Kāpēc senioram rūpīgāk jāuzmana D vitamīna līmenis?
D vitamīna nozīmi vecāku cilvēku veselības saglabāšanā nevar novērtēt par zemu – tas vajadzīgs gan kaulu stiprumam, gan muskuļu spēkam (arī līdzsvara sajūtai, līdz ar to samazinās kritienu risks), profilaksei pret elpceļu infekcijām un vēzi, turklāt tiek ziņots, ka šā vitamīna lietošana pagarina dzīves ilgumu.
Bet kāpēc bieži vien, pat neraugoties uz kārtīgu D vitamīna lietošanu atbilstoši ģimenes ārsta ieteikumiem, analīžu rezultāti uzrāda trūkumu, un tas, kā zināms, rada riskus seniora veselībai? Atbildi sniedz endokrinoloģe Jekaterina Nagaiceva.
Iemesli var būt dažādi
1. Ja veselības problēmu vai citu iemeslu dēļ liela daļa laika tiek pavadīta iekštelpās, cilvēks saņem mazāk saules gaismas. Tad D vitamīns organismā dabīgi neizstrādājas, un tā trūkums jākompensē ar lielāku devu.
2. Medikamenti, kas pastiprināti noārda D vitamīnu. Piemēram, šāda iedarbība ir zālēm pret augstu asinsspiedienu, pret kuņģa skābes daudzumu, glikokortikoīdiem, pretkrampju līdzekļiem, miega zālēm. Vitamīna deva tad atbilstoši jāpielāgo.
3. Īpaši ādas receptori, kas gādā par saules staru uzņemšanu un novadīšanu tālāk organismā, kļūst neaktīvāki (ādas absorbcijas spēja pasliktinās), un tas negatīvi ietekmē D vitamīna vielmaiņu. Svarīgs arī pašas ādas veselības stāvoklis – kādas ir ādas slimības (psoriāze, ekzēmas u. c.) un to ārstēšanai lietotie medikamenti.
4. Ja vecuma/slimību dēļ ir traucēta aknu un nieru darbība, jo abi šie orgāni gādā, lai caur ādu vai ar uztura bagātinātājiem uzņemtais D vitamīns pārvērstos aktīvā formā un saistītos ar tā receptoriem organismā. Ja aknas un nieres slikti strādā, buksē arī D vitamīna vielmaiņa tajos. Tad ar D3 vitamīna (neaktīvā forma jeb holekalciferols) lietošanu var nepietikt, un ārstam nāksies izrakstīt D vitamīna aktīvo formu (1,25 dihidroksiholekalciferolu), kas ir recepšu zāles. Kā piemēru varu minēt hronisku nieru mazspēju. Tomēr aktīvais D vitamīns neizslēdz holekalciferola (25-hidroksiholekalciferols) lietošanu, neaktīvā D vitamīna līmenis arī jāuztur normas robežās, jo šai D vitamīna formai arī ir būtiska loma organismā.
5. Palielināts ķermeņa svars. Medicīniski runājot, tauku masas pieaugums noved pie lielākas taukos šķīstošā D vitamīna izkliedes, kas pazemina tā biopieejamību. Cilvēkam ar lieko svaru arī vajadzēs daudz ilgāku laiku, lai ar D vitamīna lietošanu sasniegtu tā optimālo līmeni.
Visos šajos gadījumos D vitamīna trūkums jākompensē ar lielāku tā devu!
Cik lielai jābūt devai?
- Vecāka gadagājuma pacientiem un hronisku slimību gadījumos profilaktiska D vitamīna deva parasti nav pietiekama, lai kompensētu D vitamīna trūkumu organismā. Tad ir nepieciešamas terapeitiskas devas. D vitamīna uzsūkšanās atšķiras, tāpēc labāk D vitamīna līmeni pārbaudīt ik pēc 2–3 mēnešiem, lai pārliecinātos, vai deva ir pietiekama. Kad būs sasniegts D vitamīna mērķa līmenis (optimāli 45–55 ng/ml), var nozīmēt uzturošu D vitamīna devu un pēc tam D vitamīnu kontrolēt vienu divas reizes gadā. Svarīgi vitamīnu lietot regulāri!
- Ja cilvēks gados nevēlas pārbaudīt D vitamīna līmeni (tā ir maksas analīze, vidēji maksā 7 eiro), ieteiktu profilaktiski uzņemt 1500–2000 SV D vitamīna dienā.
- Pacienti ar nieru funkcijas traucējumiem, kuriem jāizmanto aktīvā D vitamīna preparāti, piemēram, kalcitriols atbilstošā devā, ir nefrologa kompetencē.
Ārste atgādina, ka D vitamīns veicina kalcija uzsūkšanos zarnās no uztura un uztura bagātinātajiem, bet tā trūkuma apstākļos kalcija uzsūkšanās ir traucēta. Līdz ar to senioram lielākais risks no nepietiekama D vitamīna līmeņa ir traucēta kalcija vielmaiņa, kā rezultātā samazinās kaulu mineralizācija un var iestāties osteoporoze – kauli kļūst trausli. Izpētīts, ka maksimālā kalcija absorbcija tievajās zarnās notiek, ja D vitamīna koncentrācija ir 30 ng/ml, kamēr klīniskie mērķi ir sasniedzami, ja tā līmenis ir virs 40 ng/ml.
