Cēsu novada domes deputātu kandidāti: “Jaunās vienotības” citadele, pedagogi un solījums nelīst ārpus novada

Cēsu novada domē jāievēl 19 domnieki, un par tādiem vēlas kļūt 139 no astoņiem  sarakstiem. Visvairāk uz novada domi kandidē kustības “Par!”, “Jaunās vienotības”, Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kā arī Zaļo un zemnieku savienības, “Latvijas attīstībai”, Vidzemes partijas un Latvijas Zaļās partijas apvienotajā sarakstos, kurā katrā iekļauti 22 deputātu kandidāti. Visšķidrākais saraksts ar astoņiem uzvārdiem ir progresīvajiem. Novada vēlēšanu saraksti ievērojami ar to, ka tajā ar atsevišķu sarakstu startē partija “Pašcieņa”, kura savulaik tika nodibināta kā partija “Ropažu komanda”, lai aizstāvētu tikai un vienīgi ropažniekus, bet pirms diviem gadiem partija mainīja nosaukumu un nu jau izpletusies pa Vidzemi, ieskaitot Rīgu, kur tā startē apvienībā ar politisko spēku “Tauta. Zeme. Valstiskums”. Tāpat novadā izveidojusies arī plaša partiju apvienība - Zaļo un Zemnieku savienība, “Latvijas attīstībai, Vidzemes partija un Latvijas Zaļā partija, kas par savu mērķi uzstādījusi no troņa gāzt vienotībniekus.

* Kustības “Par!” līderis ir Jauno Līderu vidusskolas (Līgatne) direktora vietnieks audzināšanas jomā un vispārējās vidējās izglītības Mārtiņš Šteins, otrais - Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktors Oskars Kaulēns, bet trešā - SIA “Iespēju darbnīca” (ceļojumu aģentūra “Travel Bizz”) vadītāja Liene Čemme. Partijas programma sola izveidot tādu Cēsu novadu, kur “cilvēkiem ir spēks mainīt savu un kopienas nākotni”. Šī programma piedāvā darīt citādāk – “vairāk ieklausīties un uzticēties, vairāk būt kopā, sadarboties un radīt iespējas ikvienam.” Un, kā to izdarīt, būs kam pamācīt, jo “paristu” komandā apmēram puse deputātu kandidātu ir lielākā vai mazākā mērā saistīti ar izglītību – sākot no bērnudārza skolotājas un beidzot ar Latvijas Universitātes vadošo ekspertu.

* “Jaunās vienotības” pirmais trijnieks ir pašreizējā novada  vadība – mērs Jānis Rozenbergs un viņa vietnieki Inese Suija-Markova un Atis Egliņš-Eglītis, kuriem seko vēl pāris novada deputātu - Indriķis Putniņš un Dailes teātra direktors, uzņēmējs un slēpošanas trases “Žagarkalns” saimnieks Juris Žagars. Jāatgādina, ka janvāra beigās, kad premjere Evika Siliņa uzsāka tā saucamo “valdības restartu”, Cēsu novada mērs Jānis Rozenebergs, kurš apguvis biznesa vadību, tika uzrunāts kļūt par izglītības un zinātnes ministru. No sākuma viņš tam piekrita, bet vēlāk “personisku iemeslu” jeb ģimenes dēļ no tā attiecās. Tomēr pašvaldības deputāts viņš vēlas būt un arī turpināt vadīt novadu, kura domes priekšsēdētājs ir jau kopš 2013. gada. Pie tam bez lieliem skandāliem un pretdarbības, jo šobrīd Cēsu novada domē no 19 deputātiem absolūtais vairākums jeb 11 domnieki ir no “Jaunās vienotības”. Vēl starp slavenībām, kas iekļautas sarakstā, jāmin daudzkārtējais čempions bobslejā, olimpietis Jānis Ķipurs, kurš 1992. gada ziemas Olimpiskajās spēlēs Francijas Albervilā (pirmajās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas) bija mūsu valsts karognesējs. 

* Ar mērķi Cēsīs no troņa gāzt “Jauno vienotību” ir izveidota vairāku partiju apvienība – “Latvijas attīstībai”, Latvijas Zaļā partija, Vidzemes partija un Zaļo un Zemnieku savienība, kuras līderu vidū ir pirms četriem gadiem Cēsīm pievienoto novadu bijušie līderi, pašreizējie Cēsu novada domes deputāti. Viņu galvgalī stājies izdienas pensionārs, pulkvežleitnants Jānis Goba, kurš pavisam nesen vēl bija Valsts policijas Rietumvidzemes iecirkņa priekšnieks. Vēl visu minēto partiju sadarbības memorandu ir parakstījuši un vēlēšanās rindas kārtībā startē kādreizējā Priekuļu novada domes priekšsēdētāja, tagad Cēsu novada domes deputāte Elīna Stapulone (“Latvijas attīstībai”), bijušais Pārgaujas novada vadītājs, arī pašreizējais Cēsu novada domes deputāts Hardijs Vents (Zaļo un Zemnieku savienība), Cēsu novada pašvaldības izpilddirektors Andris Mihaļovs (Vidzemes partija) un bijušais Saeimas deputāts Artis Rasmanis (Latvijas Zaļā partija). Tāpat sarakstā būs kādreizējā Vecpiebalgas novada vadītāja, pašreizējā Cēsu novada domes deputāte Ella Frīvalde-Andersone (Vidzemes partija), bijušais Jaunpiebalgas novada vadītājs, arī pašreizējais novada deputāts Laimis Šāvējs (Zaļo un Zemnieku savienība), kā arī novada domnieks Jānis Kārkliņš (“Latvijas attīstībai”), kurš pirms tam bija Amatas novada domes deputāts. Elīna Stapulone uzsvērusi, ka šis, iespējams, ir spēcīgākais saraksts Latvijā, ņemot vērā kandidātu pieredzi pašvaldību vadīšanā: “Mēs ar pārliecību varam teikt, ka pārzinām Cēsu novada vajadzības gan pilsētā, gan ārpus tās.” Sarakstā ar 12. kārtas numuru ir pazīstamā literāte (grāmatu “Vilinājums”, “Haralds Sīmanis. Dziesminieks”, “Pasmaidīsim” un “Tas nav nopietni!” autore), dārzkope un selekcionāre Guna Rukšāne.

