja, ka, tāpat kā ir asinsvadi un limfvadi, ir arī enerģijas vadi – meridiāni, kas caurstrāvo visu ķermeni un ir savstarpēji saistīti. Tātad, pirms ārstēt, ir jāsaprot, kad un kāpēc izveidojies enerģētiskais bloks, kas noticis cilvēka dzīvē. Ja netiek identificēts saslimšanas cēlonis, pirmavots, ārstēšana nedos gaidīto rezultātu. Tradicionālajā Rietumu medicīnā primāri tiek noņemts simptoms. Piemēram, cilvēkam sāp galva. Ārsts izraksta zāles. Kamēr cilvēks gaida garā rindā uz diagnostiku, viņš turpina lietot medikamentus, kas nepalīdz. Akupunktūra kompleksā ar aromterapiju, psihoterapiju – metodēm, ko speciālists izvēlas, rūpīgi izpētot pacientu – atver enerģijas vārtus, kas slimības laikā ir aizvērušies, līdz ar to slimība tiek ārā no ķermeņa,” skaidro Anita Kanele.

Vizītes laikā akupunktūras speciālists noskaidro, kādām negatīvām emocijām cilvēks bijis pakļauts, un pēc tam emocijas tiek salīdzinātas ar sistēmām, kuras tās ietekmē. No malas varētu šķist, ka akupunktūras speciālists ir brīnumdaris un diagnostika ir apvīta ar mistikas elementu. Patiesībā tā ir tradicionālajā ķīniešu medicīnā balstīta, dziļa un sarežģīta cilvēka fiziskās, emocionālās un garīgās būtības izpēte. Pēc izskata, izturēšanās, kustībām var pateikt gandrīz visu. Tas ir bezgala interesanti! Zinošam speciālistam ķermenis ir kā atvērta grāmata, kurā viss ir ierakstīts, viss dzīvesstāsts izstāstīts.

Tātad ārsts palūkojas uz pacientu, patausta pulsu, lūdz parādīt mēli, uzdod dažus jautājumus un nosaka slimību. Īstenībā zinošs akupunktūras speciālists pamana ikvienu vissīkāko niansi, kas iekļaujas kopējā mozaīkā, veidojot kopainu un atklājot cilvēka veselības stāvokli. Nozīme ir visam – tam, kā cilvēks izturas, kāda ir sejas krāsa, vai ir izsitumi, vai āda ir mikla, spīdīga vai sausa, kāds ir zods, deguns, piere, vai nav paplašināti kapilāri. Ārkārtīgi daudz pastāsta mēle, delnas, pirksti. Speciālists jautā, kas pacientam garšo, vai labāk patīk auksts vai karsts dzēriens, izvērtē audu, gļotādas stāvokli, muskuļu tonusu. Pazīmju, kas vedina domāt par kaut kādām pārmaiņām organismā, ir ļoti daudz.

Mazās sāpes uzveic lielās

Akupunktūrā zināmi vairāk nekā 1000 punktu, bet ārstēšanā tiek izmantoti septiņi simti, paskaidro Anita Kanele. Akupunktūras punkti atrodas uz meridiāniem, un vidēji to diametrs ir divi milimetri. Katram punktam ir noteikta iedarbība, precīzas koordinātas un nosaukums, pēc kura to pazīst visā pasaulē. Speciālists akupunktūras punktus uztausta pēc anatomiskiem orientieriem – kauliem, dzīslām, muskuļiem. Seansa laikā speciālists pacientā iedur jeb, pareizāk sakot, ieskrūvē vairākas adatas līdz noteiktam līmenim, kad tās kļūst tādas kā smagnējas, stimulējot 2–8 aktīvos punktus. Tā nu, sadurstīts kā ezis, klients pavada vidēji pusstundu. Adatas dūriens parasti nav sāpīgs, tomēr sajūtas nianses ir atkarīgas no diennakts laika, mēness fāzes, individuāliem faktoriem.

“Ja emocijas vajag nomierināt, es adatu griežu pretēji enerģijas gaitai, lai to samazinātu. Ja ir apātija, depresīvs noskaņojums, adatu griežu pa enerģijas gaitu, lai cilvēks kļūtu enerģiskāks un neieciklētos uz negācijām. Ja pacientu ir novājinājušas emocijas vai medikamenti, ir vajadzīga barošana, tāpēc es ik pa brīdim pakustinu adatu. Konkrētai diagnozei tiek izmantots adatu pāris, jo arī orgāni ir pāra,” saka Anita. Ja dūriena vietu ap adatu iezīmē apsārtums, tas nozīmē, ka orgānā ir problēma. Cik procedūru vajadzēs, tas atkarīgs no daudziem faktoriem. Dažiem jāiziet desmit, citiem pietiek ar pieciem, vēl kādam ar diviem seansiem.

