Tradicionālie latviešu ēdieni veselīgā izpildījumā
Latvieša tradicionālā ēdienkarte jau no senatnes ir bijusi gana veselīga un atbilstoša fiziski aktīva cilvēka ikdienas slodzei. Ja pašķirsta vecās pavārgrāmatas, tad var pamanīt, ka receptēs ir ļoti daudz sakņu un dārzeņu, svaigu salātu un pākšaugu. Šefpavārs Normunds Baranovskis piedāvā savas bērnības iecienītākos ēdienus veselīgākās variācijās. Tie iederēsies gan ikdienas, gan svētku galdā un ir viegli pagatavojami.
Zupas – veselīga izvēle
Zupu latviešu virtuvē ir tiešām daudz. Tās lielākoties ir veģetāras – ar saknēm, dārzeņiem, graudaugiem un pākšaugiem. Latviešiem cieņā ir arī meža sēņu zupas, bet tie, kuri atrodas tuvāk ūdeņiem – jau izsenis visbiežāk gatavojuši zivju zupas daudzās dažādās versijās. To vidū arī visai neparastas receptes, piemēram, zivju zupu ar pienu, klimpām vai siļķi.
No gaļas zupām vispopulārākās ir vistas buljona un kūpinātas cūkgaļas zupas, piemēram, skābeņu vai šķelto zirņu zupa. Taču ir viena zupa, veģetāra vai ar gaļu, kas garšo ikvienam latvietim – biešu zupa. Vasarā to gatavojam ar kefīru, bet rudenī un ziemā – ar saknēm, gaļu. Normunds Baranovskis piedāvā izmēģināt savu iecienītākās biežu zupas recepti ar skābajiem kāpostiem, kas īpaši iederēsies ziemas sezonā.
Biešu zupas ar skābajiem kāpostiem
Nepieciešams:
Bietes - 300 g
Kartupeļi - 100 g
Burkāns - 100 g
Sīpols - 50 g
Ķiploks - 10 g
Skābēti kāposti - 200 g
Grūbas - 20 g
Dārzeņu vai vistas buljons - 2 L
Vīnogu kauliņu eļļa vai olīveļļa - 50 g
Zaļumi pasniegšanai
Sinepes - pēc izvēles.
Nomizo un sagriež visus dārzeņus un saknes vienādos gabalos. Nav svarīgi, vai tās ir strēmelītes vai kubiņi, jo garšu šī nianse nemainīs. Sagrieztos dārzeņus pirms vārīšanas nepieciešams apcept katlā, pievienojot eļļu. Kad dārzeņi apcepti, tiem klāt pievieno buljonu un grūbas. Līdz ko zupa sāk vārīties, samazina temperatūru uz pusi un liek katlam vāku. Turpina vārīt vismaz 40 minūtes. Kad zupa gatava, tai ļauj ievilkties vismaz 20 minūtes, bet visgardākā zupa būs nākamajā dienā – otrreiz sildīta. Zupu pasniedz ar zaļumiem, un, ja vēlas zupai piešķirt papildu asumu, pievieno arī sinepes.
Svētku galda tradīcija – aukstā gaļa
Latviešu virtuvē iecienīta arī aukstā gaļa. Ja tās pagatavošanā izmanto labas kvalitātes izejvielas, tad tas ir ļoti labs un veselīgs ēdiens. Latvieši auksto gaļu parasti gatavo no cūkgaļas kājas daļām, jo tur ir pietiekami daudz gaļas un kaula – tātad arī želatīna. Ja kādreiz ir bijusi pieredze ar galerta gatavošanu, tad aukstās gaļas pagatavošanas process ir tāds pats. Atšķirība ir vien tajā, ka galertu tradicionāli gatavo no cūkgaļas ausīm, galvas un citām daļām. Neatkarīgi no sastāvdaļām, abi šie ēdieni ir vienlīdz labi un veselīgi.
