
Unikāli un vēsturiski kadri - Černobiļa laiku lokos
Černobiļas AES katastrofa bija 1986. gada 26. aprīlī notikusī kodolkatastrofa Černobiļas AES, Ukrainas PSR (tagadējā Ukrainas teritorijā), PSRS. Tā tiek ...





FOTO: aprit 39 gadi kopš Černobiļas traģēdijas - kas todien notika?

1986. gada 26. aprīlī Černobiļas atomelektrostacijā (AES) notika pasaules vēsturē lielākā kodolkatastrofa, kas izraisīja radioaktīvu ķimikāliju mākoni, kas piesārņoja gaisu visā PSRS teritorijā un kuras ietekme jūtama vēl šodien. Šogad aprit 39 gadi kopš šī notikuma.
Tieši 26. aprīļa naktī, plkst. 1.23, pēc neveiksmīgiem eksperimentiem eksplodēja Černobiļas AES ceturtais reaktors, izraisot pasaulē smagāko civilo kodolkatastrofu. Eksperimenta laikā, lai pārbaudītu reaktora avārijas dzesēšanas sistēmu, tika apzināti atslēgti avārijas drošinātāji, kas parasti automātiski apturētu procesu, ja kaut kas noietu greizi.
Taču 44 sekundes pēc eksperimenta sākuma reaktors kļuva nekontrolējams. Smagā, aptuveni 1000 tonnu smagā plāksne, kas nosedza ceturto energobloku, tika izsviesta gaisā kā pūciņa, un reaktora grafīta apvalks aizdegās.

Černobiļas spoku pilsēta - Pripjata





Traģēdija, kas tā vai citādi skāra miljonus
Atmosfērā tika izlaisti vairāk nekā 40 dažādi radionuklīdu veidi. Sprādziena jauda pārsniedza Hirosimas un Nagasaki atombumbu spēku vairāk nekā simts reižu. Radioaktīvais piesārņojums skāra Baltkrieviju, Ukrainu un Krieviju.
Pēc oficiālajiem datiem, tūlīt pēc katastrofas dzīvību zaudēja 31 cilvēks, bet aptuveni 600 000 glābšanas dienestu, tiesībsargājošo iestāžu darbinieku un karavīru, kuri tika nosūtīti likvidēt avārijas sekas, saņēma augstu radiācijas devu. Kopumā radiācijas ietekmē nonāca apmēram 8,4 miljoni iedzīvotāju no trīs toreizējām PSRS republikām.
Šis skaits pārsniedz visu triju Baltijas valstu iedzīvotāju kopskaitu. Radioaktīvais piesārņojums izplatījās aptuveni 155 000 kvadrātkilometru platībā — salīdzinājumā, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopējā teritorija ir 175 000 kvadrātkilometru.
Evakuēja nepilnus 404 000 cilvēku, taču vairāki miljoni turpina dzīvot radiācijas skartajā zonā. Eksperti lēš, ka lielākā daļa radioaktīvo nokrišņu krita Baltkrievijas teritorijā, piesārņojot aptuveni trešo daļu valsts.

Britu fotogrāfs iemūžina Černobiļas bīstamākās vietas
Kopš 1986. gada Černobiļas AES katastrofas, kuras sekas joprojām izjūt daudzi arī ārpus smagi piesārņotās teritorijas, slēgtā zona Ukrainas ziemeļos ...





