Deputāts Edvards Smiltēns atklāti par laulības krīzēm un neparasto iemeslu, kāpēc ar sievu apprecējās otrreiz

Nesen bijušo spīkeru, tagadējo Saeimas sekretāru Edvardu Smiltēnu un viņa sievu Kristīni žurnāls "Kas Jauns" pamanīja, rotaļīgi pūšot krāsu flakonus un veidojot sev līdzīga dizaina krekliņus. Pāris bija ieradies uz pasaulslavenajam ielu māksliniekam Banksy veltīto izstādi "The Mystery of Banksy – A Genius Mind", kas atklāta Vidzemes tirgū.

Saliedējas, darot lietas kopā

Izstādes priekštelpā pie iekārtotā radošā galda ikvienam atklāšanas pasākuma viesim bija iespēja izveidot sava dizaina T kreklu, un šo iespēju ar aizrautību izmantoja arī Edvards un Kristīne Smiltēni, kas, liekot lietā trafaretus, radīja katrs savam krekliņam teju vienādus zīmējumus, tikai atšķirīgos toņos – vīrs izvēlējās Ukrainas karoga krāsu motīvu, savukārt sieva – rozā un oranžā salikumu.

“Mēs cenšamies maksimāli daudz ko jauku darīt kopā,” atzīst Kristīne, un Edvards papildina, ka galvenais kopīgais vaļasprieks abiem ir izbraucieni ar velosipēdiem. “Šoreiz to darījām kopā ar mūsu vedējpāri, kas ir mums mīļi ģimenes draugi, un ar viņiem aizbraucām uz Nidu Lietuvā, pie Klaipēdas. Pavisam izbraukājām kādus 40 kilometrus. Un atgriezāmies mājās priecīgi un laimīgi,” stāsta Smiltēns, kas ar sievu un dēlu mēdz regulāri doties garākos un īsākos veloizbraucienos gan pa Latviju, gan kaimiņzemēm. Savukārt ziemā ģimene aizraujas ar slēpošanu un snovbordu. “Mums ir svarīgi, lai laiks, ko pavadām kopā, būtu kvalitatīvs un aktīvs,” uzsver Smiltēns.

Otrās kāzas sarīko tualetes poda dēļ...

Edvarda un Kristīnes liktenīgā sastapšanās norisinājusies Saeimā, 2010. gada novembra pirmajā Eiropas lietu komisijas sēdē. Kristīne tur strādāja par konsultanti, un Edvards bija jaunievēlēts deputāts. “Jā, šajā pirmajā sēdē, kur sanāca deputāti, mūsu skatieni satikās,” atminas Kristīne. “Tā lēnām viss aizgāja, un 2012. gada pavasarī mēs apprecējāmies.”

Šogad 23. martā viņiem bija kāzu 13. gadadiena. Bet ne tikai – šai dienā apritēja arī gads, kopš Smiltēni otrreiz viens otram sacīja jāvārdu baznīcā. Kāpēc viņi izdomāja precēties otrreiz? Edvards Smiltēns mazliet mulsā balsī atzīstas: “Kristīne pazaudēja gredzenu... Nevis viņa pati, bet mūsu dēls Valters. Īstenībā pat nevis pazaudēja, bet... iemeta tualetes podā un aizskaloja. Viņš tad vēl bija pavisam maziņš. Kristīne vairākus gadus nostaigāja bez laulību gredzena pirkstā. Šis bija iemesls, kāpēc organizējām sev otras laulības. Jo vajadzēja taču iesvētīt gredzenus. Tie tapa jauni. Manu gredzenu pārdalīja uz pusēm un iestrādāja jaunajiem gredzeniem vidū, bet apkārt tam no abām pusēm tika uzlikts baltais zelts. Vedēji mūs vēlreiz aizveda uz baznīcu, un laulību ceremoniju piedzīvojām no jauna.”

Pārvarēt dziļākās krīzes palīdz vedēji

“Kopīgā interese par politiku, manuprāt, ir vienīgais iemesls, kādēļ viņa vēl nav no manis izšķīrusies. Jo, kad atnāku mājās no darba, man ir, ar ko parunāt par politiku – Kristīne saprot, viņu tas interesē. Viņa arī saprot, kāpēc reizēm strādāt nākas līdz vēlai naktij, piemēram, pārrakstot savas iepriekš sagatavotās runas,” pastāsta Smiltēns.

Savukārt viņa sieva uzskata, ka grūtākais laiks bijis, kad Edvards atradās Saeimas spīkera amatā. “Šis periods bija īsts pārbaudījums – ļoti bieži jādodas uz dažādiem pasākumiem, dažkārt pat katru otro trešo vakaru, un tas ar laiku ļoti nogurdināja. Turklāt mums nemitīgi uz katra soļa visur nāca līdzi miesassargi, pie kā ilgi, ilgi nevarējām pierast. Edvards nedrīkstēja nedz pats vadīt auto, nedz spert soli ārpus mājas bez miesassargu klātbūtnes. Pat visās mūsu brīvā laika aktivitātēs, pilnīgi visu laiku un visur! Ja vakarā sadomājām aiziet uz kino, bija jāzvana atkal puišiem un jāsauc viņi atpakaļ, lai ierodas mūs pavadīt,” atklāj bijušā Saeimas priekšsēdētāja kundze.

