Vegāniska ēšana samazina sirds slimību risku, bet - var izraisīt insultu
Apmēram tā var teikt pēc kārtējā zinātniskā pētījuma nodošanas atklātībai. Proti, veģetāriešu un vegānu diēta gan samazina sirds slimību risku, taču vienlaikus paaugstina insulta iespēju – tātad atteikties no gaļas veselības dēļ nav lielas jēgas?
Astoņpadsmit gadu ilgā vērienīgā pētījuma laikā zinātnieki novēroja 48 000 cilvēku diētu un dzīvesveidu, un rezultāti publicēti "Britu medicīnas žurnālā".
Katram savs…
Uz 1000 vegānu un veģetāriešu bija reģistrēts par desmit sirds un asinsvadu saslimšanu mazāk nekā visēdāju vidū. Turpretim pēdējo grupā novērots par trim insultiem mazāk. Pētījumu veica kopīgi Eiropas programma ēšanas paradumu un onkoloģijas saistības izpētei un Oksfordas universitāte. Puse dalībnieku, iesaistīti no 1993. līdz 2001. gadam, lietoja uzturā gaļu, apmēram 16 000 cilvēku bija vegāni vai veģetārieši, 7500 pieskaitīja sevi pie peskeritāņiem, proti, īsti nav veģetārieši, jo ēd zivis.
Pētnieki vērā ņēma arī slimību vēsturi, smēķēšanu, fiziskās aktivitātes. Kopumā fiksētas 2820 sirds un asinsvadu saslimšanas un 1072 insulti, to vidū 300 hemorāģisko insultu.
Jau atkal B12 vitamīns
Peskeritāņu vidū sirds un asinsvadu slimību risks bija par 13% mazāks nekā gaļēdājiem, bet veģetāriešiem un vegāniem – par 22% mazāks. Tomēr pārliecinātiem augēdājiem insulta risks bija par 20% augstāks. Pētnieki pieļauj, ka iemesls ir B12 vitamīna trūkums, tomēr pilnīgiem secinājumiem vajadzīga papildu izpēte.
Vai tiešām veģetārisms un vegānisms ir neveselīgs?
Britu diētas asociācijas pārstāve Frenkija Filipsa tā nedomā, jo pētījums balstās uz novērojumiem, nevis tiešu izpēti. “Viņi novēroja, ko cilvēki ēd, un tas ilga virkni gadu, tāpēc runa te var būt drīzāk par korelāciju, nevis cēloņu un seku saikni,” spriež Filipsa. “Galvenais vēstījums ir, ka visveselīgāk ir pieturēties pie rūpīgi pārdomātas diētas un maksimāli dažādot savu ēdienkarti.” Filipsa arī apgalvo, ka kopš tā laika veģetāriešu un vegānu uzturs ir mainījies un vairs nav tāds kā pirms 20 vai 30 gadiem, piemēram, viņiem pieejamo ātri pagatavojamo maltīšu piedāvājums ievērojami paplašinājies. Vienlaikus pēdējos gados kļuvis zināms par pārmērīgas sarkanās gaļas un pārstrādātas gaļas produktu ēšanas risku, kas paaugstina zarnu vēža risku – par to brīdina arī Pasaules Veselības organizācija.
Vairāk dažādības, mazāk cukura
Un ko tad ēst? Uzturzinātnieki norāda, ka visveselīgāk ir ēdienkartē apvienot dažādu produktu veidus. Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests iesaka daudzveidīgu maltīti neatkarīgi no gastronomiskās gaumes. Proti:
piecas porcijas (viena ir 100 gramu) dažādu augļu un dārzeņu dienā;
gatavot ēdienus no produktiem ar augstu cietes saturu – kartupeļus, maizi, rīsu vai makaronus;
uzņemt olbaltumvielas ar gaļu, zivīm, pākšaugiem, tofu vai nesālītiem riekstiem;
iekļaut ēdienkartē produktus no piena vai tā aizstājēja produktiem;
produktus ar augstu tauku, cukura vai sāls saturu lietot retāk un mazāk.
