Zarnas - cilvēka veselības patiesais spogulis
Šķiet, vesels zarnu trakts ir galvenais nosacījums, lai cilvēkam kopumā būtu laba veselība, savukārt slimas zarnas, kā atklāts kādā jaunā pētījumā, var pat būt iemesls, kāpēc rodas sirds slimības.
Šī ir beidzamā cēloņsakarība, kas konstatēta starp zarnu traktu un kādas slimības rašanos, – zarnu trakta stāvoklis ietekmē arī sirds veselību. Kā saka pētnieki, iespējams, sirds slimniekus varētu ārstēt ar probiotikām, kas atjauno zarnu traktā pareizo baktēriju sastāvu, nevis ar statīnu grupas medikamentiem. Tā nu ir papildināts garais citu iekaisuma slimību saraksts, kuras rodas, ja zarnās ir izjaukts baktēriju līdzsvars, – arī reimatoīdā artrīta, psoriāzes, kairinātās zarnas sindroma (KZS) un multiplās sklerozes cēlonis ir meklējams zarnu traktā.
Pētnieki no Londonas Karaliskās koledžas (King’s College London) atklājuši, ka cilvēkiem, kam zarnu traktā nav daudzveidīgs baktēriju klāsts jeb ir trūcīgs mikrobioms, ir lielāks risks, ka sacietēs artēriju sieniņas, un ateroskleroze, kā zināms, ir pirmā kardiovaskulāro slimību pazīme.
Pētnieki apgalvo, ka, atjaunojot zarnu traktā labās baktērijas, būtu iespējams cilvēkus izārstēt no slimībām, kuras patlaban ir viens no izplatītākajiem nāves cēloņiem pasaulē. Probiotiskās baktērijas, kas satur dzīvus mikroorganismus Bifidobacterium un Lactobacillus, ir īpaši efektīvas cīņā pret aterosklerozi.
Ir jau pierādīts, ka probiotiskās baktērijas pazemina asinsspiedienu, un pētnieki uzskata, ka uztura bagātinātāji ar šīm baktērijām varētu labvēlīgi iedarboties arī uz asinsvadu stāvokli.
Šis atklājums ir ļoti svarīgs, un tas varētu radikāli mainīt veidu, kā uzlūkojam sirds slimības un ārstējam sirds slimniekus. Līdz šim (līdzīgi kā ar vēzi) ļoti maz kas liecina, ka medicīna gūtu virsroku cīņā ar sirds slimībām, un tas arī liek domāt, ka joprojām starp pētījumiem, ko zinātnieki veic savos pētījumu centros, un praktisko ārstēšanu ir dziļa plaisa.
Medicīnā joprojām valda uzskats, ka sirds slimībās vainojami tauki. Piesātinātie tauki sviestā, krējumā, sierā un treknā gaļā paaugstina holesterīna līmeni, kas savukārt bloķē artērijas un galu galā izraisa sirds mazspēju. Pamatojoties uz šo uzskatu, ir noteikta standarta ārstēšanas terapija – diēta kombinācijā ar statīnu grupas preparātiem. Pārtikas ražošanas nozare ir guvusi miljardiem lielu peļņu no mazkaloriju produktu ražošanas, un farmācijas nozare gūst tādu pašu peļņu no medikamentiem, kuri pazemina holesterīna līmeni, bet tā visa pamatā ir teorija, kas jau vairākas reizes ir tikusi atspēkota.
Probiotiskās baktērijas un šķiedrvielas
Saskaņā ar jauno teoriju par zarnu traktu un sirds slimībām taukvielām bagātīgam uzturam patiešām ir noteikta loma sirds slimību attīstībā, bet ne tāda, kā līdz šim tika uzskatīts. Trekns ēdiens var veicināt zarnu disbakteriozi – izjaukt veselīgo līdzsvaru starp baktērijām –, un tas var izraisīt aterosklerozi un paaugstināt asinsspiedienu, apgalvo pētnieki no Makmāstera Universitātes Kanādā.
Savukārt pētnieki no Londonas Karaliskās koledžas apgalvo, ka to visu par labu varētu vērst ar probiotiku kursu un šķiedrvielām bagātīgu diētu. Šķiedrvielas ir augu izcelsmes ogļhidrāti, kas ir graudaugos, augļos, dārzeņos un riekstos. Un tās visas ir tā sauktās Vidusjūras diētas pamatsastāvdaļas, kuru tik ļoti cildina par spēju palīdzēt saglabāt sirds veselību.
Saistība starp sirdi un zarnu traktu
Jaunajai idejai rodas aizvien vairāk piekritēju. Patiesībā to apsprieda jau pirms desmit gadiem, kad pētnieki izvirzīja teoriju par to, ka sirds slimību epidēmiju varētu novērst ar probiotiku palīdzību, kas ir dažādu produktu sastāvā, piemēram, jogurtā un kefīrā. Cilvēkiem vienkārši vajadzētu uzlabot savu diētu. Viena no pētnieku grupām tā arī izteicās, ka ceļš uz veselu sirdi vispirms ved pie vesela zarnu trakta mikrobioma, taču tobrīd šādai atziņai bija vēl maz pierādījumu.
Viena no problēmām – tolaik pētniekiem nebija nepieciešamo tehnoloģiju, lai vispār novērtētu asinsvadu elastību un konstatētu artēriju sieniņu sacietēšanas faktu. Pēdējo gadu laikā tas ir mainījies – pulsa viļņa izplatīšanas ātruma mērījums (PVIĀ) ir kļuvis par zelta standartu, ar ko vērtē artēriju veselību un prognozē sirds slimības. Bet arī bez šīs metodes pētnieki aizvien skaidrāk apjauta saistību. Arī pētnieku komanda no Pekinas Genomikas institūta (BGI-Shenzhen) salīdzināja sirds slimnieku (218) un veselu cilvēku (187) fēču paraugus. Pētnieki konstatēja, kas sirds slimniekiem bija neveselīgs zarnu trakta mikrobioms, – to fēču paraugi saturēja divas baktēriju sugas: Enterobacteriaceae un Streptococcus, kas kavēja sirds veselībai nepieciešamu normālo vielmaiņu.
