Atveseļošanās ir maratons, ne sprints!
Vai zini, kā vislabāk atgūtu spēkus un palīdzēt savam organismam atjaunoties, ja sanācis saslimt? Jo skaidrs taču - lai kāda kaite arī būtu piemeklējusi, slimošana nav nekāds atvaļinājums. Patiesībā mūsu organisms šajā laikā grūti un smagi strādā, jo cīņā par veselību ikkatra organisma šūna darbojas pastiprinātā režīmā.
Pētījumi liecina, ka daudzi no mums uzskata sevi par veseliem, tiklīdz pazūd slimības simptomi. Tieši tā – kolīdz jūtamies labāk, ar pilnu jaudu jau atkal metamies ikdienas dzīvē, un vēlāk nez kāpēc gaužamies par hronisku spēka izsīkumu un pat par darbspēju zudumu. Vai vēl trakāk – nepaiet ne laiks un atkal attopamies slimības gultā. Tas tāpēc, ka pēc slimošanas nedodam sev pienācīgu laiku atveseļoties, kas noteikti nozīmē vairāk nekā tikai atpūtu.
Slimošanas laikā mūsu organisms ir pamatīgi izpumpējies, un lai tas varētu atsākt pilnvērtīgi darboties, tam galvenokārt nepieciešams pilnvērtīgs uzturs. Jo īpaši svarīgi tam uzņemt antioksidantus ( E un C vitamīns, karotinoīdi un selēns), B grupas vitamīnus, arī A un D vitamīnus, dzelzi un magniju. Ja šie mikroelementi pienācīgā daudzumā nenonāk uz šķīvja, tad atveseļošanās laikā vēlams tos uzņemt papildus. Tie neaizstās atveseļošanās procesu, bet var to saīsināt un noteikti padarīt daudz efektīvāku. Tikai tad mēs varēsim teikt – jā, esmu palīdzējis savam ķermenim atjaunoties un atveseļoties, un tāpēc esmu spēka un mundruma pilns, lai atgrieztos ierastajā dzīves ritmā.
Kāpēc tieši viņi
jeb mikroelementu labie darbi
Slimības, kuru dēļ jācīnās ar mikrobiem (vīrusiem un baktērijām), rada papildu slodzi mūsu imūnsistēmai, kas ir atbildīga par daudzu reģenerācijas procesu regulēšanu, kā arī uzbrukumu novēršanu. Šo cīniņu rezultāts ir brīvie radikāļi, un, ja to koncentrācija ir augsta, mēs runājam par oksidatīvo stresu, kas bojā gan mūsu šūnu membrānas, gan olbaltumvielas, gan DNS, kļūstot par iemeslu iekaisuma procesiem. Lai no šiem oksidatīviem bojājumiem pasargātu imūnsistēmu, svarīgi saukt palīgā mikroelementus ar antioksidanta īpašībām, - tie ir kā papildus spēks paša organisma antioksidantu aizsardzības sistēmām.
Kā izcils antioksidants darbojas E vitamīns. Tā darbību jo īpaši papildina C vitamīna un mikroelementa selēna reģenerējošās īpašības. Līdzīga iedarbība ir arī antioksidantiem karotinoīdiem, jo īpaši beta karotīnam, likopēnam, luteīnam un zeaksantīnam.
Ja slimošana ir saistīta ar brūcēm, arī tās ātrāk ļauj sadziedēt C vitamīns un cinks. Agrīnie klīniskie pētījumi ir snieguši pierādījumus tam, ka pēc traumas C vitamīna koncentrācija plazmā un audos samazinās, līdz ar to atveseļošanās periodā C vitamīna tāpat kā cinka krājumi noteikti ir jāpapildina.
Pētījumos tāpat pierādīts, ka antioksidantu kombinācija, kas satur E vitamīnu, beta-karotīnu, cinku, selēnu un glutamīnu, paātrina brūču dzīšanu traumu pacientiem ar traucētu brūču dzīšanu un tādējādi saīsina atveseļošanās laiku.