Ņemot vērā to, ka enerģija meridiānu sistēmā plūst līdzīgi kā ūdens upē, punktu stimulācija veicina vienmērīgu enerģijas cirkulāciju. Senākā literatūrā adatu terapijas iedarbība tiek skaidrota ar refleksa atbildi – dūriens akupunktūras punktā pārvēršas nervu impulsā, kas stimulē noteikta orgāna darbību. Zinātnieki atzīst, ka, iedurot noteiktā vietā tievu adatiņu, reaģē nervu sistēma, izdalot neiromediatorus un hormonus. Šīs vielas aktivizē imūnsistēmu, palielina endorfīnu līmeni un regulē to ķīmisko vielu izstrādi, kas ietekmē centrālo nervu sistēmu.

Atšķirībā no medikamentiem akupunktūrai nav negatīvu blakņu – tā ir droša metode. Anita saka, ir svarīgi, lai adatu terapiju veiktu ārsts, jo, lai gan bioloģiski aktīvo punktu sistēma uz cilvēka ķermeņa ir sarežģīta, to var iemācīties, bet, ja nav zināšanu par anatomiju, fizioloģiju un meistara rokas nav pietiekami jutīgas, var kļūdīties par milimetru, un iedarbības nebūs. Anitai ir profesionāla medicīniskā izglītība. Kopš 1997. gada viņa papildinājusi zināšanas, apgūstot psihoanalīzi, psihoterapiju, dažādas Austrumu diagnosticēšanas un ārstēšanas metodes.

“Akupunktūra vienmēr iet kopā ar cilvēka domāšanu, izpratni, kas ar viņu noticis, cēloņiem un sekām. Nosakot, kurā vecumā un kādu emociju iespaidā sākusies saslimšana, tiek strādāts ar atbilstošo orgānu, stimulējot, piemēram, spēku vai prieku. Žultspūslis un aknas atbilst pavasarim (saasinājumi šajā laikā), tur krājas apvainojumi un dusmas. Aknas stimulē uguni – prieku, kas tālāk aiziet uz veģetatīvo nervu sistēmu, sirdi, lielo asinsrites loku,” Anita nedaudz iezīmē sarežģīto, savstarpēji saistīto sistēmu. “Ja akupunktūras speciālists pārzina Senās Ķīnas medicīnas filozofiju, brīdī, kad cilvēks ienāk kabinetā, viņam jau ir skaidra diagnoze. Turpmākā izmeklēšana vajadzīga, lai to apstiprinātu. Ar akupunktūru var izārstēt daudzas slimības, izņemot galējus gadījumus, kad pacientam ir vēzis ar metastāzēm dzīvībai svarīgā orgānā vai personības dubultošanās ar agresijas lēkmēm. Tomēr arī smagos gadījumos sāpes var samazināt.”

Tievēsim ātri!

Eh, liekais svars laimīgu nedara. Pa ziemu uzkrājušās tauku krociņas pavasarī gribas dabūt nost, bet, iedomājoties mokošās un sarežģītās diētas, no šausmām roka pati ieslīd konfekšu turzā. Runā, ka adatu terapija, iedarbojoties uz apetītes punktiem, samazina ēstgribu un padara vielmaiņu dinamiskāku, ļaujot ātrāk sadegt taukiem. Turklāt, stimulējot attiecīgos punktus, sakārtojas emocionālais stāvoklis un uzlabojas noskaņojums.

Vai tiešām sīkās adatiņas spēj tikt galā ar ļumīgiem tauku kalniem? Mazs cinītis gāž lielu vezumu? Jā. “Var pat sacīt, ka rezultāts ir simtprocentīgs, jo manā praksē nav bijis neviena, kas nezaudētu lieko ķermeņa masu. Nomest divus trīs kilogramus vispār nav nekāda problēma, bet visam, kas saistīts ar svara pieaugumu, jāpieiet kompleksi,” vērtē Anita Kanele. “Ir gadījumi, kad cilvēki vienkārši nepareizi un neregulāri ēd – apēstās kalorijas nesadeg un uzkrājas tauku veidā. Ir gadījumi, kad pārēdas – apēd negatīvās emocijas, stresu, ēd un nespēj apstāties, bet var būt, ka ir problēmas ar vielmaiņu. Lai atbrīvotos no liekā svara, tiek lietota akupunktūra kopā ar psihoterapiju. Protams, jāievēro pareizs ēšanas režīms. Tāpat kā citu slimību gadījumos, arī te vispirms ir jāsaprot, kad sākusi pieaugt liekā masa. Piemēram, trīsdesmitgadīgai sievietei ir liekais svars. Sākam raudzīties atpakaļ un saprotam, ka kilogrami sākuši nākt klāt 25 gadu vecumā. Atliek saprast, kas tobrīd notika viņas dzīvē: bija dzemdības vai dzīvesvietas maiņa, konflikts ar vecākiem? Bieži vien svara pieaugumam ir psiholoģiski cēloņi, ko ietekmējuši ārējie faktori.”

