Vēl vienas klimata pārmaiņu sekas - rīsos palielinās veselībai bīstamā arsēna daudzums

Tikai Ķīnā vien – 19,3 miljoni vairāk vēža gadījumu

Rīsi ir galvenais pārtikas produkts vairāk nekā pusei pasaules iedzīvotāju. Tos ikdienā ēd vairāk cilvēku nekā kviešus vai kukurūzu. Tādējādi zinātnieki ar zināmām bažām nākuši klajā ar jaunu atziņu: palielinoties oglekļa dioksīda izmešiem un turpinot paaugstināties globālajai temperatūrai, palielinās arī arsēna daudzums rīsos. Šī kaitīgā ķīmiskā viela, kas dabiski sastopama vidē, var uzkrāties neapstrādāto lauku augsnē, iekļūstot rīsu graudos.

Arsēna klātbūtne rīsos ir jau sen zināma problēma, raksta BBC. Šī viela ir gandrīz visos rīsos. Tomēr tās daudzums var svārstīties no ievērojami zemāka nekā pieļaujamais limits līdz vairākkārt lielākam. Pat neliels neorganiskā arsēna daudzums, kas tiek uzņemts ar pārtiku vai dzeramo ūdeni, var izraisīt vēzi un citas veselības problēmas, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, cukura diabētu.

Jauns pētījums par neorganiskā arsēna uzkrāšanos parādījis, ka klimata pārmaiņas var padarīt šo problēmu vēl izteiktāku. Vairāk nekā 10 gadus pētnieki eksperimentos audzēja 28 neapstrādātu rīsu šķirnes četrās dažādās Ķīnas vietās. Izrādījās, ka arsēna daudzums rīsu audzējumos palielinās, palielinoties oglekļa dioksīda (CO2) koncentrācijai atmosfērā un paaugstinoties temperatūrai. Tas notika ar aptuveni 90% no novērotajām rīsu šķirnēm. Pēc tam epidemiologi izveidoja modeļus, kā esošais rīsu patēriņa līmenis var ietekmēt cilvēku veselību, ņemot vērā šo arsēna daudzumu. Viņi aprēķināja, ka tikai Ķīnā tas var izraisīt aptuveni 19,3 miljonus vēža gadījumu.

"Ir vairāk pētījumu, kas liecina, ka neorganiskais arsēns ir kancerogēns un negatīvi ietekmē plaušu, sirds un asinsvadu veselību – saraksts ir garš," citē BBC Ņujorkas Kolumbijas universitātes vides veselības zinātņu docentu, vienu no pētījuma autoriem, Lūisu Zisku. "Un divi klimata pārmaiņu rādītāji – CO2 pieaugums un temperatūras paaugstināšanās – palielina tā daudzumu."

Svarīgi atzīmēt, ka pētnieku sniegtais sliktākais scenārijs pārsniedz parasto lielo emisiju scenāriju, kuru izmanto Starpvaldību klimata pārmaiņu komisija. Pesimistiskākajos prognozēs tiek pieņemts, ka vidējā planētas temperatūra paaugstināsies par 2 grādiem, un oglekļa dioksīda koncentrācija atmosfērā 2025.-2050. gadā palielināsies par vēl 200 miljoniem daļiņu. Tomēr tas ļauj ielūkoties, kas var notikt rīsu laukos nākotnē, ja CO2 izmeši netiks samazināti. Pētnieki galvenokārt eksperimentēja Ķīnā, taču viņi brīdina, ka līdzīga ietekme, visticamāk, tiks novērota arī citos reģionos, tostarp Eiropā un ASV rīsu laukos. Jo lielākajā daļā no tiem arsēns ir ierasta sastāvdaļa.

Lai arī šis ir viens no visaptverošākajiem pētījumiem, kas jebkad veikti, tajā ir arī vairāki pieņēmumi. No vienas puses, tika pieņemts, ka 2050. gadā cilvēki patērēs tikpat daudz rīsu kā 2021. gadā, lai gan, valstīm kļūstot bagātākām, cilvēki ēd mazāk rīsus. Turklāt tika pieņemts, ka cilvēki turpinās ēst daudz vairāk balto rīsu nekā brūno. Tā kā apstrādes dēļ baltajos rīsus ir mazāk neorganiskā arsēna, tomēr, ja šī tendence mainīsies, situācija var pasliktināties.

