Vācijā kļūst populārs “hobidogings” - pastaigas ar neredzamu suni
Vācijā strauji izplatās jauna kustība — hobidogings (no angļu hobbydogging) — pastaigas ar tukšu pavadu, iztēlojoties, ka blakus iet neredzams suns. Tas nav joks, bet gan īsts sociāls fenomens, kas, pēc dalībnieku teiktā, palīdz cīnīties ar stresu un vientulību.
Pēc tādiem neparastiem trendiem kā “joga ar kazām” vai “dejas ar slotām” Vācijā parādījusies vēl viena dīvaina nodarbe — hobidogings. Tās būtība ir vienkārša: cilvēks dodas pastaigā ar tukšu pavadu, iztēlojoties, ka vada suni. Viņš dod komandas, apstājas, it kā dzīvnieks kaut ko ostītu, un pat uzslavē savu “mājdzīvnieku” par labu uzvedību.
Pirmajā brīdī tas var šķist kā interneta joks, taču patiesībā hobidogings kļuvis par reālu kustību ar savu filozofiju un pieaugošu sekotāju kopienu.
Saskaņā ar Vācijas mediju ziņām, viss sācies Heiligenbronas pilsētā, kur kinoloģe Sabīne sākusi rīkot neparastas meistarklases — viņa mācīja dalībniekiem pareizi turēt pavadu, saglabāt stāju un pārvietoties pārliecinoši, pat ja īsta suņa nav.
Šī tendence ātri kļuva populāra platformā “TikTok” — video ar “neredzamajiem suņiem” sasniedza miljoniem skatījumu. Interneta lietotāju viedokļi gan dalās. Daži izsmej hobidogingu, uzskatot to par bērnišķīgu un muļķīgu nodarbi, savukārt citi saskata tajā nekaitīgu veidu, kā mazināt stresu un vientulību.
Kā stāsta viena kustības dalībniece kādā populārā video: “Es dzīvoju viena un jau sen sapņoju par suni, bet nevaru to atļauties. Kad vedu pastaigā savu “neredzamo” suni, jūtos mierīgāka. Cilvēki uz ielas smaida, un man kļūst vieglāk.”
Psihologi norāda, ka šādas iztēles aktivitātes patiešām var sniegt terapeitisku efektu. “Hobidogings palīdz uzturēt fizisko aktivitāti un rada emocionālu saikni, kas dažiem cilvēkiem trūkst,” skaidro speciālisti.
Pagaidām nav zināms, vai šis jaunais vaļasprieks kļūs par pasaules fenomenu, līdzīgi kā hobihorsings (jāšana ar rotaļu zirgiem), taču kustība jau pārsniegusi Vācijas robežas — pirmie entuziasti parādījušies Čehijā, Somijā un Nīderlandē.
Tāpēc, ja arī Latvijā kādreiz redzēsiet cilvēku, kurš iet pa ielu ar tukšu pavadu un mīļi sarunājas ar neredzamu mājdzīvnieku — nesteidzieties smieties. Iespējams, viņš vienkārši atradis savu īpašo veidu, kā atslābināties un justies labāk.
