Kāpēc ziemā var nepietikt D vitamīna?

Kurš gan nezina, ka piena produkti, piemēram, siers un jogurts, palīdz uzturēt stiprus kaulus! Tas ir tāpēc, ka šie produkti satur kalciju, kā arī nelielu D vitamīna daudzumu, – abas šīs uzturvielas ir būtiskas kaulu veselībā. Diemžēl D vitamīns nav plaši sastopams pārtikas produktos, un, pēc speciālistu domām, ar uzturu mēs uzņemam tikai ap 10 % no organismam nepieciešamā šā vitamīna daudzuma.

Daba ir paredzējusi, ka lielāko daļu D vitamīna mūsu organismam būtu jāražo pašam saules gaismas iedarbībā, un parūpējusies par mehānismu šā uzdevuma īstenošanai. Ja āda tiek pakļauta ultravioletajiem stariem, tā sintezē D vitamīnu no holesterīna. Šā vitamīna prekursors iziet sarežģītu ceļu caur nierēm un aknām un tad pārvēršas kalcitriolā, kas ir saules vitamīna bioloģiski aktīvā forma.

Lai nodrošinātu ķermeni ar nepieciešamo D vitamīna daudzumu, katru dienu vismaz pusstundu ir jāsauļojas bez aizsargkrēmiem un ap 60 % ādas jābūt atvērtai. Latvijas klimatiskajos apstākļos tas ir paveicams tikai saulainajās vasaras dienās. Ziemā, kad termometra stabiņš slīd uz leju, bet saule atrodas zemu pie horizonta, samazinās arī D vitamīna līmenis organismā.

Zināšanai

● D vitamīna līmeni asinīs no 10 līdz 30 ng/ml uzskata par nepietiekamu, zem 10 ng/ml – par nopietnu tā deficītu. Atkarībā no nepietiekamības pakāpes var rasties dažādas veselības problēmas.

● Par D vitamīna trūkumu liecina tādas pazīmes kā novājināta imunitāte, biežas elpceļu saslimšanas, muskuļu sāpes, vispārējs vājums un slikts garastāvoklis bez redzama iemesla.

● Hronisks D vitamīna deficīts var veicināt sāpes kaulos un kaulu lūzumus. Sirds slimības, cukura diabēts, depresija, aptaukošanās, multiplā skleroze u. c. daudzos gadījumos arī var būt saistīti ar sistemātisku D vitamīna trūkumu organismā.

Kā palīdzēt savam organismam ziemā?

Laikposmā, kad saules pie mums ir ļoti maz, palīgā nāk D vitamīna lietošana farmaceitisko preparātu veidā. Tikai, lai izvēlētos nepieciešamo D vitamīna devu, ir jāzina tā sākotnējais līmenis organismā. Svarīgi – ja ir D vitamīna nepietiekamība, parastās profilaktiskās devas nebūs efektīvas! Profilaktiskā deva ir paredzēta veseliem cilvēkiem ar pietiekamu D vitamīna līmeni (vismaz 30 ng/ml), lai arī turpmāk uzturētu tādu pašu tā koncentrāciju.

Jaunākie pētījumi ir parādījuši, ka ieteicamā D vitamīna dienas deva ir noteikta pārāk zema un neatspoguļo mūsu patieso vajadzību. Pēc ekspertu domām, devām jābūt robežās no 1000 līdz 4000 SV dienā (precīzāk to pateiks ārsts vai farmaceits) atkarībā no D vitamīna sākotnējā līmeņa, ko var noteikt laboratorijā bez ārsta nosūtījuma.