Ministre Viņķele: ir jāmaina uzskats, ka psihisku slimību gadījumā pietiek vien saņemties
foto: LETA
Veselības ministre Ilze Viņķele piedalās preses konferencē par iniciatīvām psihiskās veselības aprūpes uzlabošanai.
Esi vesels

Ministre Viņķele: ir jāmaina uzskats, ka psihisku slimību gadījumā pietiek vien saņemties

Jauns.lv / LETA

Latvijā visai izplatīts ir uzskats, ka pie depresijas vai psihiskas saslimšanas vainīgs ir pats cilvēks un ka pietiek vien saņemties vai saņemt kādu ārēju impulsu, lai to pārvarētu, kas absolūti neatbilst patiesībai, šodien žurnālistiem sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Politiķe skaidroja, ka visā pasaulē pieaug psihiskās veselības nozīme, turklāt svarīgi domāt par preventīviem pasākumiem, īpaši par sabiedriskās domas maiņu, jo cilvēki sabiedriskās domas uzliktās stigmas dēļ nevēršas pēc palīdzības. Viņķele skaidroja, ka bijušajā padomju teritorijā psihiatrija un psihiskas saslimšanas savas vēsturiskās konotācijas dēļ tiek stigmatizētas, kas saistīts ar psihiatrijas izmantošanu kā soda mehānismu.

Viņķele norādīja, ka Latvijā jāstrādā, lai pārvarētu šo "kultūras īpatnību", kā arī visai izplatīto uzskatu, ka depresija vai psihiska saslimšana ir paša cilvēka vaina. Lai mainītu sabiedrības viedokli, plānots organizēt sabiedrības informēšanas kampaņas. Pēc Viņķeles teiktā, plānots, ka kampaņu laikā sabiedrība tiks iepazīstināta ar cilvēkiem, kuriem ir kāda no 12 plašāk izplatītajām psihiskajām saslimšanām, tādējādi mazinot sabiedrībā esošo stigumu par šiem cilvēkiem.

Pēc Viņķeles paustā, psihiatrijas joma Latvijā nav bijusi prioritāte, jo tai nav bijis pietiekoši jaudīgs un spēcīgs lobijs, kā citām veselības aprūpes jomām, piemēram, kardioloģijai.

Tikmēr Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs informēja, ka iecerēts arī strādāt ar ilgstoši novārtā atstātu sabiedrības grupu - pusaudžiem. Pēc ārsta teiktā, pusaudžu vecumā mēdz rasties visnopietnākās problēmas saistībā ar garīgo veselību, tomēr ilgstoši šis jautājums nav ticis apskatīs.

Pēc Bezborodova stāstītā, pilotprojektā tiks piedāvāts jauns sabiedrībā balstīts psihosociāls ambulators pakalpojums pusaudžiem ar depresijas un pašnāvības risku.

Ārsts informēja, ka paredzēts, ka multiprofesionāla komanda, kurā ir psihiatri, funkcionālie speciālisti, fizioterapeiti, uztura speciālisti un citu profesiju pārstāvji, sniegs jauno pakalpojumu vietā, kur to pusaudzim būs ērtāk saņemt, ņemot vērā, ka pusaudži esot grupa, kas pati neapmeklē ārstniecības iestādes.

Kā ziņots, šodien valdība apstiprināja Veselības ministrijā (VM) tapušo Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plānu 2019.- 2020.gadam, kura īstenošanai šogad paredzēti 13,345 miljoni eiro.

Kā norāda VM, Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns izstrādāts diviem gadiem, un tajā ietverti pakalpojumi, kas orientēti uz psihiatra komandas stiprināšanu un pieejamības uzlabošanu.

Plāna mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem uz pierādījumiem balstītu, iespējami mūsdienīgu, kvalitatīvu un viņu vajadzībām atbilstošu psihiskās veselības aprūpes pieejamību. Lai mērķi realizētu, iecerēts īstenot psihiskās veselības veicināšanas pasākumus un slimību profilaksi, veicinot psihisko saslimšanu agrīnu diagnostiku, uzsākot savlaicīgu ārstēšanu un medicīnisko rehabilitāciju.

VM iecerējusi, ka, īstenojot plāna paredzētos pasākumus, tiks uzlabota veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, kā arī samazināta mirstība no pašnāvībām.

Plānā paredzēti četri rīcības virzieni, tostarp profilakse, agrīna diagnostika un ambulatorā ārstēšana, uz pacientu vērsta savlaicīga stacionārā ārstēšana un veselības aprūpes koordinēšana, psihiskās veselības veicināšana, kā arī cilvēkresursi psihiatrijā.