Kas ir enzīmi, un kāpēc tie būtu jādzer visiem bez izņēmuma

Pieminot vārdu enzīmi, lielākā daļa cilvēku uzreiz iedomājas par mazajām tabletītēm, kuras apēdam pirms maltītēm, lai viss norītais ēdiens tiktu pienācīgi sagremots un mēs neiedzīvotos gremošanas traucējumos, kas izpaužas ar pastiprinātu vēdera pūšanos un gāzu veidošanos. Smagākos gadījumos cilvēkus moka gastroezofageālā atviļņa slimība (GERS), kad kuņģa skābe un ēdiens tiek atgrūsts atpakaļ barības vadā.

Enzīmi nudien ir ļoti svarīgi, lai ēdiens tiktu kārtīgi un efektīvi sagremots, taču tas ir tikai viens mazs uzdevums, ko tie paveic mūsu labā. Tā teikt, aisberga redzamā daļa.

Enzīmi ir paša organisma ražoti katalizatori, kas paātrina un uzlabo tūkstošiem dažādu bioķīmisku reakciju visās organisma sistēmās. Gandrīz visas ķīmiskās reakcijas, kas notiek mūsu ķermeņa šūnās, ir atkarīgas no enzīniem. Tie ir vitāli svarīgi, lai sagremotu taukus, ogļhidrātus un proteīnus, un bez tiem neviens no vitamīniem, minerālvielām vai hormoniem nespētu mūsu organismā darboties. Patiesībā bez enzīmiem visas ķīmiskās reakcijas mūsu ķermenī noritētu tik lēni, ka metabolie procesi nespētu notikt, un mēs nomirtu.

Neviens skaidri nezina, cik daudz un dažādu enzīmu ir cilvēka organismā. Aptuveni 3000 ir identificēti, bet uzskata, ka varētu būt pat 50 tūkstoši enzīmu, kas veic dažādas vielmaiņas funkcijas un kontrolē mūsu orgānus – smadzenes, sirdi, nieres, plaušas, aknas, liesu –, kā arī palīdz funkcionēt imūnsistēmai un veiksmīgi norisēt iekaisīgajām atbildes reakcijām.

Kopumā enzīmus iedala metabolos, gremošanas vai pārtikas enzīmos – atkarībā no tā, kur tie ir visaktīvākie (gremošanas traktā vai kur citur), un pēc avota (vai tie ir saražoti mūsu pašu organismā vai uzņemti ar pārtiku).

Metabolajiem enzīmiem ir svarīga loma katrā dzīvajā šūnā, tie piedalās visā, sākot no šūnas augšanas un labošanas darbiem, kas ir būtiski, lai nodrošinātu orgānu darbību, līdz pat šūnu bojāejai un “gruvešu” savākšanai no asinsrites.
Gremošanas enzīmi sadala apēsto ēdienu (visas notiesātās karbonādes, salātus un ceptos kartupeļus) par sīkākām uzturvielām, ko organisms var absorbēt un izmantot šūnu līmenī. 

Gremošanas enzīmi kā proteāzes, amilāzes un lipāzes tiek saražoti aizkuņģa dziedzerī un tievajā zarnā, kas sadala olbaltumvielas par aminoskābēm, ogļhidrātus – par cukuriem un taukus – par taukskābēm un holesterīnu.

Pārtikas enzīmi ir svaigos, termiski neapstrādātos produktos, kurus apēdam, un arī uztura bagātinātājos. Tie ir ļoti būtiski, jo cilvēkam enzīmu ražošana organismā dabīgi samazinās jau pēc 20 gadu vecuma, un katrā desmitgadē turpina samazināties aptuveni par 13 procentiem. 

Kuņģis novecojot sāk veidot arī mazāk sālsskābes, kas saražoto enzīmu daudzumu padara mazāk efektīvu. Papildus darbojas vēl faktori kā viegls iekaisums no pārtikas alerģijas, aizkuņģa dziedzera problēmas un hronisks stress, un tas viss kopā rada enzīmu deficītu.

Ja ēdam svaigus, termiski neapstrādātus produktus, atvieglojam organisma darbu, kas tam jāveic, ražojot visus nepieciešamos gremošanas enzīmus, kā arī palīdzam kompensēt enzīmu trūkumu, kas parādās novecojot. Bet, tā kā produkti tiek audzēti arvien noplicinātākā augsnē, izmantojot pesticīdus un ķīmisku mēslojumu, termiski neapstrādāti augu valsts produkti vairs nav drošs enzīmu avots.

