Vai Latvijā 9. maijā tiek plānotas provokācijas? Pēdējās nedēļās saasinās Kremļa propaganda pret Baltijas valstīm
Aprīļa sākumā Krievijas ārējās izlūkošanas dienests nāca klajā ar savādiem apgalvojumiem, ka "Latvija izjūt neapturamu vēlmi izjaukt "Uzvaras dienas" jeb 9. maija 80. gadadienas svinības", kuru ietvaros plāno dažādas provokācijas. To, kādēļ šāds naratīvs tiek izplatīts un kāds ir tā mērķis Jauns.lv skaidro Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs.
Jau ziņots, ka aprīļa sākumā Krievijas ārējās izlūkošanas dienests apgalvoja, ka Latvija plāno Rīgas Brāļu kapos "atbrīvoties no vienas trešdaļas pieminekļu, kas veltīti "padomju atbrīvotājiem", un grasās to darīt, aizbildinoties ar "fiktīvu arheoloģisko izpēti". Izlūkdienesti apelēja pie Latvijas "cieņas trūkuma" un apgalvoja, ka tā "pieteikusi karu kritušajiem karavīriem".
Politologs Filips Raevskis uzsver, ka "šie ziņojumi ir nepatiesi un to mērķis ir destabilizēt un provocēt Latvijas sabiedrību, vēloties kārtējo reizi sacelt etnisku konfliktu starp latviešiem un valsts krievvalodīgajiem iedzīvotājiem". Arī Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs uzsver, ka "Krievija jau ilgstoši cenšas uzturēt naratīvu par rusufobiju Baltijas valstīs un tas nav nekas jauns - šādas aktivitātes novērojam regulāri".
Ir divi iemesli, kādēļ Krievijas dezinformācijas naratīvu skaits pieaudzis
Astukevičs uzsver, ka pēdējā laikā Baltijas valstīs manāms Krievijas izplatīto dezinformācijas naratīvu pieaugums un, viņaprāt, tam ir vairāki skaidrojumi. "Pirmkārt, šādiem naratīviem ir sezionāls raksturs, jo Krievijā tuvojas 9. maija svinību 80. gadadiena, kas daudziem krieviem ir svarīgs datums. Un līdz ar to šis naratīvs tiek aktualizēts, tai skaitā par memoriāliem," norāda Astukevičs, piebilstot, ka Baltijas valstis allaž aktīvi iebildušas 9. maiju, saistībā ar to, ka šis datums iezīmēja Latvijas okupācijas sākumu.
"Otrkārt, Krievija turpina uzturēt šo vēstures mītu politisku iemeslu dēļ, jo tas ļauj konstruēt ārējo ienaidnieku un Baltijas valstis var kalpot kā labs propagandas instruments," uzsver pētnieks. Viņš piebilst, ka Baltijas valstis allaž bijušas Krievijas konstruēto ienaidnieku topā - citu brīdi pirmajās vietās, bet citu brīdi pakāpjoties nedaudz nostāk, atkarībā no ārējiem faktoriem.
"Un Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta ziņojums par par to, ka Baltijas valstīs, specifiski Latvijā tiek plānota memoriālu demontāža ir safabricējumi, lai spēlētu par labu šim naratīvam," skaidro pētnieks.
Astukevičs piebilst, ka "Krievijai arī ir atbrīvojušies resursi un to spēks vairs nav individuāli koncentrēts tikai uz Ukrainu. "Varētu teikt, ka Krievija savā ziņā informatīvajā telpā ir atkopusies un nu tā sāk pievērst uzmanību citiem mērķiem, tai skaitā Baltijas valstīm."
"Izplatītie naratīvi kopš kara sākuma ir mainījušies!"
Astukevičs skaidro, ka "Krievijas dezinformācijas kampaņās apspelētās tēmas laika gaitā ir mainījušās". "Kara sākumā populāri bija visa veida naratīvi, kas skāra Ukrainas bēgļus - viņi tika demonizēti un tika atspoguļotas dažādas sadzīviskās problēmas, kas radās saistībā ar viņu pārvietošanos. Tagad šis temats vairs nav tik aktuāls."
"Šobrīd ir parādījušies jauni Krievijas naratīvi, kuru mērķis ir radīt šķēlumu Eiropas un ASV starpā, kā arī ASV un Baltijas valstu starpā. Tāpat Krievija cenšas atainot sevi un ASV kā tās puses, kas cenšas nonākt pie kaut kāda miera kopsaucēja," uzsver pētnieks.
Tāpat, viņš piebilst, ka nekur nav pazudis arī rusufobijas naratīvs, kas, viņaprāt, Baltijas valstīs turpinās tikt aktīvi kultivēts. "Šis naratīvs Krievijai tīri starptautisko institūciju kontekstā ir svarīgs un Krievija norādījusi uz to, ka tā ir gatava vērsties pret Baltijas valstīm. Es domāju, ka šis vienmēr paliks viens no tādiem atslēgas jautājumiem Krievijas politikā attiecībā uz informācijas manipulācijām," skaidro Astukevičs.
Jau ziņots, ka aizvadītajā dienā, 24. aprīlī, Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže norādīja, ka ""Kremļa miesnieks" 9. maijā mēģinās rādīt šovu" un radīt iespaidu, ka valstij ir starptautisks atbalsts, pieaicinot pasākumam citu valstu pārstāvjus. Jautāts, kādas ir viņa domas par gaidāmajiem pasākumiem, Astukevičs skaidro, ka "Krievija šo pasākumu aktīvi izmantos, lai arī atskatītos uz Otrā pasaules kara notikumiem un Krievijas lomu globālajā politikā". "Es neizslēdzu, ka Krievija mēģinās rast kaut kādus veidus, lai nu pavērstu to [9.maiju] sev savu nepieciešamā gaisma," norāda pētnieks.