Anita atzīst, ka nereti sievietēm ķermeņa masa palielinās hormonālo pārmaiņu dēļ, kas saistītas ar ginekoloģiju, hormonu preparātu lietošanu. “Kad iemesls ir noskaidrots, vispirms sakārtojam sistēmu. Tad ar adatu palīdzību iedarbojamies uz punktiem, kas samazina apetīti, un punktiem, kas veicina taukaudu sadegšanu.” Tādējādi tiek veicināta balastvielu, arī tukšo tauku šūnu izvadīšana no organisma, uzlabojas vielmaiņa, uzsūcas zemādas tauku slānis. “Cilvēkam ir jāieklausās speciālista ieteikumā vingrot, it īpaši izvingrinot tās ķermeņa daļas, uz kurām veidojas aptaukojums,” Anita atgādina senu patiesību.

Prasu, kā ar ēdienkarti – vai no tās jāizslēdz visi gardumi, kas ikdienu padara ciešamu un sagādā baudu. Nē, nē, Anita smaidot met ar roku. “Mēs nevaram sev kaut ko noņemt, neaizstājot ar ko citu. Ir jāsaprot, kas cilvēkam garšo, un, ja nu gadījumā garšo viss, ko nedrīkst, nost neņemam, jo var sākties depresija. Sākam ar to, no kā pašam ir visvieglāk atteikties. Citu našķu porcijas pakāpeniski samazinām. Cilvēkam jārūpējas, lai dienā būtu piecas sešas ēdienreizes. Jāsaprot, ka arī sulas glāze ir ēdienreize. Tikai ūdeni var dzert, cik gribas. Lai mājās būtu stimuls vingrot, divdesmit minūtes pavingrojam salonā uz trenažiera. Ja visi nosacījumi tiek ievēroti, svars samazinās ļoti ātri. Bet ir gadījumi, kad nevaru palīdzēt nomest svaru. Ja cilvēkam ir bronhiālā astma, ir jālieto aerosols, kas satur hormonus, tāpēc svars var būt palielināts. Ja ir bijusi kāda trauma, piemēram, ceļgala, potītes, gūžas, aktīvu kustību iespēja ir ierobežota, un ķermeņa masa pieaug. Jāņem vērā, ka vislabāk tauki sadeg kustībā. Ja ir kāda slimība, tu nedrīksti uztraukties par svaru, jo jādara viss, lai tiktu galā ar radušos problēmu. Kad tā atrisinās, bieži vien pazūd arī uzēstie kilogrami.”

Domā pareizi, ēd ar prieku!

Anita uzskata, ka mēs ne vien nepareizi ēdam, bet arī nepareizi domājam. Kā to saprast? “Par ko jūs domājat, kad pamostaties? Ir normāli, ja cilvēka domas ir vērstas uz darbību – dienas plāniem, darāmiem darbiem. Turpretī cilvēki, kam ir liekais svars, pamostoties domā par to, ko tādu garšīgu šodien apēst. Vēl trakāk – cilvēks, līdzko iedomājas par ēdienu, sāk sevi šaustīt un iegalvot, ka ēst nedrīkst, jāiedzer glāze ūdens ar citronu. No rīta vajadzētu pavingrot – izstaipīties, iekustināt sevi, bet cilvēkiem ar lieko svaru doma par šīm vienkāršajām darbībām mēdz izraisīt nepatiku. Un jau kopš paša rīta viņi ir noskaņoti negatīvi, un tas nepavisam neveicina tievēšanu. Sievietes mēdz teikt: “No rīta lieciet mani mierā, man sāp galva. Uzkrāsošos, iedzeršu kafiju, tad runāsim.” Turpretī, kad cilvēks labā noskaņojumā gatavo sev gardus, kraukšķīgus, krāsainus lapu salātus ar sēkliņām, viss notiek, jo pozitīvas emocijas, labs noskaņojums atver visas durvis – arī uz slaidumu un skaistumu. Ja cilvēks ir sapīcis, viņš ne vien ar to aplipina kolēģus un klientus, bet arī visu laiku domā, ko apēst, kā samazināt psiholoģisko diskomfortu.”

Lietojot adatu terapiju, liekie kilogrami ātri pazūd, bet tik liela tā laime, kā izskatās, nemaz nav, saka Anita, jo, nemainot domāšanu un dzīvesveidu, kilogrami tikpat ātri atgriezīsies. Visbiežāk cilvēki ar svara problēmām uz Anitas salonu nāk pavasaros un rudeņos, kad problēma saasinās. Saviem klientiem Anita piedāvā, varētu sacīt, viedu diētu – pēc asinsgrupas un ājurvēdas tipa. “Mēs izslēdzam no ēdienkartes tos ēdienus, kas cilvēkam nebūtu vēlami arī tad, ja viņš nevājētu.”