Vaicāti, kā tikuši pāri attiecību ziņā smagākajām situācijām un pārbaudījumiem, Edvards saka: “Krīzes ir dažādas – savas ir gan pirmajā, gan trešajā, gan piektajā, gan divpadsmitajā laulības gadā. Tās nāk visu laiku! Kā vairumam cilvēku, kas dzīvo attiecībās. Par laimi, mums ir ļoti labi vedēji, piecu bērnu vecāki, kuri ir kopā jau vairākus desmitus gadu, un, kad mums ir sarežģījumi kopdzīvē, vedēji mums reāli arī palīdz. Viņi skaidro, ka tas ir normāli, ka, piemēram, otrā cilvēkā kaut kas sāk kaitināt. Tad padomājam un atceramies – jā, patiešām, mūs otrā kaitina divas lietas, bet kopā tieši ar šo cilvēku esi uzbūvējis 500 lietu, kur esi pieskaņojies otram, kur esat kopā ko fantastisku atklājuši. Un tad liecies mierā,” smaidot saka politiķis, piebilstot: “Vēl ar Kristīni esam pārliecinājušies, ka pēc pilnīgi katras pārvarētās krīzes mūsu attiecības pāraug jaunā kvalitātē un kļūst arvien stiprākas. Mani tiešām intriģē, kā būs pēc desmit, piecpadsmit gadiem.”

Nesaskaņas var risināt kaut līdz trijiem naktī

Uz jautājumu, vai ir bijusi kaut viena reize, kad laulība ir nonākusi uz reāla, draudoša šķiršanās sliekšņa, Edvards pēc īsa pārdomu mirkļa saka: “Protams, ar gadiem jau uzkrājas. Un ir bijis pat tā, ka ļoti nopietnas sarunas par kopdzīvi, par attieksmi, par problēmām risinām pat visu nakti – reiz tās no sešiem vakarā iestiepās līdz astoņiem rītā. Esam pārliecinājušies, ka krīzes ir izrunājamas.” “Kad abiem ir pilna sirds, tad arī sanāk tāda gara runāšana. Pēc pēdējās mūsu krīzes mēs vienojāmies – tiklīdz mums kaut kas nepatiks vai ar kaut ko esam neapmierināti, mēs viens otram to sakām uzreiz. Šis ļoti labi un reāli strādā! Pateicoties šai receptei, pēdējo divu trīs gadu laikā mūsu attiecības ir neticami uzlabojušās. Agrāk pieļāvām kļūdu, ka mīļā miera labad visu turējām sevī...” nopūšas Kristīne, un Edvards piekrīt, atklājot: “Viņa divus mēnešus vārījās sevī, staigāja ne savā sejā, un tad ar roku rakstīja man vēstules. Ļoti garas, garas vēstules, kurās atklāja visu, kā jūtas, kāpēc un tā tālāk. Esmu uzgājis pat divas vēstulītes, ko viņa bija uzrakstījusi un kas palika tā arī man neiedotas...” Bet tagad ir tā, ka vienpadsmitos vakarā es atnāku no darba mājās, Kristīnē ir kaut kas uzvārījies, es to redzu, saprotu, ka kaut kas nav labi, un interesējos, kas par lietu. Viņa saka, ka pateikšot rītdien. Bet es vairs neļauju un Kristīnei atgādinu – mēs taču esam vienojušies, ka vienmēr runājam uzreiz! Kaut tas ieilgs līdz trijiem naktī.”

“Jā, cienot attiecības un tās sargājot, nedrīkstam pieļaut, ka atkal izveidojas kāds milzīgs neapmierinātības burbulis, kas pēkšņi kādudien var uzsprāgt ar milzīgu blīkšķi,” piebilst Kristīne Smiltēna. “Bet mēs arī dusmu brīžos neatļaujamies sist traukus, aurot viens uz otru,” sievas sacīto papildina Edvards, piebilstot, ka otrs ģimenes vienošanās punkts ir “vilkt atpakaļ”. “Tas nozīmē, ja viens ir aizgājis pārāk tālu, tad otram ir pienākums atvilkt atpakaļ. Līdzīgi kā no maza sāls graudiņa var izaugt milzu kristāls, tā attiecībās pat viena sīka vienība var izaugt līdz mērogam, kas var novest līdz laulības sabrukumam. Tāpēc ir svarīgi, lai otrs neļauj sākties šim procesam,” uzskata Edvards, atminoties, ka viņu vedēju Sandras un Gata dotais padoms pieņemts par Smiltēnu ģimenes zelta likumu: “Ka būs problēmas attiecībās, tā ir absolūta garantija. Bet svarīgākais ir nevis “kā nokrita”, bet gan “kā piecēlās”. Būtiskākais ir iemācīties šo piecelšanos!”