Mājās “epidēmija” - rotavīruss un caureja!
foto: Shutterstock
Esi vesels

Mājās “epidēmija” - rotavīruss un caureja!

Reklāmas projekts

Visi, kam mājās ir bērns, visticamāk, pieredzējuši “rotavīrusa epidēmiju” ģimenes mērogā: sākas mazulim un pēc tam saslimst arī pārējie. Rotavīruss ir izplatītākais un lipīgākais vēdera vīruss, turklāt tas ir biežākais caurejas iemesls zīdaiņiem un bērniem visā pasaulē. Lai cik bieži mēs ar to nesaskartos, tomēr ikreiz sākotnējie simptomi ir gana satraucoši, un labi, ja ir gatavs rīcības plāns šādai situācijai.

Kāpēc rotavīruss ir tik lipīgs?

Rotavīrusa infekcijas izplatās viegli. Uzliesmojumi parasti notiek ziemā un agrā pavasarī (Latvijā vislielāko saslimstību novēro no janvāra līdz maijam), lai gan caurmērā vīruss sastopams visu gadu. Rotavīrusa infekcijas bieži izplatās vietās, kur kopā ir daudz bērnu – bērnudārzos, skolās u.tml. Šis vēdera vīruss ir tik lipīgs, ka 95-97% bērnu, kas sasnieguši piecu gadu vecumu, vismaz reizi jau tikusi konstatēta šī infekcija.

Vīruss visbiežāk tiek nodots fekāli orālā ceļā, tas ir, vīrusa daļiņām nonākot no fēcēm uz rokām un vēlāk mutē. Ar netīrām rokām rotavīrusu var izplatīt uz dažādām virsmām un priekšmetiem: tualetes poda virsmas, izlietnes malām, durvju rokturiem, rotaļlietām, kur tas var saglabāties ilgstoši – nedēļām un pat mēnešiem ilgi, ja netiek veikta pienācīga dezinfekcija.

Taču nevar vainot tikai nepietiekamu roku mazgāšanu. Atklāts, ka ar uzlabotu sanitāriju vien nepietiek, lai novērstu šo infekciju. Par to liecina fakts, ka rotavīrusa izraisītas smagas caurejas īpatsvars bērniem līdz piecu gadu vecumam ir līdzīgs gan attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs (apmēram 40 %).

Lai saslimtu ar rotavīrusu, pietiek “apēst” pavisam niecīgu daudzumu vīrusu daļiņu. Turklāt tas attiecas ne vien uz bērniem, bet arī uz pieaugušajiem. Slima bērna aprūpētājiem vai slimnieka tuviniekiem pastāv lielāks risks inficēties, taču nereti rotavīrusu var saķert, pat nezinot par tā draudiem. Piemēram, ēdot maltīti, kuru pagatavojis cilvēks ar nenomazgātām rokām, ja viņš nesen pārslimojis rotavīrusu (vīruss saglabājas fēcēs pat 21 dienu un ilgāk pēc saslimšanas sākuma). Ar rotavīrusu var inficēties, arī iedzerot netīru ūdeni, piemēram, no akas, vai peldoties ūdenstilpnēs, baseinā, kurā varētu būt nonākušas cilvēku fekālijas.

Vai imunitāte nepasargā?

Mēs zinām, ka vienreiz izslimojot kādu vīrusu, mūsu imūnā sistēma izveido imunitāti pret konkrēto vīrusu. Diemžēl atveseļošanās pēc pirmās rotavīrusa infekcijas parasti nenodrošina pastāvīgu aizsardzību pret šo vīrusu. Imunitāte pret rotavīrusu ir nenoturīga, iespējama atkārtota inficēšanās jebkurā vecumā (lai gan tā parasti norit vieglāk), un tas ir vēl viens veicinošs faktors šī vīrusa izplatībai. Turklāt cilvēkam rotavīrusa slimība var attīstīties vairāk nekā vienu reizi arī tāpēc, ka ir daudz dažādu rotavīrusu veidu.

Pirmo reizi bērns ar rotavīrusa infekciju sastopas vidēji sešu līdz astoņu mēnešu vecumā (80% - līdz viena gada vecumam). Kāda dabiski iegūtā aktīvā imunitāte izveidojas, ja pārciesta rotavīrusa infekcija? Saskaņā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu - vidēji 77% no nevakcinētiem pacientiem, saskaroties ar rotavīrusu pirmo reizi dzīvē, pēc pārslimošanas izveidojas imunitāte arī pret citu rotavīrusa tipu asociētām caurejām. Šī aizsardzība palielinās līdz 83% pēc otrās infekcijas epizodes un līdz 92% pēc trešās.*

Vakcinācija pret rotavīrusu atdarina šādu pirmās infekcijas radīto efektu, neizraisot pašu saslimšanu, tāpēc ārsti iesaka bērnu vakcinēšanu kā visdrošāko un efektīvāko profilakses pasākumu. Rotavīrusus uzskata par vienu no biežākajiem smaga akūta gastroenterīta ierosinātājiem zīdaiņiem un agrīna vecuma bērniem. Vakcinācija nepasargā no saslimšanas, bet gan no smagām saslimšanas formām un komplikācijām, kas prasa hospitalizāciju.