Eiropā rīsi ir galvenais arsēna avots

Cilvēki simtiem gadu ir zinājuši, ka arsēns ir toksisks, atgādina BBC. Tā kā šai vielai nav garšas, krāsas un smaržas, tā pat bija populārs ienaidnieku likvidēšanas līdzeklis senajā Romā un viduslaiku Eiropas pilīs. Tomēr viena neliela arsēna deva parasti neizraisa saindēšanos.

Savukārt pēdējos gadu desmitos zinātnieki ir atklājuši, ka pat neliels arsēna daudzums var negatīvi ietekmēt veselību, ja to uzņem ilgtermiņā un pastāvīgi. Tas jo īpaši attiecas uz neorganisko arsēnu, kas vieglāk saistās ar biomolekulām cilvēka ķermenī. Lai gan tas dabiski sastopams iežos un augsnē, tas var būt arī citu darbību, piemēram, kalnrūpniecības, ogļu dedzināšanas un citu rūpniecisko procesu, blakusprodukts. Neorganiskais arsēns ir īpaši izplatīts pazemes ūdenī daudzos reģionos. Vēl viens būtisks arsēna avots pārtikā ir rīsi (un vietās, kur pazemes ūdenī ir maz arsēna, piemēram, Eiropā, tie ir galvenais avots).

Tas notiek tāpēc, ka aptuveni 75% pasaules rīsu tiek audzēti appludinātajos neapstrādātos laukos, skaidro Ziska. Rīsiem blakus bieži aug nezāles, taču tie var augt ūdenī, bet nezāles – ne. "Tas sniedz rīsiem lielu priekšrocību – nav nepieciešams apstrādāt laukus, ravēt nezāles," saka zinātnieks. "Taču ir arī trūkums – lauks tiek appludināts, tāpēc augsnē nav skābekļa." Šādos apstākļos anaerobās baktērijas augsnē izmanto arsēnu kā alternatīvu skābeklim, lai iegūtu elektronus. Šīs baktērijas veicina reakcijas ar citiem minerāliem augsnē, tāpēc arsēns kļūst bioloģiski pieejamāks, un rīsu augiem to ir vieglāk uzsūkt caur sakņu sistēmām.

Ziska un viņa kolēģi prognozē, ka paaugstinoties temperatūrai un palielinoties CO2 koncentrācijai, situācija vēl vairāk pasliktināsies. "Šīs baktērijas augsnē iegūst vairāk oglekļa. Kļūst arvien siltāks. Un tās aktivizējas," stāsta zinātnieks.

Arsēna daudzumu var samazināt vārīšanas procesā

Pētnieki visā pasaulē meklē risinājumus, kā samazināt arsēna daudzumu rīsos, un līdz šim galvenais veids, kā daļēji noņemt šo kaitīgo vielu, ir vienkārši vārot rīsus.

Dažām rīsu šķirnēm ir lielāks neorganiskā arsēna piesārņojums. Baltajos rīsus ir mazāk arsēna nekā brūnajos, taču to uzturvērtība ir zemāka. Basmati rīsiem ir vēl mazāk neorganiskā arsēna. Rīsiem no noteiktiem reģioniem, piemēram, Austrumāfrikas, ir mazāk arsēna nekā rīsiem no citiem apgabaliem, tostarp dažiem ASV reģioniem, Eiropas un Dienvidaustrumāzijas. Šefīldas universitātes (Apvienotajā Karalistē) zinātnieki atklājuši rīsu vārīšanas metodi, kas var noņemt 50% arsēna no brūnajiem rīsiem un 74% no baltajiem rīsiem. Tā ir šāda: ieteicams vispirms vārīt rīsus 5 minūtes jau uzvārītā ūdenī, pēc tam to noliet, uzliet svaigu ūdeni un turpināt vārīt uz mazākas uguns, lai viss ūdens daudzums uzsūktos. Apvienotās Karalistes Pārtikas standartu aģentūra iesaka vispirms rīsus noskalot, pēc tam vārīt tos 6 reizes lielākā ūdens daudzumā, to noliet un vēlreiz noskalot.