Jauns pētījums atklāj, ko D vitamīns tomēr nespēj paveikt mūsu labā

Vienā pētījumā, kas tika veikts Apvienotajā Karalistē pandēmijas kulminācijas laikā, 3100 cilvēkiem ar nepietiekamu D vitamīna līmeni tika dota liela vitamīna papildus deva, lai noskaidrotu, vai šis papildinājums novērsīs koronavīrusu vai elpceļu infekciju. Pētnieki secināja, ka pastiprināta D vitamīna lietošana nesamazināja akūtu respiratoro infekciju risku, un D vitamīna līmenim asinīs nebija nekādas saistības ar Covid-19 slimības smaguma pakāpi. 

Otrā randomizētā klīniskā pētījumā, kas arī tika veikts pandēmijas laikā, vairāk nekā 34 000 norvēģu tika dota mencu aknu eļļa vai placebo, lai pārbaudītu D vitamīna ietekmi uz Covid-19 un elpceļu slimību profilaksi. Mencu aknu eļļa dabiski satur nelielas D vitamīna devas, kā arī A vitamīnu un omega-3 taukskābes.

"Galvenais secinājums ir tāds, ka kopumā D vitamīna papildus devas nenovērsa Covid-19 vai simptomātiskas akūtas elpceļu infekcijas," norādīja pētījuma autors Dr. Arne Sērāss, Oslo Universitātes slimnīcas Norvēģijā, mikrobioloģijas nodaļas pētnieks.

Abus pētījumus trešdien publicēja “British Medical Journal”. 

Jāpiebilst, ka abu pētījumu rezultāti ir pretrunā ar 2020. gadā Mehiko veiktā pētījuma rezultātiem, kurā veselības aprūpes speciālistiem tika doti vai nu 4000 SV D vitamīna dienā, vai arī placebo. Pētnieki konstatēja vitamīna aizsargājošu iedarbību tikai viena mēneša laikā.

Tomēr pētījumi neizslēdz faktu, ka D vitamīns  palīdz strādāt nervu sistēmai, veicina normālu imūnsistēmas un muskuļu darbību, ir svarīgs zobu, kaulu veselībai, kā arī, lai palīdzētu organismā uzsūkties kalcijam, veicinātu kaulu veidošanos un atjaunošanos.

Tieša saules staru iedarbība tādā apjomā, kas varētu nodrošināt pietiekami daudz D vitamīna, pakļauj potenciāli bīstamajam ādas vēzi izraisošajam UV starojumam. Tādēļ efektīvāk un drošāk būs uzņemt D vitamīnu ar pārtiku, piemēram, treknām zivīm, un uztura bagātinātājiem.