Gauss algā no "airBaltic" šogad saņēmis 274 900 eiro
Bijušais Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, kurš no amata tika atbrīvots šogad aprīļa sākumā, atalgojumā kompānijā šogad saņēmis 274 871 eiro, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas ienākumu deklarācija, beidzot darbu.
"airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs skaidroja, ka deklarētā summa 274 871 eiro apmērā ietver visu atalgojumu, kuru Gauss ir saņēmis šogad līdz 2025.gada 7.aprīlim, tostarp arī pēdējo aprēķinu.
Pēc šī datuma nekādas papildu izmaksas nav veiktas, piebilda Martinovs. Gausa alga kompānijā pagājušajā gadā bija 838 568 eiro.
Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā aprīļa sākumā joprojām bija būves Vācijā, Austrijā un Itālijā, kā arī īpašums Jūrmalā. Tāpat Gausam kopīpašumā joprojām pieder nekustamais īpašums Rīgā.
"airBaltic" vadītājam arī pilnībā pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums "MaGau GmBH".
Aprīļa sākumā Gausa īpašumā bija piecas automašīnas, tostarp viņa īpašumā joprojām bija 2019. un 2021.gada izlaiduma "Tesla", 2022.gada "Audi e-tron", 2019.gada "Mercedes GLE" un 2023.gada "Fiat" automašīna.
Gausa īpašumā aprīļa sākumā joprojām bija arī 2017.gada izlaiduma kvadricikls "Canam Quard", kā arī divas 2022.gada izlaiduma motorlaivas "Mercury" un "Easy_Marine 500".
Viņam aprīļa sākumā nebija deklarētu skaidrās naudas uzkrājumu, savukārt bezskaidrās naudas uzkrājumi astoņās dažādās iestādēs pagājušā gada beigās veidoja kopumā 708 664 eiro.
Deklarācija liecina, ka šogad vairāk nekā trīs mēnešu laikā Gauss veica četrus darījumus, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, kopējai summai veidojot 33 634 eiro.
Vienlaikus parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, Gausam aprīļa beigās veidoja 678 952 eiro.
Gausa deklarācijā arī atzīmēts, ka viņam joprojām pieder finanšu instrumenti kopumā 121 643 eiro nominālvērtībā.
"airBaltic" padome šogad 7.aprīlī nolēma Gausu atbrīvot no amata. Viņš šajā amatā strādāja kopš 2011. gada 1. novembra.
Līdz noslēgsies konkurss lidsabiedrību turpina vadīt tās esošais pagaidu izpilddirektors un operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis.
2024. gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, bet koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023. gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.
Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.
Vācijas konkurences uzraugs Federālais karteļu birojs 30. jūnijā atļāva lidsabiedrībai "Lufthansa" iegādāties 10% "airBaltic" akciju. Darījumu varētu pabeigt divu mēnešu laikā, iepriekš sacīja Martinovs.
Pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) "Lufthansa" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.
Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
