Patiesība par svaigi krāsotām sienām - vai tiešām tās nav savienojamas ar labu veselību?
Zinātnieki nevienu no krāsām nav atzinuši par pilnībā nekaitīgu. Vēl gan pēta, kā tieši vielas, kas izgaro no krāsām, kaitē cilvēka organismam. Vai tiešām veselība un svaigi krāsotas sienas ir nesavienojamas lietas?
Ar ko tad sienas krāsoja mūsu senči?
Kaļķa krāsa. Latvijā pazīstama kopš viduslaikiem. Dažkārt to dēvē par kaļķu pienu, kas vienlaikus ir gan pigments, gan saistviela. Uz virsmas uzklātā krāsa gaisa iedarbībā karbonizējas un veido stipru, cietu un ķīmiski izturīgu kalcija karbonāta slāni.
Senā recepte bija šāda: 10 litru krāsas pagatavošanai ņem 1,5 kg kaļķu, 100 g vārāmā sāls un līdz 10 litriem ūdens. Kaļķus ieber spainī, pieliek sāli, aplej ar aukstu ūdeni un izmaisa, tad pievieno atlikušo ūdeni. Kaļķu krāsu tonē, pievienojot saberztus sausos krāsas pigmentus, kuru daudzums nedrīkst pārsniegt 5 % no kaļķu daudzuma. Tonēšanai drīkst izmantot tikai sārmizturīgus dabiskus pigmentus: okeru, dzelzs oksīdu, grafītu, mangāna peroksīdu un broma oksīdu.
Kaļķu krāsa piemērota gan iekšdarbiem, gan āra darbiem ķieģeļu, betona, apmetuma krāsošanai. Ļoti labi noder mitrās telpās (pagrabos). Ar to nedrīkst krāsot koka, metāla vai ģipša virsmas, kā arī sienas, uz kurām saglabājies vecs līmes, eļļas vai emaljas krāsu pārklājums.
Kaļķa krāsai ir daudz plusu: tā iztur mitruma un temperatūras svārstības, ideāli elpo, veido antibakteriālu virsmu, kalpo vairākus gadu simtus, gandrīz nemaz nesmērē, videi nekaitīga.
Kaļķa krāsu iekšdarbos mūsdienās lieto reti, tomēr daudziem no lielajiem krāsu ražotājiem piedāvājumā ir kaļķa krāsa – tiesa, tās sastāvam der pievērst uzmanību: vai nav “uzlabots”. Dabisku kaļķa krāsu piedāvā daudzi mazie uzņēmumi, kas ražo ekoloģiski tīru produkciju.
Krīta krāsa. Nejaukt kaļķa krāsu ar krītu, kas bija populārs padomju ērā un ar ko lielākoties krāsoja griestus. Krīts, pat uzklāts biezākā kārtā, nekalpo ilgi, lobās nost, stipri smērē, bet arī ir dabiska krāsa un ļoti lēta. Krītu var nomazgāt, jo tas izšķīst ūdenī, turpretim ar kaļķa krāsu var droši krāsot pat fasādes. Pieejamas rūpnieciski ražotas krīta krāsas uz ūdens bāzes, kas ir videi draudzīgas un ko var izmantot gan sienām, gan jo īpaši mēbelēm.
Piena krāsa. Galvenā priekšrocība ir pilnīga ekoloģiskā tīrība. Visas krāsas sastāvdaļas ir dabīgas izcelsmes, tajā nav konservantu, biocīdu vai organisko šķīdinātāju, kas var īpaši negatīvi ietekmēt veselību un apkārtējo vidi. Dekoratīvās piena krāsas bāze ir dabīgās piena olbaltumvielas (tai skaitā kazeīns), kas pēc nožūšanas nodrošina elpojošu un noturīgu virsmas aizsargkārtu. Krāsa vienādi labi sedz minerālās virsmas (apmetums, špaktele, ķieģelis, akmens, keramika, fajanss u. c.), rīģipsi un koku, finieri, skaidu plātnes, kokšķiedras plātnes, kartonu. Piena krāsām piemīt unikāls matēts efekts, patīkami samtaina virsma un piesātināti, dabiski toņi.
Līmes krāsas. Moderno līmes krāsu pamatā ir sintētiskā PVA līme, bet agrāk izmantoja veselīgāku alternatīvu, piemēram, padomju laikos kaulu līmi, kas gan bija vislētākā no līmēm un līdz ar to arī vājākā. Rezultātā krāsa bija nenoturīga, smērējoša. Izmantojot kazeīna līmi vai vājpienu kā līmi, krāsa ir noturīga un siena nesmērē. Var iegūt matētu, dzidru, dziļu toni, tādu mirdzumu un daudzslāņainību, ko modernās krāsas nespēj sniegt, jo veido it kā plēvi, kas gaismu atstaro, radot spīdīgi plakanu virsmu. Līmes krāsas turklāt ir atgriezenisks materiāls, kuru var nomazgāt. Līmes krāsa ir lēta, it sevišķi, ja to gatavo pats. Tā sastāv no krīta (labāk izmantot krīta pastu), līmes un pigmenta.
