“Es biju pārvērtusies par vecu veceni. Bez matiem, slima, ar izgrieztiem orgāniem un maisu uz vēdera” - Ilonas skaudrais stāsts
Pirms trim gadiem Ilonai atklāja vēzi pirmajā stadijā. Pēc operācijām un ķīmijterapijas tika ievietota stoma. Tā viņai būs uz visu atlikušo mūžu. “Es biju pārvērtusies par vecu veceni. Bez matiem, slima, ar izgrieztiem orgāniem un maisu uz vēdera. Es sev biju pretīga,” LTV Ziņu Dienesta rubrikā “Dzīvei nav melnraksta” savu stāstu atklāj Ilona Štokolova.
Sievietei, pēc viņas teiktā, netika sniegta pietiekama informācija un palīdzība, kā par sevi parūpēties ikdienā, dzīvojot ar stomu*. Nācās meklēt informāciju pašai un mācīties sadzīvot. Šobrīd Ilona cenšas atbalstīt tos, kuriem šis atbalsts ir nepieciešams, un dalīties ar zināšanām caur savu pieredzi.
“Man bija audzējs – onkoloģija, kuras rezultātā man Rīgā Stradiņa slimnīcā uzreiz piedāvāja operāciju – izveidot stomu uz mūžu. Tas bija ļoti nopietns solis. Manā ģimenē nevienam nekad nav bijusi onkoloģiska saslimšana. Protams, mēs meklējām kādu citu izeju un devāmies uz Vāciju,” stāsta Ilona.
Vācijas klīnikā sievietei apgalvots, ka pirmajā stadijā ar šādu slimību, cilvēkus glābj, un tik liela operācija nebūs nepieciešama. Beigu beigās spriedums gan bijis tāds pats, kā Rīgā noteiktais.
“Vācijā mēs iztērējām ļoti lielus naudas līdzekļus, kur Latvijā es to visu [operāciju un ķīmiju] saņēmu par valsts līdzekļiem. Stradiņi [Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca] mani izglāba,” uzsver Ilona.
Ilona pateicas Stradiņa slimnīcas ārstiem par kvalitatīvi veikto operāciju, bet nenoliedz, ka pēc tās sācies lielākais murgs viņas dzīvē.
“Dzīvību izglāba, bet, kā dzīvot tālāk, neviens neiemācīja. Stoma nozīmē uz vēdera visu mūžu nēsāt maisiņu. Tas ir ļoti liels dzīves izaicinājums. Es nekad nevaru iet, kur gribu, man vienmēr jāatrod tāda vieta, kur es varētu ieiet tualetē, jo maisiņš piepildās pats no sevis, tas ir neprognozējams,” teic Ilona.
Kādu laiku pēc operācijas sieviete dzīvojusi pie meitas. Viņa atzīst, ka, skatoties spogulī, viņa jutās sev pretīga, stomu nespējusi pieņemt. “Man ir ļoti laba ģimene, bet es sapratu, ka negribu sēdēt viņiem uz kakla. Pašsaglabāšanās instinkts manī bija. Caur pretīgumu, nevarēšanu, sāku celties, mācīties. Pēc mēneša es pateicu, ka braucu mājās.”
Ilona stāsta, ka veseli cilvēki pat nespēj iedomāties, kā dzīvot ar stomu. “Pirmo mēnesi es pat nezināju, kā ieiet dušā, es mazgājos pa daļām. Tad sāku meklēt informāciju, bet latviešu resursos es neko nevarēju atrast.”
Sieviete nepieciešamo informāciju un atbalstu atradusi Austrumu valstīs. Nu Ilona ir izveidojusi savu YouTube kanālu, kurā cenšas atbalstīt tos, kuriem šis atbalsts ir nepieciešams, un dalīties ar zināšanām caur savu pieredzi.
"Lai nebūtu tā, kā bija man pēc operācijas, es gribētu ieviest Latvijā tādu nelielu apmācību, kam priekšā ir tāda liela operācija. Lai ar viņiem varētu kāds cilvēks runāt, pastāstīt, kas viņu gaida," stāsta Ilona.
*Stoma ir mākslīgi izveidota atvere vēdera sienā zarnu satura vai urīna izvadīšanai.
Vairāk skaties LTV sižetā:
