Grila sezona – garšīga, bet vai droša un veselīga? Skaidro farmaceits
Runā speciālists

Grila sezona - garšīga, bet vai droša un veselīga? Skaidro farmaceits

Jauns.lv

Pavasarī, kad viss zaļo un plaukst, tā vien gribas vairāk laika pavadīt ārā, gatavot un ēst svaigā gaisā, kur par lielisku kopābūšanas nodarbi kļūst grilēšana. Latvijas iedzīvotāju vidū iecienītās grilēšanas laikā svarīgi domāt gan garšām, ēšanas paradumiem un grila ēdienu ietekmi uz gremošanas sistēmu, gan atcerēties par drošību – rīkošanās ar karstām oglēm un restēm, iesmiem un degšķidrumiem var būt arī traumatiska. Kā droši baudīt grila sezonu, ko ievērot grilējot un kā rīkoties, ja gadījies pārēsties vai savainoties, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

Piededzis ēdiens - garšīgs, bet neveselīgs. Kā nenodarīt pāri kuņģim?

Grilēšanai svarīgi izvēlēties pēc iespējas kvalitatīvāku gaļu no uzticama pārdevēja un svaigus dārzeņus. Ieteicams marinādes gatavot pašam, lai varētu kontrolēt piedevas, sāls patēriņu un izvēlētās garšvielas, izvairītos no konservantiem un e-vielām. Cilvēkiem ar augstu asinsspiedienu sāls patēriņa kontrole ir īpaši svarīga. Pašam gatavojot marinādi, etiķa vietā labāk izvēlēties kaut ko mazāk skābu, lai saudzētu kuņģi – citronu sulu, kefīru, olīveļļu. Tāpat jāņem vērā, ka visas mērces, kas gatavotas ar cukuru, ātrāk piedeg un tādējādi atstāj iespaidu uz gremošanas sistēmu, tāpēc medus un cukura marinādes, Teriyaki un citas saldas mērces nav grilēšanai piemērotākās.

Lai arī izplatīts ir mīts, ka apdegušie gabaliņi ir visgaršīgākie un oglīte ir veselīga, nevajadzētu pieļaut, ka gaļa vai dārzeņi piedeg –  tieši pārcepts, piededzis ēdiens visvairāk nodara pāri veselībai “Grila ogle degot pārvēršas par vielu kopumu gan no marinādes, gan gaļas, turklāt reizēm pat kopā ar degšķidrumu,” saka farmaceite Melberga, piebilstot, ka dārzeņi ir mazāk smagi kuņģim nekā gaļa, taču tos jāgrilē atsevišķi. Kļūda ir gaļu un dārzeņus pamīšus durt uz viena iesma, jo dārzeņu gatavošanas laiks ir īsāks un tie piedegs.

Pārēšanās – grilēšanas blakne. Kā rīkoties, ja gadījies pārēsties?

Pavasarī esam noilgojušies pēc grilētiem ēdieniem, tāpēc pirmās grila ballītes parasti beidzas ar pārēšanos. Protams, grilētu ēdienu smarža ir kārdinoša, taču svarīgi ir ievērot samērību. Lai no pārēšanās izvairītos, ieteicams cepšanu veikt vairākos piegājienos ar trīs stundu intervālu, nevis uzreiz grilēt visu ēdienu. Samērīgai jābūt arī proporcijai uz šķīvja – grila ēdieniem jāaizņem ne vairāk kā ceturtā daļa ēdienreizes satura, to papildinot ar svaigiem dārzeņiem, salātiem, dažādām veselīgām mērcēm, augļiem.

“Dažreiz mēs zinām, ka pēc ēšanas būs slikti, taču nespējam no grila ēdieniem atturēties – apzināti riskējam, ka dedzinās kuņģi, pūtīsies vēders, būs smaguma sajūta, smagākos gadījumos vemšana un caureja. Tādās situācijās labi jau laicīgi būt gataviem un ēdienreizes laikā vai pirms tās lietot skābi mazinošos preparātus, kas palīdz šķelt uzņemto barību. Ja uzpūties vēders, ieteicams lietot fermentu preparātus pret vēdera uzpūšanos, kas mazinās diskomfortu,” iesaka farmaceite. Smaguma sajūtai nereti pie vainas ir ne tikai slikti sakošļāts ēdiens, bet arī, piemēram, vēlēšanās pamīšus veikt āra darbus un ēst. Uzreiz pēc ēšanas aktīvi kustoties, visa enerģija aiziet darbam un ēdiens negremojas. Tāpēc pēc katras maltītes, kurā daudz ēsts, vajadzētu atpūsties – optimāli 30 līdz 60 minūtes, un lietot enzīmpreparātus, kas palīdz sagremot apēsto.

Ja apēsts par daudz, kunģis ar gremošanas fermentu rezervēm nespēj sašķelt pārtiku. Pret smagumu vēderā palīdzēs papildus fermentu deva, ko var iedzert tablešu veidā. Tiesa, ar to lietošanu ilgāk par nedēļu nav ieteicams aizrauties. Ja šādas problēmas ir regulāri, noteikti jādodas pie ārsta, jākoriģē diētu un jāpiemeklē atbilstošā enzīmu preparāta deva. Citu vēdera problēmu gadījumā noderēs pazīstamais absorbents – aktīvā ogle. Piemēram, ja ir saindēšanās ar pārtiku, uzreiz jālieto vismaz 10 aktivētās ogles tablešu vai kapsulu. Labāk izvēlēties kapsulas, jo to iedarbība ir efektīvāka. Ja situācija neuzlabojas, obligāti jāsazinās ar savu ārstu.

