Iekaisums - bubulis vai sabiedrotais?
Iekaisuma procesi notiek ikvienā no mums, apzināmies to vai ne. Iekaisums rodas, kad imūnsistēma cenšas aizsargāt mūsu ķermeni no infekcijām, ievainojumiem un slimībām, un norit audu atjaunošanās. Taču, ja jau iekaisumam pašam par sevi ir svarīga loma mūsu veselības saglabāšanā, kāpēc bieži vien runājam par iekaisumu kā bubuli, pret kuru jācīnās?
Iekaisuma veidi
Iekaisumam ir vairāki veidi. Akūts iekaisums parasti norit smagāk, bet īsāku laika periodu. Bieži vien tas izzūd aptuveni divu nedēļu laikā. Simtomi parādās ātri, un tie signalizē par ķermeņa atjaunošanos pēc traumas vai slimības.
Savukārt hronisks iekaisums ir daudz lēnāka un parasti mazāk smaga iekausuma forma. Tas var ilgt vairāk nekā sešas nedēļas, un ne vienmēr beidzas, kad slimība vai ievainojums veiksmīgi izārstēts. Hronisks iekaisums ir cieši saistīts ar autoimūniem traucējumiem un ilgstošu fizisku un mentālu stresu.
Kas liecina par iekaisumu?
Iekaisuma simptomi atkarīgi ne vien no tā, kur mūsu ķermenī veidojas iekaisums, bet arī - kas to izraisa. Piecas galvenās akūta iekaisuma pazīmes ir karstums, sāpes, apsārtums, pietūkums un funkciju zudums.
Tomēr, kad mūsu organismā ciemojas ilgstošs iekaisums, simptomus sākotnēji nav tik viegli pamanīt. Iekaisums izpaužas kā:
- sāpes visā ķermenī;
- pastāvīgs nogurums un bezmiegs
- depresija, trauksme un citi garastāvokļa traucējumi;
- kuņģa-zarnu trakta problēmas, piemēram, aizcietējumi, caureja vai atvilnis;
- svara pieaugums vai samazināšanās;
- bieža slimošana.
Kā tiek diagnosticēts iekaisums?
Lai diagnosticētu iekaisumu, jāveic gan vispārīgās analīzes, gan specifiskas pārbaudes. Nododot asins analīzes, jāņem vērā, ka iekaisuma marķieri nav specifiski. Tas nozīmē, ka rezultāti var uzrādīt iekaisuma klātbūtni, bet nepateiks, kur tieši lokalizējies iekaisums.
Ja moka konkrēti simptomi, piemēram, hroniska caureja vai nejutīgums vienā sejas pusē, ārsts var pieprasīt attēlveidošanas testu, lai pārbaudītu noteiktas ķermeņa vai smadzeņu daļas. Parasti tiek izmantots rentgens, sonogrāfija vai magnētiskā rezonanse. Lai diagnosticētu iekaisīgus kuņģa-zarnu trakta stāvokļus, ārsts var nozīmēt kolonoskopiju vai endoskopiju.
Kad iekaisums kļūst par ļaundari?
Hronisks iekaisums var izpausties ļoti dažādi, tāpēc arī simptomi var būt krasi atšķirīgi. Par ļaundari iekaisums kļūst autoimūnu saslimšanu, piemēram, dažādu artrītu vai iekaisīgo zarnu slimību gadījumā. Kad imūnsistēma mūsu organismā cīnās nevis pret apdraudējumu mūsu veselībai, bet gan veselām, veselīgām ķermeņa šūnām. Atveseļošanās iespējama vien tad, ka iekaisums tiek mazināts.
Populārākās autoimūnās saslimšanas un to simptomi ir:
Reimatoīdais artrīts.
Reimatoīdā artrīta gadījumā imūnsistēma uzbrūk mūsu locītavām. Tas izpaužas kā locītavu sāpes, pietūkums, stīvums un kustību zudums. To pavada nogurums, ķermeņa nejūtīgums vai tirpšana.
Multiplā skleroze.
Multiplās sklerozes gadījumā imūnsistēma uzbrūk mielīna apvalkam, kas ir nervu šūnu aizsargpārklājums. Tā izpaužas kā roku, kāju vai vienas sejas puses nejutīgums un tirpšana. Rodas problēmas ar līdzvaru, dubultojas vai kļūst neskaidra redze. Māc nogurums, ir grūti koncentrēties un jūtama smadzeņu migla.
Iekaisīgās zarnu slimības.
Iekaisīgo zarnu slimību (piemēram, čūlainā kolīta vai Krona slimības) gadījumā iekaisums rodas gremošanas traktā. Izplatītākie simptomi ir caureja, sāpes vēderā, krampji un vēdera uzpūšanās, svara zudums, anēmija kā arī asiņojošas čūlas.
Kas hroniskam iekaisumam palīdz attīstīties?
Ne velti saka, ka mēs esam tas, ko ēdam. Iekaisuma gadījumā īpaši jāseko līdzi tam, ko liekam savā šķīvī. Hronisks iekaisums galvenokārt barojas no:
- cukura;
- rafinētiem ogļhidrātiem;
- alkohola;
- apstrādātas gaļas;
- transtaukiem.
Tāpat pacientiem, kas cieš no hroniska iekaisuma un tā izraisītām slimībām rūpīgi jāseko līdzi dažādu zāļu, piemēram, pretsāpju līdzekļu lietošanai. Var gadīties, ka zāļu regulāra lietošana mazina sāpes, bet veicina iekaisumu. Pirms jebkādu zāļu lietošanas vienmēr jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.
Kā paši varam cīnīties pret hronisku iekaisumu?
Uzturs var kā pasliktināt, tā arī uzlabot mūsu iespējas izveseļoties. Pārtikas produkti, kas palīdz cīnīties ar iekaisumu- ļaundari ir:
- ogas un ķirši;
- treknas zivis, piemēram, lasis vai skumbrija;
- brokoļi;
- avokado;
- zaļā tēja;
- sēnes, piemēram, portobello un šitaki;
- garšvielas, piemēram, kurkuma, ingvers un krustnagliņas
- tomāti.
Tā kā pārtikas audzēšanas un apstrādes rezultātā, mūsu organismā vairs nenonāk tik daudz uzturvielu, kā būtu nepieciešams, ir vērts apsvērt pilnvērtīgu un kvalitatīvu uztura bagātinātāju lietošanu.
Svarīgi atrast savam dzimumam, vecumam un veselības stāvoklim atbilstošāko uzturvielu formu un sastāvu. Jāatceras, ka vitamīnus un uzturvielas nepieciešams uzņemt ne vien pietiekamās devās, bet arī savstarpēji papildinošās kombinācijās. It īpaši tad, ja ikdienā ciešam no veselības traucējumiem.
Par to, lai īstajā brīdī būtu pieejams īstais uzturvielu komplekss, ir parūpējies uzturvielu ražotājs Orthomol (Vācija). Orthomol ir zinātniski pamatotas un ortomolekulārajā medicīnā balstītas uzturvielu kombinācijas slimību profilaksei un veselības uzlabošanai kā pieaugušajiem, tā arī bērniem. Orthomol īpašās un bagātīgās devas spēj nodrošināt mūsu šūnas ar visām nepieciešamajām uzturvielām.
Izvēlies kvalitāti un kompetenci!
Raksts tapis sadarbībā ar Orthomol!