Trīs svarīgi ieteikumi, kas paaugstināta stresa apstākļos nodrošinās labu pašsajūtu
Stress ir svarīgs mūsu izdzīvošanai. Neliela spriedze stimulē organismu enerģiskai un efektīvai darbībai. Taču šobrīd, dažādu pandēmijas izraisītu notikumu ietekmē, iekšējā pret-stresa reaģēšanas sistēma strādā nepārtrauktā režīmā, nespējot atjaunot savas rezerves. Ko mēs varam darīt sava organisma labā?
Visbiežāk ārējos apstākļus ietekmēt nav mūsu spēkos, tāpēc pilnībā izvairīties no stresa nav iespējams. Mērens stress organismam laiku pa laikam ir nepieciešams, taču šobrīd, kad mūsu ierastais dienas ritms ir izjauks, ilgstoša kopā būšana radījusi konfliktus ģimenē un nemitīgi raizējamies par veselību, stresa līmenis nepārtraukti ir paaugstināts. Ilgstoši atrodoties paausgtināta stresa situācijās, var rasties virkne nopietnu veselības traucējumu: trauksme, galvassāpes (arī migrēna), izdegšana, depresija, sirds un asinsvadu slimības, iekaisumi un citas nopitnas problēmas.
Lai mazinātu pārmērīga stresa nevēlamās izpausmes, rīkojies sava organisma labā!
1. Uzņem kvalitatīvu, uzturvielām bagātu pārtiku
Kanādiešu zinātnieks B. Ames pierādīja, ka atbildot uz fizisku vai psihisku stresu, organisms visus ar uzturu uzņemtos vitamīnus vispirms nosūta stresa hormonu (adrenalīna, noradrenalīna, aldosterona un kortizola) ražošanai. Izrādās, ka šī procesa nodrošināšanai ķermenī tūlītēji tiek uzsāktas vismaz 1400 bioķīmiskas reakcijas. Pastiprināti lielā daudzumā tiek izmantots C vitamīns, arī magnijs, B grupas vitamīni, cinks, varš, dzelzs. Taču kā nevēlams blakusprodukts lielā daudzumā rodas homocisteīns - proteīns, ko kardiologi izmanto sirds slimību riska noteikšanai. Jo lielāks stress, jo vairāk vitamīnu nepieciešamas: gan hormonu ražošanai, gan kaitīgo blakusproduktu neitralizēšanai. Tāpēc stresa situācijās, cilvēka organisms ir pārslodzē un nepārtrauktā uzturvielu badā.
Tāpat izejvielas ir nepieciešamas arī Laimes hormonu ražošanai, tostarp daudzi vitamīni un minerālvielas. Piemēram, serotonīnu, vienu no būtiskākajiem laimes hormoniem, no aminoskābes triptofāna cilvēks ražo zarnu traktā un smadzenēs. Parasti triptofāns ar uzturu tiek uzņemts pietiekamā daudzumā (tas atrodams dārzeņos, gaļā, sēklās un riekstos), tomēr ceļš līdz serotonīna izstrādei ir garš, un tā veikšanai nepieciešami gandrīz visi B grupas vitamīni, magnijs, cinks, biotīns, C vitamīns.
Kā redzams, bez vitamīniem un mikroelementiem nav iespējama veiksmīga stresa mazināšana. Tā kā vielmaiņa ir individuāla un to ietekmē gan daudzi ģenētiski, gan vides faktori, arī katra indivīda nepieciešamība pēc vitamīniem var būt dažāda. Svarīgi saprast, ka “visas kalorijas nav vienādas” un, ja ārsts iesaka sabalansētu, pilnvērtīgu uzturu, tad runa patiesībā ir tieši par šīm mazajām uzturvielām. Ideāla diēta būtu uzturs, kurā pēc iespējas mazākā kaloriju apjomā ietilptu pēc iespējas lielāks vitamīnu un mikroelementu saturs.
Dažkārt mūsu organisma reakciju uz stresa situācijām nav iespējams koriģēt tikai ar uzturu, jo iemesls var būt saistāms ar dažādām ģenētiski noteiktām izmaiņām, kuru korekcijai būtu jāmeklē uzturmedicīnā zinoša ārsta palīdzība.
2. Ievēro dienas režīmu, īpašu uzmanību pievēršot pilnvērtīgam miegam
Cilvēka šūnu pašatjaunošanās spējas (tātad arī veselība!) vistiešākā mērā atkarīga no pareiza diennakts ritma. Tai skaitā pilnvērtīgas atpūtas un miega. Mūsdienu cilvēkam, kurš vēlu vakarā vēl steidz paveikt darbus pie datora, vai, gultā esot, kavējas telefona ekrānā, organisma izpratne par diennakts miera un atpūtas periodu ir traucēta. Izjauktais diennakts ritms nelabvēlīgi ietekmē katru mūsu orgānu un šūnu.
Pētījumi atklāj, ka, tikai ievērojot stingru diennakts ritmu vien, ir iespējams ievērojami uzlabot savu veselību un mazināt stresa radīto iekaisuma risku. Tas nozīmē - ap astoņiem mums vajadzētu izslēgt datoru un telefonu zilo gaismu, lai desmitos dotos pie miera un jau pulksten sešos enerģijas pilniem mosties nākamajai dienai.
Cilvēka organisms savus proteīnus un enzīmus izstrādā un savas “kļūdas ražošanā labo” saskaņā ar stingri noteiktu diennakts ritmu, kura “virsdiriģents” ir hormons melatonīns.
Melatonīna labvēlīgo īpašību ietekme uz cilvēka organismu ir plaša. Tas ne tikai nosaka miega kvalitāti un ļauj organismam atpūsties, bet tam piemīt arī pretvēža, pretiekaisuma un antioksidanta īpašības, un tas palīdz cīnīties pret organisma novecošanos.
3. Dienas režīmā iekļauj patīkamas fiziskās nodarbes
Pietiekama fiziska slodze paaugstina serotonīna, dopamīna un adrenalīna līmeni, kas palīdz mazināt stresa izraisītās sekas. Fiziskās slodzes laikā organismā tiek ražotas ķīmiski aktīvas vielas – endorfīni. Tie, mijiedarbojoties ar receptoriem smadzenēs, rada labvēlīgus efektu uz mūsu pašsajūtu un emocijām. Endorfīni rada eiforijai līdzīgas sajūtas, mazina sāpes, uzlabo miegu, mazina trauksmi un depresiju, uzlabo sirdsdarbību un asinsspiedienu.
No bioķīmijas viedokļa var saprast arī mierīgas pastaigas dziedinošo ietekmi: tas ir laiks, kad organismam nav nepieciešams ražot stresa hormonus un ķermenis var novirzīt uzturvielas citiem bioķīmiskiem procesiem, tostarp arī laimes hormonu ražošanai.
Raksts tapis sadarbībā ar Orthomol.
