Izskan brīdinājums: nepietiekami karsts ūdens draud ar infekciju
Veselības inspekcija brīdina, ka mēģinājumi ietaupīt, samazinot karstā ūdens temperatūru, var beigties ar infekciju – legionelozes jeb leģionāru slimības uzliesmojumu.
Tā dēvē legionellu baktēriju (Legionella pneumophila) izraisīto slimību, kuru veicina tieši silts ūdens. Ir ļoti svarīgi pastāvīgi nodrošināt karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa ne zemāku par 55 grādiem, kā to nosaka Ministru kabineta noteikumu Nr. 906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi" 17. punkts.
Ja ūdens temperatūra nokrītas zem 50 grādiem vairāk nekā divas stundas diennakts laikā, būtiski pieaug risks savairoties legionellu baktērijām, brīdina Veselības inspekcija. Šiem mikrobiem optimālā ūdens temperatūra ir no 37 līdz 42 grādiem.
Legionellu vairošanos būtiski veicina organisko vielu klātbūtne ūdenī, slikta ūdens cirkulācija, nepietiekama attīrīšana un dezinfekcija, paaugstināta dzelzs koncentrācija, ciets ūdens un mikrobioloģiskais piesārņojums.
Tā kā legionellas dzīvo ūdeņos dabā, tās pilnībā iznīcināt ūdensapgādes sistēmā praktiski nav iespējams, bet var novērst pārmērīgu savairošanos, un tehniski vienkāršākais paņēmiens ir pastāvīgi augsta karstā ūdens temperatūra.
Veselības inspekcija norāda, ka ar legionellu baktērijām nevar inficēties, dzerot ūdeni vai mazgājoties vannā, bet būtisks riska faktors ir duša, jo inficētā ūdens pilieni nokļūst gaisā un tiek ieelpoti.
Lai mazinātu energocenu krīzi, Daugavpils pilsētas dome nolēmusi visiem siltumenerģijas lietotājiem, izņemot slimnīcu, samazināt karstā ūdens temperatūru laikā no pusnakts līdz plkst. 5 rītā vai tajā diennakts laikā, kad telpas netiek izmantotas, līdz 40 grādiem, bet pārējā diennakts laikā līdz 52 grādiem. Valdības noteikumi paredz, ka jābūt 55 grādiem, un tam ir arī medicīnisks pamatojums.
Vietā piebilst, ka Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Dāvidam Sasoli liktenīga bija tieši leģionāru slimība. Viņš inficējās pērn, un septembrī izraisījās smaga pneimonija. Sasoli tā arī neizdevās atlabt, un 11. janvārī viņš aizgāja mūžībā 65 gadu vecumā.
Neārstējot augsta mirstība
Legionelozes jeb leģionāru slimības izraisītāju pirmo reizi atklāja 1976. gadā pēc liela uzliesmojuma Filadelfijā ASV kara veterānu leģiona sanāksmē. Šī ir relatīvi reta infekcijas slimība. Smagākā forma ir pneimonija jeb plaušu karsonis, vieglāko sauc par Pontiaka drudzi. Abu formu sākotnējie simptomi ir apetītes trūkums, sāpes muskuļos un galvassāpes. Slimībai raksturīgs straujš sākums, temperatūras paaugstināšanās līdz 39–40,5 grādiem, sauss klepus, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumi, pneimonija, sirds un nieru darbības traucējumi, caureja. Laikus neārstējot, mirstība var sasniegt pat 39% gadījumu.
Kam jāuzmanās vairāk
Paaugstinātam inficēšanās riskam ar legionelozi ir pakļautas šādas grupas:
• ar hroniskām slimībām un novājinātu imūnsistēmu (piemēram, cukura diabēta slimnieki, ar hroniskām plaušu un sirds – asinsvadu slimībām u.c.);
• cilvēki, kas lieto imūnsistēmu nomācošus medikamentus (piemēram, vēža pacienti);
• seniori;
• smēķētāji neatkarīgi no vecuma.
Avots: Veselības inspekcija
Foto: Shutterstock
Ar legionelozes baktērijām nevar inficēties, dzerot ūdeni vai mazgājoties vannā. Risks ir, ja inficētā ūdens pilieni nokļūst gaisā un tiek ieelpoti.
Foto: Shutterstock
Legioneloze kļuva par Eiroparlamenta priekšsēdētāja Dāvida Sasoli nāves iemeslu.