Normunds Baranovskis piedāvā gardu un veselīgu aukstās gaļas recepti, kas labi iederēsies gan uz svētku galda, gan labi papildinās ikdienas ēdienkarti. Normunds uzver – aukstās gaļas pagatavošana nav sarežģīta, tomēr jārēķinās, ka tas ir visai laikietilpīgs process.
Aukstās gaļas recepte
Nepieciešams:
Cūkas kāja - vidēji 2-3 kg
Burkāni - 400 g
Sīpols - 100 g
Ķiploks - 50 g
Lauru lapas - 5 g
Smaržīgi pipari - 6 g
Sāls – pēc garšas (10-15 g)
Ūdens.
Katlā liek cūkas kājas gabalus un pārlej ar ūdeni tik daudz, lai tas pārklāj visu gaļu. Kad ūdens sāk vārīties, temperatūru samazina un nosmel putas. Kad putas nosmeltas, pievieno mizotus burkānus, sīpolu un ķiploku, sāli, piparus, lauru lapas un turpina vārīt no 5 līdz 7 h – līdz gaļa atdalās no kaula. Vārīšanas laiku var saīsināt līdz 3 stundām, ja auksto gaļu vārīt spiediena katlā. Izmantojot šādu pagatavošanas metodi, saglabāsies spēcīgāka garša un vairāk buljona.
Kad gaļa novārīta, to atdzesē un saplūkā, liekot trauciņos un pārlej ar buljonu, un papildus var pievienot arī vārītā burkāna šķēlītes. Auksto gaļu liek ledusskapī uz nakti. Aukstā gaļa labi sader ar sinepēm, mārrutkiem, kā arī ar rukolas lapām
Rudzu maizes kārtojums veselīgā izpildījumā
Šis ēdiens parasti tiek gatavots no rudzu maizes pārpalikumiem vai cietas maizes šķēlēm. Tradicionāli kārtojumu gatavo, maizi izžāvējot un samaļot. Lai drumstalas kļūtu saldākas, pievieno medu, kura daudzums atkarīgs no maizes salduma. Kārtās liek ievārījumu un uzputotu saldo krējumu. Šādā sastāvdaļu kombinācijā ēdiens ir ļoti salds. Lai līdzsvarotu saldo garšu, klāt parasti pievieno skābo krējumu, tomēr kārtojums tik un tā satur pārlieku daudz cukura.
Lai recepti padarītu veselīgāku un iekļautu tajā tik ļoti trūkstošo skābumu, Normunds Baranovskis iesaka izmantot grieķu jogurtu bez papildu piedevām un ogas, kas nedaudz saspaidītas ar piparmētru un ābolu biezeni.
Rudzu maizes kārtojuma recepte
Nepieciešams:
Rudzu maize Turaidas - 100 g
Medus - 20 g
Piparkūku garšvielas (maltas) - ½ tējk.
Jogurts Grieķu Valmieras 0% - 400 g
Avenes un/vai dzērvenes Rimi saldētas - 100 g
Saldi āboli - 200 g
Svaigas ogas - 50 g (dekoram)
Svaigas piparmētras lapiņas (dekoram).
Rudzu maizi sadrupina gabalos un apgrauzdē, samaļ drumstalās, pievienojot piparkūku garšvielas un medu. Lai pagatavotu dabīgi saldinātu ievārījumu, ir nepieciešams zināt, kuri augļi ir saldāki, bet kuri – skābāki. Lai ievārījums nebūtu pārlieku skābs, ieteikums izmantot vienu daļu ogu (avenes un dzērvenes) un divas daļas saldo ābolu. Gardāks ievārījums sanāk, ja ogas un ābolus apcep nevis vāra. Cepeškrāsni uzkarsē līdz 180 grādiem un cep mizotus ābolus un ogas 20 minūtes. Kad ogas un āboli ir gatavi, tos saspaida ar dakšu, atdzesē un veido desertu kārtās – liek drumstalas, ievārījumu un jogurtu. Dekorē ar svaigu piparmētru un ogām.