* “Suverēnās varas” un apvienības “Jaunlatvieši” līderi ir Fizikālās enerģētikas institūta galvenā grāmatvede Katrīna Alksne-Alsknīte, mājsaimniece Dace Veingartnere un pašnodarbinātais Kalvis Kaugars. Suverēnie jaunlatvieši sola būvēt “saliedētu un ilgtspējīgu Cēsu novadu, kur iedzīvotāji jūtas piederīgi un droši savā vidē.”

* Politiskās partijas “Pašcieņa”  pirmie trīs numuri ir partijas valdes loceklis Gatis Bitainis, SIA “Gabos” (nekustamo īpašumu bizness) valdes loceklis Pēteris Gabrāns un SIA “Broks Mežsaimnieks” valdes priekšsēdētājs. “Pašcieņas” partijnieki no Cēsīm solās “nelīst ārā” no novada: “Mēs nejauksimies Latvijas politikā, mums pietiks ar Cēsu saimniecību – to, kas jādara ir pašvaldībai pēc likuma un nekā lieka. Mēs arī nekonkurēsim vairāksolīšanā ar citām partijām. Tās pamatā piedāvā budžetu tērēt.”

* Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pirmais trijnieks ir: Cēsu novada Priekuļu apvienības pārvaldes vadītāja Evita Šīrante, SIA “LNB Cēsu mācību un ražošanas uzņēmums” (nekustamā īpašuma bizness) valdes priekšsēdētājs, pašreizējais novada domes deputāts Guntis Grosbergs un SIA “Royal dandy” (frizieru un bārddziņu pakalpojumi) valdes priekšsēdētāja Sigita Norvele. Sarakstā ar devīto numuru startē pazīstamā latviešu kordiriģenta, vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģenta (kopš 1970. gada) Edgara Račevska (1936-2022) dēls, Cēsu Alfrēda Kalniņa Mūzikas vidusskolas direktors Vigo Račevskis. Nacionāļu pamatvērtības visiem ir zināmas un to apliecina arī viņu teikums priekšvēlēšanu programmā: “Nacionālā apvienība ir vērtībās balstīta organizācija, kas apvieno pieredzi un jaunības degsmi, ideālismu un prasmi sadarboties.”

* “Progresīvajiem” Cēsu novadā iznācis visnotaļ pašķidra liste – tikai ar astoņiem uzvārdiem. To līdere ir Rīgas biedrības “Rūpju bērns”, kas palīdz cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, atbalsta centra “Pērle” vadītāja Dita Trapenciere, kurai seko jaunsargu instruktori Mārtiņš Jēgers un Everita Luksa. Tā kā vismaz puse progresīvo sarakstā iekļauto kandidātu ir saistīti ar izglītības sistēmu, tad viņu programma sākas ar vēlmi risināt izglītības problēmas: “Nebeidzamās izglītības reformas ir radījušas milzīgus izaicinājumus un tie pašvaldībai ir nekavējoties jārisina kompleksi visā novadā un individuāli katrā izglītības iestādē.” 

* “Latvija pirmajā vietā” (LPP) pirmais trijnieks ir SIA “BG Suits” (apģērbu ražošana un tirdzniecība) valdes loceklis Kristaps Bergs, SIA “KB Auto pluss” (autoserviss) valdes loceklis Jānis Kārkliņš un Siguldas vidusskolas skolotāja Viktorija Koroļova. Uz citu partiju iesniegtajām programmām “Latvija pirmajā vietā” programma izceļas ar to, ka tā nav anonīma un to parakstījis konkrēts cilvēks – LPP Cēsu nodaļas vadītājs Kristaps Bergs. Partija izvirzījusi trīs galvenās prioritātes: *  veidot sadarbību Cēsu novada domē un piedalīties domes un pagastu apvienību komandu līdzdarbībā un lēmumu pieņemšanā; * izvērtēt un ieviest katrā pagastā efektīvu saziņas sistēmu ar pagasta iedzīvotājiem un izveidot pagasta padomi, lai varētu apkopot un izvērtēt pagasta aktuālos jautājumus un noteikt prioritātes to risināšanai un * nodrošināt sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā, veicināt iedzīvotāju informētību par pieņemamajiem jautājumiem un atbalstu arī budžeta plānošanā.

Uz 731 pašvaldības deputāta vietu vasarā gaidāmajās vēlēšanās pretendē 5934 kandidāti no 340 sarakstiem 42 pašvaldībās, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 3641 kandidāts ir vīrietis, bet 2293 – sievietes. Rīt, 26. aprīlī, Jauns.lv iepazīstinās ar deputātu kandidātiem uz Gulbenes novada domi.