Ājurvēdas medicīnas sistēmā cilvēkus iedala trīs konstitucionālajos pamattipos jeb došās: vata (gaiss un ēters), kapha (ūdens un zeme), pitta (uguns un ūdens). Ēdot atbilstoši savai ājurvēdas došai, vispirms mainās pašsajūta – sajūtas vēderā, galvā un ķermenī. Vēlāk uzlabojas nervu sistēmas darbība un mainās reakcija uz apkārtējiem notikumiem. Kad ajūrvēdiska ēšana kļuvusi par dzīvesveidu, uzlabojas arī vispārējais veselības stāvoklis.

Tikai veselīgs cilvēks ir skaists

“Pirms uztraukties par lieko svaru, paskaties spogulī – ja tu sev patīc, viss ir kārtībā. Ja nepatīc, jāsaprot, kāpēc, jo iespējams, ka ar svaru tam nav nekāda sakara, iespējams, ka svars ir otršķirīgs,” saka Anita. Ir veselīga un neveselīga tievēšana, kas jau robežojas ar anoreksiju. Nevar vienkārši atvērt modes žurnālu un teikt: es gribu izskatīties tā! Ir jāņem vērā kaulu un muskuļu masa. “Veselīga ir vismaz vienu vai labāk divus centimetrus bieza tauku kārtiņa. Ja tās nebūs, radīsies asinsrites traucējumi. Kad cilvēks apsēžas, viņam uz vēdera izveidojas tauku krociņa, un tas ir normāli, bet daži par to uztraucas. Ja sieviete ir kaulaina, novājējusi, viņa izskatās briesmīgi. Tikai veselīgs cilvēks ir skaists. Pie manis nāk daudzas dejotājas. Reiz atnāca 175 centimetrus gara striptīza dejotāja, kas svēra 44 kilogramus. Menedžeris bija viņai licis samazināt svaru līdz 42 kilogramiem.”

Nereti liekās masas problēmu pamatā ir psiholoģiski faktori, piemēram, mīlestības sāpes, vientulības, pamestības sajūta. Savas dusmas un nervozitāti apēd cilvēki, kas slimo ar neirozēm. Un ne jau ar augļiem viņi to apēd... Prasu, vai tas, ar kādu našķi mierinām sevi, kaut ko nozīmē. Protams! Tiem, kas kalniem ēd visdažādākās konfektes, respektīvi, saldumus, mēdz būt apātija, neko negribas darīt, ir grūti piecelties un kaut ko sākt darīt. Viņiem trūkst enerģijas. Turpretī tie, kas mielojas ar kūciņām, pankūciņām, ļoti rūpējas par citiem – vai tas būtu vīrs, bērni, draudzene vai kaimiņiene. Kūkas un smalkmaizītes parasti ļoti garšo sievietēm, kas ir labas, rūpīgas mājsaimnieces.

Vēl viena cilvēku kategorija ar lieko ķermeņa masu ir sadzīves alkoholiķi. Garšīgais šampanietis izpleš vēderu, veidojas rūgšanas process, vēl vīnogas, kas pašas par sevi ir barojošas. Par alu vispār nerunāsim – to parasti izdzer vairākas glāzes. Un atkal jau vēders izplešas, pieaug apetīte. Alkoholā ir tā sauktās tukšās kalorijas, un kopā pat ar nelielu ēdiena daudzumu tas veicina svara pieaugumu. Vismazāk svars pieaug no stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem – tekilas, džina, rudzu degvīna. Savukārt alkoholiķi, kas dzer lētu stipro alu, ir tievi, jo nekvalitatīvais alkohols sadedzina veselās šūnas un veido toksiskas vielas, no kurām ar laiku veidojas kuņģa čūla un citas slimības.

Kad nepietiek ar pašiedvesmu, skriešanu un neēšanu pēc sešiem vakarā un jāmeklē speciālista palīdzība? “Tad, kad cilvēks jūt, ka pats netiek galā. Ir vērts atnākt kaut vai uz konsultāciju, lai labāk saprastu sevi, savu ķermeni. Un nebīstieties, nekas nebūs jāatmet! Ja vien ir patiesa vēlēšanās, sakārtot var pilnīgi visu,” Anita ir pārliecināta. Tātad, ja gribas ātri un veselīgi nomest lieko kilogramu nastu, ir pēdējais laiks izvēlēties savu speciālistu. Skat, sniegs jau nokusis, kaķi brēc kā apdulluši, un putni sākuši bužināt spalvas.

Evija Hauka, žurnāls „Patiesā Dzīve” / Foto: Shutterstock, no Anitas Kaneles privātā arhīva