A vitamīns un D vitamīns pētnieku uzmanības lokā visbiežāk nonāk, pētot to nozīmīgumu imūnsistēmas darbībā. Pētījumos pierādīts, ka A vitamīna atvasinājumi (metabolīti), piemēram, retīnskābe, var ietekmēt šūnu dalīšanos un saziņu starp imūnsistēmas šūnām, piemēram, T palīgšūnām. Savukārt organisma D vitamīna rezerves vienmēr iztikušo smaga infekcijas slimība. To apliecina, piemēram, kādā klīnikā veikts pētījums – visiem pacientiem, kuri bija atveseļojušies no tuberkulozes, tika konstatēts ļoti zems D vitamīna līmenis asinīs. D vitamīns var arī veicināt asinsvadu atjaunošanos pēc asinsvadu sieniņu iekaisuma.
Mikroelements dzelzs ir sarkanā asins pigmenta hemoglobīna sastāvdaļa, kas piesaista skābekli un transportē to uz visām ķermeņa šūnām. Tāpēc dzelzs deficīts var būt arī hroniska izsīkuma un ilgstoša darbspējas zuduma cēlonis.
Magnijs ir būtisks muskuļu un nervu darbībai, kā arī vairākiem enzīmiem, jo īpaši tiem, kas iesaistīti enerģijas metabolismā. Tas atbalsta nervu sistēmas darbību un veicina muskuļu relaksāciju un olbaltumvielu sintēzi
Daži B vitamīni, jo īpaši B1, B2, B3, B6 un B12 vitamīni, ir iesaistīti olbaltumvielu, lipīdu un ogļhidrātu metabolismā un tāpēc ir svarīgi enerģijas ražošanā. Turklāt B12 vitamīns var veicināt skābekļa nesēja hemoglobīna ražošanu un tādējādi nodrošināt šūnu apgādi ar skābekli. Turklāt vitamīni B1, B3, B6 un B12 ir būtiski nervu darbībai un tādējādi ietekmē arī muskuļu darbību neironu kontroli. Klīnikā veikts pētījums ar pacientiem, kuriem tika veikta smaganu operācija, parādīja, ka brūces sadzīst ievērojami labāk tiem, kas saņēma dzērienu, kas cita starpā bija bagātināts ar B1, B3 un A vitamīnu.
Lai ārstētu un novērstu nopietnas infekcijas (ausu infekcijas, krūšu kurvja infekcijas, rīkles infekcijas, urīnceļu, urīnpūšļa un nieru infekcijas, ādas un brūču infekcijas, pneimoniju), tiek izrakstītas antibiotikas. Diemžēl tās neapstājas pie sliktajām baktērijām, bet nogalina arī labās baktērijas, kas palīdz mūsu organismam cīnīties ar infekciju. Tāpēc ir ļoti svarīgi stiprināt zarnu mikrobiomu, jo labo baktēriju saglabāšana ir tikpat svarīga kā slikto baktēriju nogalināšana. Un tam kalpo veselīgs uzturs kopā ar uztura bagātinātājiem, kuru sastāvā ir probiotikas. Tās spēj līdzsvarot zarnu labās baktērijas, papildinot to, ko nogalina antibiotikas gan antibiotiku kursa laikā, gan pēc tā.
Pareizās kombinācijas un vajadzīgās devas. Minerālvielu un vitamīna deficīta sekas organisms izjūt pakāpeniski. Bieži vien nemaz nav jāiedzīvojas deficītā, lai ciestu muskuļu un nervu darbība, imūnsistēma un šūnu apgādei ar skābekli, kas noved pie hroniska noguruma sindroma. To novērst palīdz komplekso vitamīnu/minerālvielu preparātu lietošana. Tā, piemēram, pētnieki kādā klīnikā veica pētījumu un pierādīja, ka pacienti ar nepietiekamu uzturu pēc insulta labāk atveseļojās tad, kad lietoja optimāli sabalansētus uztura bagātinātājus, kas sastāvēja no vairākiem mikroelementiem.
Raksts tapis sadarbībā ar ortomol.lv.
