Eiropa sasalst, planēta sakarst. Cilvēcei draud katastrofālas sekas
2024. gads būs ne tikai karstākais visā novērojumu laikā, bet pirmo reizi sasniegs 1,5 grādus pēc Celsija sasilšanas robežu, kuru 2015. gadā noturēt vienojās gandrīz visas pasaules valstis. Trīs līdz gada beigām atlikušās nedēļas kopējā ainā neko daudz nemainīs, secinājuši Eiropas zinātnieki.
Eiropas Savienības Kopernika Klimata izmaiņu dienests (C3S) pirmdien paziņoja, ka novembris ir otrs siltākais vēsturē kopš pagājušā gada novembra. "Tagad jau var ar pilnu pārliecību apgalvot, ka 2024. gads būs karstākais gads vēsturē," sacīja C3S vadītāja vietniece Samanta Bērdžesa. "Parīzes vienošanās mērķi pagaidām nav pārkāpti, taču šobrīd vairāk nekā jebkad nepieciešami ambiciozi pasākumi cīņai ar klimata izmaiņām."
Klimata pārmaiņas cilvēcei draud ar katastrofālām sekām. Pēc ANO datiem, tikai no karstuma ik gadu iet bojā pusmiljons cilvēku, bet pasaules ekonomika cieš triljonus lielus zaudējumus. Un ir arī citas sekas. Planētas uzkaršana izraisa bojājumus ūdens un gaisa dzesēšanas un cirkulācijas sistēmā. Rezultātā laika apstākļi krasi mainās no aukstuma uz karstumu, biežāk sastopams sausums, sals, viesuļvētras, mežu ugunsgrēki un plūdi.
Tūristi bauda un priecājas, bet vietējie šausmās noskatās uz karstuma iznīcību Sicīlijā
Itālijas Sicīlijas salā, iespējams, reģistrēta visu laiku karstākā temperatūra Eiropā - termometra stabiņš pakāpies līdz 48,8 grādu pēc Celsija atzīmei, ...
Kamēr pārējā pasaule ir sasniegusi jaunus temperatūras rekordus, aizvadītais mēnesis Eiropā nav iekļuvis pat siltāko novembra desmitniekā. Bet lielie nokrišņi izraisīja postošus plūdus Spānijā un lika izmirkt lielākajai daļai Austrumeiropas, Balkānu un Grieķijas dienvidu, Londonas un visu Lielbritānijas dienvidu iedzīvotāju. Bija ne tikai vēss un slapjš, bet arī bezvējains. Rezultātā saasinājās enerģētikas krīze. Gaismas un siltuma cenas Eiropā turpina būt augstas.
Drēgnajā novembrī gāzes ņemšana no Eiropas pazemes krātuvēm izrādījās rekordliela gandrīz pusotras desmitgades laikā, vēsta BBC.
Šādos tempos līdz apkures sezonas beigām krājumi būs gandrīz izsmelti, kas nozīmē, ka Eiropas patērētājiem vēl gadu būs jāpārmaksā par elektroenerģiju un apkuri, bet rūpniecībai - jāzaudē konkurence rūpnīcām Ķīnā un ASV, kur gāze ir piecas reizes lētāka.
Sinoptiķi Eiropai sola kārtējo aukstuma vilni, sniegu Vācijā un Skotijā. Un tikai ilgtermiņa prognozes atstāj cerības, ka tradicionāli gada aukstākie mēneši - janvāris un februāris - būs nedaudz siltāki par vidējo.