Reaktora sprādzienā tika izsviesti kodoldegvielas un grafīta kontrolstieņu fragmenti, un pēc tam izcēlās ugunsgrēks, kas vēl vairāk palielināja radioaktīvo piesārņojumu. Uz katastrofas vietu devās arī aptuveni 6000 latviešu, tostarp bijušais prezidents Valdis Zatlers. Seku likvidētāji bija galvenokārt vīrieši spēka gados, no kuriem vairāk nekā 900 jau ir miruši — tieši tie, kuriem nācās kāpt uz avarējušā energobloka jumta.
Vējš aiznesa piesārņojumu arī uz Eiropu
Dzīvi palikušie latvieši bija tie, kuriem radiācijas ietekme bija mazāk intensīva. Taču izvēles braukt vai nebraukt nebija, jo mobilizēja galvenokārt dienestā esošos. Vējš un nokrišņi izplatīja radioaktīvo piesārņojumu visā Eiropā, un aptuveni 60% teritorijas tika konstatēts paaugstināts piesārņojums.
Visvairāk cieta Ukrainas iedzīvotāji, daudziem no kuriem radās nopietnas veselības problēmas. Nākamajos gados būtiski pieauga saslimstība ar vairogdziedzera vēzi, kā arī piedzima bērni ar dažādām ķermeņa anomālijām. Ar laiku radiācijas līmenis samazinājās, un reaktora apkārtne palika mazapdzīvota, bet pilsēta Pripete — kas bija atomreaktora darbinieku mājvieta — izmirusi pilnībā, lai gan apkārtnē vēl dzīvo daži simti cilvēku.

Selfijus uzņem pat valdība: Černobiļā atklāj 1986.gadā uzsprāgušā atomreaktora pārsegu





Lielākā nelaime kodolenerģijas vēsturē
Černobiļas kodolkatastrofa tiek uzskatīta par lielāko nelaimi kodolenerģijas vēsturē gan pēc iespējamā bojāgājušo un cietušo skaita, gan ekonomiskajiem zaudējumiem. Tā ir viena no divām katastrofām, kas novērtētas ar 7. līmeni Starptautiskajā kodolnegadījumu skalā (otra ir Fukusimas I AES avārija). Pasaules Veselības organizācijas aprēķini liecina, ka katastrofas rezultātā priekšlaikus miruši ap 170 000 cilvēku.
Kāda padzīvojusi sieviete no Juroviču sādžas saindētajā zonā pirms vairākiem gadiem atcerējās: "Atceros to dienu, kad pirmo reizi uzzinājām, kas tas ir – Černobiļa... Laiks bija brīnišķīgs, spīdēja saule, pūta maigs pavasara vējš. Pēkšņi tieši pie mūsu mājas apstājās milzīga armijas kravas automašīna, un no tās izkāpa cilvēks aizsargtērpā ar gāzmasku galvā. Viņš piegāja pie mums ar meitu, izvilka kaut kādu aparātu un sāka vērot skalu. Pēc tam paskatījās uz mums, izvilka neredzētas nozīmītes un piesprauda pie mūsu apģērba. Viss notika pilnīgā klusumā, nesakot ne vārda. Tad iekāpa mašīnā un aizbrauca. Mēs skatījāmies un absolūti neko nesapratām. Un šī diena vairs nebija tik brīnišķīga..."
Krievu iebrukums saceļ radioaktīvos putekļus
Tā it kā PSRS nolaidības un bezatbildības rezultātā notikusī katastrofa nebūtu pietiekams posts, arī Krievijas masveida iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī jau pirmajās dienās skāra ļoti bīstamo zonu ap Černobiļas AES.
Krievijas spēki Čornobiļas AES ieņēma jau kara pirmajā dienā. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievijas karavīri pārvietojās pa vissmagāk radiācijas saindēto teritoriju bez jebkādiem aizsarglīdzekļiem. Pa šīm teritorijām pārvietojās militārais transports un tika pat raktas tranšejas, izkustinot smagi piesārņoto augsni.
Ukrainas Ģenerālštābs jau 2022. gada aprīlī ziņoja, ka Baltkrievijas Gomeļas Radiācijas medicīnas centrā ārstējas "ievainoti" krievu karavīri, kuri guvuši ievērojamas apstarojuma devas AES slēgtajā zonā. Tika ziņots par 26 cilvēku hospitalizāciju, bet 73 iebrucēji smagā stāvoklī tika nogādāti citās slimnīcās atlabšanai. Drīz parādījās arī pirmās ziņas par mirušajiem. Krievi okupēja šo teritoriju līdz pat 2022. gada marta beigām.