“Pret vēdera uzpūšanos līdzēs aptiekās pieejamās kapuslas un pulveri, bērniem – speciāli pilieni. Ja runājam par nopietnākiem organisma stāvokļiem, tādiem kā vemšana vai caureja, tad, pirmkārt, jāatceras, ka organismu jāpasargā no šķidruma zuduma un jādzer daudz ūdens, vislabāk sāļš minerālūdens, kas pie viena atjaunos arī sāļu līdzsvaru organismā,” stāsta farmaceite.

Tipiskākās traumas grilējot - kā no tām izvairīties?

Diemžēl traumas grilējot gadās salīdzinoši bieži. Tipiskākās grilēšanas procesā gūtās traumas ir dažāda veida apdegumi, grieztas brūces un skrambas, savainoti pirksti. Visbiežāk tās rodas, neuzmanīgi darbojoties ar karstām oglēm un restēm, iesmiem, degšķidrumiem.

Ja gadījies savainoties ar iesmiem vai nazi, brūci jāapkopj nekavējoties. “Ja skramba ir neliela, brūci un ādu ap to apmazgā ar tekošu ūdeni un novērtē, vai brūce ir tīra vai netīra. Ja pēc apmazgāšanas ar ūdeni tā vēl aizvien ir netīra, var uzpilināt ūdeņraža pārskābi, taču jāņem vērā, ka tā ir agresīva viela un brūce ilgāk dzīs. Kad brūce iztīrīta, to var apstrādāt ar aptiekās nopērkamiem antibakteriāliem brūču kopšanas līdzekļiem vai dziedējošu ziedi, kas veicina dzīšanas procesu un skarto vietu aizsargā pret iekaisumiem - var izmantot ziedes, kas satur ārstniecības augu ekstraktus un jodu. Ja nepieciešams, pēc dezinfekcijas brūci nosedz ar sterilu pārsēju vai uzlīmē plāksteri. Izvēlēto pārsēju vēlams katru dienu atjaunot, brūci atkārtoti apstrādājot ar dziedējošu ziedi. No griezuma lieluma jāskatās, vai nepieciešama ārsta konsultācija - ja griezums ir liels, jāvēršas pie speciālista un to jāsašuj,” stāsta farmaceite Melberga.

Būtisks ir arī darba apģērbs – kaut arī pie grila ir silti, nevajadzētu grilēt atkailinātiem, jo dzirksteles var radīt apdegumus. Uzmanību jāpievērš arī kājām, kuras jānosedz slēgtos apavos. Lai neradītu apdegumus, karstos, metāliskos priekšmetus nevajadzētu aiztikt ar plikām rokām, bet izmantot cimdus vai dvieli. Arī gaļas gabalus pagaršošanai ieteicams neņemt ar pirkstiem, bet izmantot dakšiņu, jo cepšanas procesā izdalījušies karstie tauki momentā apdedzina ādu. Īpaša uzmanība jāpievērš arī drošībai degšķidrumu izmantošanā, jo ar degšķidrumu iespējams gūt visa veida apdegumus – gan to ieelpot, gan ar to apdedzināties. Pudeli vienmēr jāmarķē, lai tā nebūtu caurspīdīga un nelīdzinātos ūdens pudelei. Degšķidrumu vienmēr jātur aizvērtā stāvoklī un to nekādā gadījumā nedrīkst liet uz ēdiena.

Jāatceras, ka traumu var gūt ne tikai ēdiena cepējs, bet arī blakus esošie cilvēki un mājdzīvnieki. Jāuzmana mazus bērnus: tie nedrīkst atrasties grila tuvumā! Bērnus īpaši jāuzmana arī no degšķidruma iedzeršanas vai apdedzināšanās ar to.

Kā rīkoties, ja gadījies apdedzināties

“Ja gadījies apdedzināties, traumēto vietu nekavējoties jātur zem auksta, tekoša ūdens vismaz piecas minūtes vai jāizmanto aukstuma putas un aerosoli. No tā, cik ilgi apdedzinātā vieta tiks turēta zem auksta, tekoša ūdens atkarīgs, cik liels būs apdeguma laukums. Apdegušo vietu nepieciešamības gadījumā jāattīra ar antibakteriālu līdzekli un jāuzklāj nomierinošu ziedi. Ja nav infekcijas riska vai iespējas turpināt traumēt apdegušo vietu, ieteicams to nenosegt, bet paturēt atvērtu. Var uzlikt tīru pārsēju un vairākas reizes dienā apstrādāt ar Pantenola krēmu, lai trauma ātrāk sadzīst,” stāsta farmaceite.

Traumēto vietu ieteicams saglabāt neskartu un saudzīgi pret to izturēties, lai neveidotos rētas un ādas traumatisms. Radušos apdeguma pūslīšus nekādā gadījumā nepārdut un nepārgriezt! Ja stipri sāp, var lietot pretsāpju medikamentu, lai mazinātu nepatīkamās sajūtas. Svarīgi - ja apdegums ir lielāks par katra paša plaukstas laukumu, tas klasificējas kā nopietns apdegums, kuru jāparāda ārstam. Jāatceras, ka bērnam tā ir bērna izmēra plauksta.

Kam traumu gadījumā jābūt ikviena grilētāja mājas aptieciņā

Ikviena grilētāja mājas aptieciņā vajadzētu turēt pantenolu saturošas putas, brūču apstrādes līdzekli vai ūdeņraža pārskābi, plāksterus, marles, pretsāpju līdzekļus, jo apdegumi ir sāpīgi, kā arī saules aizsargkrēmu, jo pie karsta grila nereti nevaram atšķirt, vai esam guvuši saules apdegumu vai sildamies grila karstumā.