VM: par skolēniem paredzēto pārtikas paku organizēšanu un veidošanu ir atbildīgas pašvaldības
Par skolēniem paredzēto pārtikas paku organizēšanu un veidošanu ir atbildīgas pašas pašvaldības, skaidroja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Anna Strapcāne.
Viņa norādīja, ka vadlīnijas par skolēnu pārtikas pakām ir ieteikumi, kā organizēt un veidot to saturu. Līdz ar to par atkāpēm no minētajām vadlīnijām sodi nav paredzēti.
Vecāku organizācija "Mammamuntetiem.lv" ir saņēmusi vecāku sūdzības un bažas par produktu pakām, ko skolas pusdienu vietā nodrošina attālinātās mācīšanās laikā, un par to ceļ trauksmi, informēja organizācijas sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Marta Balode.
VM pavasarī izstrādātajās vadlīnijās teikts, ka atbilstoši Ministru kabineta šā gada 12.marta rīkojumam "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", lai nodrošinātu valsts budžeta dotācijas izglītojamo brīvpusdienām izlietojumu, pašvaldības saņemto valsts budžeta dotāciju brīvpusdienu nodrošināšanai 1.-4. klases izglītojamiem par laikposmu, kad valstī ir noteikta ārkārtējā situācija, atbilstoši pašvaldības domes lēmumam var izlietot tās administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušo 1.-4.klases izglītojamo ēdināšanai, kas nāk no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm.
Papildus, ja pašvaldībai ir neizmantoti brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi, atbilstoši pašvaldības domes lēmumam vietvara ir tiesīga izlietot tos administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušo 5.-9. klases izglītojamo ēdināšanai, kas nāk no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm.
VM, pamatojoties uz veselīga uztura pamatprincipiem, kā arī normatīvo regulējumu par uztura normām izglītības iestādēm, iesaka pārtikas produktu piegādei 1.-4.klašu izglītojamo pusdienu nodrošināšanai nedēļā paredzēt vismaz 900 gramus augļu un dārzeņu, piemēram, ābolus, bumbierus, kāpostus, burkānus, bietes, Ķīnas kāpostus un tomātus, kā arī 600 gramus piena un piena produktu, piemēram, govs pienu, kefīru, biezpienu, sieru.
Tāpat ministrijas izstrādātās vadlīnijas paredz nodrošināt vismaz 300 gramus graudaugu, piemēram, maizi, griķus, makaronus, rīsus, auzu pārslas, kā arī 300 gramus kartupeļu. Vēl vadlīnijas paredz nedēļā nodrošināt vismaz 500 gramus olbaltumvielu saturošus pārtikas produktus, piemēram, liesu gaļu vai zivs, sautētas gaļas konservus, zivs savā sulā konservus, olas, konservētas vai pagatavotas pupiņas vakuumā, kā arī 90 gramus taukvielu, piemēram, augu eļļas vai saldkrējuma sviesta.
Attiecīgi, ja pašvaldība vēlas nodrošināt pārtikas produktus arī 5.-9.klašu izglītojamiem, noteiktie pārtikas produktu daudzumi būtu jāpalielina par 35%, lai nodrošinātu nepieciešamo enerģijas un uzturvielu daudzumu.
Lai nodrošinātu pēc iespējas veselīgāka uztura lietošanu, VM ieskatā, pārtikas produktus ieteicamāk izvēlēties svaigā veidā un ņemot vērā Ministru kabineta noteikumos noteiktās kvalitātes prasības, piemēram, produktus bez garšas pastiprinātājiem, saldinātājiem, konservantiem vai krāsvielām.
Pienu un piena produktus ieteicams izvēlēties bez cukura vai sāls piedevas. Ja nav iespējams nodrošināt svaigu gaļu vai zivis, tad gaļas vai zivs konservus būtu ieteicams izvēlēties ar iespējami mazāku pievienotā sāls daudzumu - līdz 1,25 gramiem uz 100 gramiem gaļas produkta vai līdz 1,5 gramiem sāls uz 100 gramiem zivju produkta.
Ministrijā aicina pašvaldības apzināt bērnus, kuriem ārsta noteiktas diagnozes, piemēram, cukura diabēta, pārtikas alerģijas vai celiakijas dēļ ir nepieciešams pielāgots uzturs, un pēc iespējas nodrošināt attiecīgo produktu alternatīvas.
Pašvaldības, izvērtējot tirgū pieejamos pārtikas produktus, to piegādes iespējas, izmaksas un citus faktorus, var brīvi izvēlēties pārtikas produktus ieteiktajās pārtikas produktu grupās, akcentē ministrijā. Vienlaikus pašvaldības var plānot pārtikas produktu piegādi vienu reizi nedēļā, vienu reizi divās nedēļās vai retāk, ņemot vērā pārtikas produktu derīguma termiņu, piegādes iespējas, produktu pieejamību, kā arī citus pārtikas produktu piegādi ietekmējošos faktorus.
Vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa pastāstīja, ka viņai pieejamā informācija liecina, ka Rīgā plānus par paku saturu izdomā iepirkumā uzvarējušais ēdinātājs kopā ar pašvaldību, savukārt noteiktās izglītības iestādes medmāsa izvēlas noteikto komplektāciju. Viņasprāt, šāds mehānisms, iesaistot trīs puses, darbojas vairumā skolu.
Vecākus satrauc tas, ka pārtikas pakās lielā apmērā ietilpst baltie milti, saldās pārslas, jogurti, konservi un cīsiņi ar augstu cukura un sāls daudzumu, kā arī ļoti maz esot svaigu augļu vai dārzeņu. Vienlaikus vecāki arī atzīst, ka atsevišķās pašvaldībās sagatavotās pakas esot ļoti labas.
