Ārste Dana Isarova par piedzīvoto vardarbību: "Es neapjautu, kādā bedrē biju nonākusi"
Šodien, 25. novembrī, kad tiek atzīmēta Starptautiskā diena vardarbības izskaušanai pret sievietēm, sabiedrība tiek aicināta pievērst pastiprinātu uzmanību dažādām vardarbības izpausmēm un to novēršanai. Aptaujas dati atklāj, ka puse no tiem (51%), kuri ir piedzīvojuši vardarbību ģimenē, nav vērsušies pēc palīdzības vai nav stāstījuši par piedzīvoto vardarbību. Tomēr tie, kas dalījās savās sajūtās un pārdzīvojumos ar citiem, atzīst, ka tas palīdzējis justies drošāk, nebūt vieniem un sajust sevī spēku tikt ar to galā.
Iesakņojies uzskats – vardarbība ģimenē ir privāta ģimenes lieta
Diemžēl daļa Latvijas iedzīvotāju, kas piedzīvojuši vardarbību ģimenē, izvēlas klusēt – slēpj šo faktu, jo izjūt kaunu (33%), un uzskata, ka stāstīt kādam ir bezjēdzīgi un tas neko nemainīs (22%). Joprojām pastāv stigma un iesakņojušies uzskati, ka vardarbība ģimenē ir privāta lieta un tā jārisina ar saviem spēkiem (31%). Daļa arī domā, ka stāstot citiem, tiks sabojāts ģimenes publiskais tēls – par cietušo vai ģimeni domās sliktu (17%).
“Es neapjautu, kādā bedrē biju nonākusi līdz momentam, kad nesāku no tās rāpties ārā. Šo dzīves periodu tā īsti nemaz neatceros, jo viss bija vienā lielā “putrā”. Atceros, ka daudz par notikušo runāju ar draugiem, bet daudz arī centos bēgt pati prom no sevis un savām domām. Iegremdēju sevi darbā, sporta treniņos un mani ēšanas paradumi bija neveselīgi. Mana galva bija mans lielākais cietums un moku kambaris. Nevarēju sev piedot, jo uzskatīju, ka viss notikušais ir mana vaina. Nemāku nolasīt cilvēkus un domāju, ka nākamajās attiecības atkārtoties viss tas pats. Jo es esmu tā, kura provocē,” domās par piedzīvoto vardarbību attiecībās dalās pediatre, Dr. Dana Isarova.
Ikvienu, kurš piedzīvo vardarbību ģimenē vai esot attiecībās, D. Isarova mudina runāt. Un runāt daudz. Viņa atzīst, ka daudz runāja ar draugiem, kuri uzklausīja un palīdzēja palikt kontaktā ar realitāti. Draugi bija arī tie, kas pastiepa rokas pretī un burtiski izrāva ārā no tās bedres, kurā viņa atradās.
Apkārtējo iesaiste ir ļoti svarīga problēmas mazināšanai
Eksperti atgādina, ka, lai izkļūtu no vardarbības loka, cietušajiem ir nepieciešams citu cilvēku atbalsts un palīdzība, jo vienam var būt grūti to izdarīt. Uzzinot, ka kāds sakaras ar vardarbību ģimenē, daudzi apkārtējie rīkojās – 22% piedāvāja palīdzību privāti, 14% tieši iejaucās konfliktā, 8% izsauca policiju vai citu ārkārtas dienestu. Tomēr 46% apkārtējie atzina, ka nevarēja iejaukties, jo uzzinājuši par vardarbības faktu ilgu laiku pēc notikušā.
“Atkal noticēt sev un atkal redzēt labo gan sevī, gan citos prasīja laiku. Bet te nu es esmu - viedāka un gudrāka kā jebkad, iemācījusies saskatīt atkal labo,” uzsver D. Isarova. “Citi tev nevar palīdzēt, ja nezina, kam ej cauri, un, ja nelūdz palīdzību. Nebaidies! Runā. Un nesaki, ka viss ir labi, ja tas tā patiešām nav.”
Darbības un ieradumi, kas var pārvērsties vardarbībā
Vardarbīga rīcība var izpausties dažādās formās un tās parasti kombinējas. Vardarbības veidi ir dažādi – fiziska, psiholoģiska, seksuāla un ekonomiska vardarbība. Eksperti no krīžu un konsultāciju centra Skalbes iesaka izvērtēt attiecības un pievērst uzmanību dažiem svarīgiem partnera uzvedības aspektiem. Vardarbīgas uzvedības pamatā ir vēlme upuri pakļaut un demonstrēt savu varu un pārākumu.
Varmāka pats jūtas bezspēcīgs, viņam ir raksturīga zema pašapziņa, kura tiek celta ar agresijas palīdzību un spēka lietošanu pret apkārtējiem. Varmākas kā ieroci mēdz izmantot kontroli un, ja attiecībās valda nevienlīdzīgs spēku samērs, upurī tiek iedvestas bailes. Vardarbīgās attiecībās upura kontakts un mijiedarbība ar citiem ģimenes locekļiem un draugiem var tikt ierobežota. Varmāka var būt greizsirdīgs uz ģimenes locekļiem, pat kopīgu bērnu vai mājdzīvnieku. Ja partneris atsakās pieņemt noraidījumu, tā ir vēl viena nopietna problēmas pazīme. Dotie solījumi bieži tiek lauzti ar nolūku kontrolēt un manipulēt. Varmāka darīs visu, lai sagrautu partnera pašcieņu un pašapziņu, turklāt – viņam mēdz būt raksturīgas emocionālās svārstības.
Kur saņemt atbalstu
No grūtībām izķepuroties ir vieglāk, ja neesi viens. Ja meklē palīdzību vai nepieciešams atbalsts, vērsies šeit:
- atbalsta tālrunis vardarbībā cietušajiem: 116 006 (katru dienu plkst. 12.00–22.00);
- diennakts krīzes tālrunis emocionālajam un psiholoģiskajam atbalstam: 116 123 un 27722292;
- valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība: vairāk informācijas pa tālruni 80001801 vai mājas lapā www.jpa.gov.lv.
Lai uzzinātu vairāk par to, kā atpazīt vardarbību ģimenē, ienāc www.cietusajiem.lv.
Apkārtējo līdzcilvēku ieguldījums ir ļoti būtisks, lai mazinātu vardarbību ģimenē. Svarīgi ir apzināties šo faktu un runāt par diezgan neērto un izaicinošo tematu. Papildus sadzīves apstākļu uzlabošanai ģimenes krīzes centros, IKEA savā sociālās atbildības iniciatīvā “Pamani vardarbību” sadarbojas ar mākslinieku Kristianu Brekti, lai iedvesmotu citus pievienoties kustībai pret vardarbību ģimenē. Visa peļņa no kopīgi radītās kolekcijas tiek novirzīta ģimeņu krīzes centru atbalstam Latvijā, palīdzot uzlabot pagaidu mājas sievietēm un viņu bērniem. Papildu informācija par sociālo iniciatīvu un kā rīkoties, ja ir aizdomas par vardarbību ģimenē: https://ej.uz/dzcm .