Kāpēc rotavīruss īpaši bīstams bērniem?

Rotavīrusa galvenie simptomi, kas parasti parādās pāris dienu laikā pēc inficēšanās, ir paaugstināta temperatūra, iespējama vemšana, ūdeņaina caureja, kā arī sāpes vēderā. Organisms caurejas un vemšanas dēļ zaudē daudz šķidruma, ko pēc tam ir svarīgi atjaunot.

Šī rotavīrusa izraisītā atūdeņošanās bērniem līdz gada vecumam sākumā var būt grūti pamanāma, bet tā var izrādīties dzīvībai bīstama. Mazulis zaudē šķidrumu ne vien ar ūdeņainu caureju un vemšanu, bet arī ar paaugstināto temperatūru, paātrinātu elpošanu un svīšanu. Rotavīrusa infekcija ir jāuztver ļoti nopietni, jo tās rezultātā mazuļa organismā var notikt bīstamas izmaiņas: atūdeņošanās noved pie vērtīgu sāļu un elektrolītu zuduma, atteikšanās ēst var pazemināt glikozes līmeni asinīs, var rasties krampji – ja iesaistās centrālā nervu sistēma, kā arī var izveidoties zarnu samešanās zarnu pastiprināto kustību dēļ. Sliktākais scenārijs var novest pie šoka un akūtas nieru mazspējas.

Kā ārstēties?

Neskatoties uz to, ka rotavīrusu slimības ir ļoti nepatīkamas, šo infekciju var ārstēt mājās. Ja slimo mazuļi, galvenais, no kā jāuzmanās – atūdeņošanās. Par to liecinās sausas lūpas, mēle un mutes gļotāda, raudāšana bez asarām, nečurāšana, iekritušas acis un slāpes. Ja mazais slimnieciņš ir aktīvs, čurā, pietiekami daudz dzer, bērnu var ārstēt mājās, turpinot viņu uzmanīgi novērot. Vecākiem vajadzētu dot bērnam pietiekami daudz dzert un atjaunot ēšanu, cik vien ātri iespējams.

Attiecībā uz caureju – labāk, ka tā ir, nevis tās nav, jo ar caureju no organisma tiek izvadīts slimības ierosinātājs – vīruss, kā arī toksīni. Būtībā caureja ir ķermeņa aizsargreakcija. Caureju izturēt palīdzēs šādi līdzekļi, ko vajadzētu vienmēr turēt mājas aptieciņā, ņemot vērā, ka rotavīrusa infekcija parasti sākas strauji.

* Rehidratācijas šķīdums – pieejams pulverīšu veidā, no kā pagatavo dzeramu šķīdumu, lai aizvietotu ūdens un elektrolītu zudumu organismā. Šos šķīdumus iesaka lietot gan bērniem, gan pieaugušajiem neatkarīgi no caurejas izcelsmes veida. To var pagatavot arī mājās, litrā vārīta un atdzesēta ūdens izšķīdinot vienu tējkaroti sāls un astoņas tējkarotes cukura.

* Diosmektīts - dabīgas izcelsmes māli ar ārstnieciskām īpašībām un unikālu plākšņveida struktūru. Akūtas infekciozas caurejas gadījumā vīrusi iznīcina gļotu un mikrobārkstiņu barjeru un sarauj starpšūnu savienojumus, izraisot zarnu gļotādas barjerā pārrāvumus, kas noved pie palielinātas zarnu caurlaidības. Diosmektīts darbojas kā “plāksteris” šiem caurumiem, pārklājot zarnu gļotādu, veidojot mehānisku barjeru un veicinot zarnas gļotādas epitēlijšūnu atjaunošanos.** Turklāt šie māli palīdz adsorbēt un izvadīt toksīnus, vīrusus un baktērijas, pasargājot zarnu sieniņas no vīrusa radīto toksīnu iedarbības.

* Probiotikas – atklāts, ka Lactobacillus rhamnosus GG baktērijas var būt palīgs, lai samazinātu akūtu caurejas epizožu smagumu un ilgumu gan pieaugušajiem, gan bērniem.*** Labās baktērijas iedarbosies vēl efektīvāk, ja vispirms tiks novērsta pārmērīga zarnu caurlaidība vīrusa izraisīto pārrāvumu dēļ.

Ārsti brīdina pārāk neaizrauties ar antimotilitātes līdzekļu lietošanu pret caureju, kuri efektīvi bremzē zarnu peristaltiskās kontrakcijas, piemēram, loperamīdu. Šīs zāles var palīdzēt ātri apturēt caureju, taču nobloķē arī infekcijas patogēnu izvadīšanu no organisma, rezultātā pagarinot slimības gaitu. Tos vajadzētu lietot tikai ļoti apjomīgas caurejas (10 un vairāk reizes dienā) gadījumā.

Raksts tapis sadarbībā ar Ipsen Pharma.