Venss norāda, ka Putins ir atteicies sēsties pie sarunu galda ar Zelenski
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) viceprezidents Džeimss Deivids Venss norādījis, ka Krievijas vadītājs Vladimirs Putins ir atteicies sēsties pie sarunu galda ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Tomēr viņš uzsvēra, ka ASV strādā pie tā, lai piektdien plānotajā ASV prezidenta Donalda Trampa un Putina samitā piedalītos arī Ukrainas prezidents.
Venss intervijā telekanāla "Fox News" programmā "Sunday Morning Futures" atzina, ka viens no lielākajiem šķēršļiem valstsvīru trīspusējai sanāksmei ir Putina atteikšanās sēsties pie sarunu galda ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Venss norādīja, ka Trampam tas ir jāmaina.
Viņš atklāja, ka Baltais nams patlaban cenšas saprast, kad "šie trīs līderi varētu apsēsties un apspriest šī konflikta izbeigšanu". Venss sacīja, ka ASV "centīsies sarunu ceļā rast kādu risinājumu, ar kuru ukraiņi un krievi varētu sadzīvot". "Tas nevienu nepadarīs īpaši laimīgu, gan krievi, gan ukraiņi beigās, iespējams, būs neapmierināti ar to," viņš piebilda.
Tāpat intervijā Venss norādīja, ka ASV vairs nefinansēs Ukrainu cīņā pret Krieviju. "Mēs vēlamies panākt miermīlīgu risinājumu šajā jautājumā. Mēs vēlamies, lai cilvēki nemirst. Bet amerikāņiem ir piegriezies sūtīt savus nodokļos samaksātos dolārus šim konfliktam," norādīja Venss.
JD Vance: "We're done with the funding of the Ukraine war business. We want to bring about a peaceful settlement to this thing."
— Roman Sheremeta 🇺🇸🇺🇦 (@rshereme) August 10, 2025
First of all, it is not a war business for Ukraine, but a matter of survival.
Second, I think that Americans are not done with Ukraine, but they are… pic.twitter.com/ZXqSFMutQC
Arī ASV vēstnieks NATO Metjū Vitakers intervijā CNN izteicās, ka uzskata Zelenska dalību samitā par iespējamu. Taču Vitakers uzsvēra, ka lēmumu par Zelenska iespējamo piedalīšanos galu galā pieņems Tramps. "Ja viņš uzskatīs, ka labākais scenārijs ir uzaicināt Zelenski, tad viņš to darīs," sacīja vēstnieks, piebilstot, ka "līdz šim brīdim lēmums nav pieņemts".
Kā liecina ASV bāzētā Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra (CSIS) dati, kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā tikuši nogalināti vairāk nekā 400 tūkstoši ukraiņu. Bet saskaņā ar Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas datiem, kopš 2022. gada 24. februāra vairāk nekā miljons agresorvalsts karavīru gājuši bojā vai tikuši ievainoti. Bet Krievijas federālā valsts statistikas dienesta "Rosstat" dati liecina, šogad bēru pakalpojuma sniedzēji Krievijā guvuši par 12,7% lielāku peļņu nekā pērn analogā laika periodā.