“Lai enzīmi organismā patiešām būtu aktīvi un pietiekamā daudzumā, jāuzņem arī visi kofaktori (piemēram, minerālvielas), kas ir augsnē,” skaidro integratīvās dabīgās veselības speciāliste un grāmatas Micro Miracles: Discover the Healing Power of Enzymes autore Dr. Elēna Katlere (Ellen Cutler). 
“Mūsdienās lielākajai daļai cilvēku trūkst enzīmu, kas arī ir iemesls, kāpēc maziem bērniem ir gastroezofageālā atviļņa slimība, ko man agrāk savā praksē nekad nebija nācies novērot.”

Atsaucoties uz Katleri, ja organismā netiek saražots pietiekami daudz enzīmu un mēs neuzņemam trūkstošos enzīmus no ārējiem avotiem, imūnsistēmas pārraudzības, audu atjaunošanas un hormonu veidošanās sistēmas darbs tiek traucēts. Rodas vispārējs nogurums, un sāk parādīties dažādas veselības problēmas. 

Tipiski enzīmu deficīta simptomi ir iekaisums, locītavu un miofasciālās sāpes, baktēriju pārmērīga savairošanās kuņģa un zarnu traktā, kas izraisa gremošanas traucējumus un vēdera pūšanos, gastroezofageālā atviļņa slimība, kairinātās zarnas sindroms, galvassāpes, izsitumi uz ādas, akne, grūtības koncentrēties un garastāvokļa traucējumi.

“Enzīmi izglāba manu dzīvi,” apgalvo Katlere. “Nepilnu 30 gadu vecumā man diagnosticēja čūlaino kolītu. Es cietu no smagas, hroniskas vēdera pūšanās un aizcietējumiem. Kad sāku lietot gremošanas enzīmus, jau divu nedēļu laikā jutu uzlabojumu – simptomi bija būtiski samazinājušies. Man bija vairāk enerģijas, mati un nagi kļuva veselīgāki, man pietika ar mazāk miega stundām, un arī imūnsistēma kļuva daudz veselīgāka. Tas bija brīnumaini!”

Kam nepieciešami enzīmi?

Atsaucoties uz daudziem ārstiem, kuri savā praksē izmanto enzīmus, gandrīz visiem, kas dzīvojam Rietumu pasaulē, ir nepieciešams uzņemt to papildus. Mēs ēdam daudz rūpnieciski pārstrādātu produktu, kuros trūkst enzīmu. Pārsvarā uzturā iekļaujam visu termiski apstrādātu, un enzīmi, kas šādos produktos palikuši, iet bojā ūdens temperatūrā, kas pārsniedz 50 grādus pēc Celsija skalas, vai 65 grādus augstā gaisa temperatūrā (piemēram, cepeškrāsnī).

Termiski neapstrādāti produkti, kurus apēdam svaigus, ir audzēti noplicinātā augsnē, kas ir piesārņota ar pesticīdiem un citiem nevēlamiem savienojumiem. Papildus tam esam radījuši stresu savam aizkuņģa dziedzerim, jo pārmērīgi uzņemam rafinētos cukurus un ogļhidrātus, tāpēc enzīmu ražošana tiek samazināta. 

Miljoniem cilvēku hroniskas sāpes rada iekaisums. Naturopāte Tīna Markantela (Tina Marcantel, RN, NMD) no Gilbertas Arizonas štatā atzīst, ka proteolītiskie enzīmi palīdz samazināt hroniskas sāpes, paātrina dzīšanas procesus un vairo organisma aizsargspējas, uzlabojot imūnsistēmas darbību. Ārste saka – enzīmi visā organismā palīdz uzturēt normālu asins cirkulāciju un samazina iekaisumu, kas ir primārais sāpju cēlonis artrīta, išiasa, hronisku muguras sāpju un sporta traumu, piemēram, muskuļu sastiepumu, gadījumā.

Nelsons piekrīt, ka enzīmu līdzekļi ir vieni no preparātiem, kas būtu jālieto cilvēkiem ar hroniskām sāpēm. “Skatieties – viss sākas ar gremošanu,” viņš saka. “Tā ir jāsakārto vispirms. Ja ciešat no hroniskām sāpēm, vispirms ir jāsadziedē zarnu trakts. Ja kaut ko apēdat un pēc tam uzreiz parādās simptomi, iemesls ir tas, ka ēdiens “sēž” zarnu traktā nesagremots un pūst.

Savukārt, ja ir iekaisušas zarnas, var iedzīvoties caurās zarnas sindromā – tad iekaisums var izplatīties pa visu ķermeni. Lielas olbaltumvielu molekulas, kuras dēvē par cirkulējošiem imūnajiem kompleksiem, ceļo pa organismu un tad kādā vietā vienkārši iestrēgst – muguras lejasdaļā, kreisajā elkonī, žultspūslī, labajā celī – jebkur, kur vēlas “iesēsties”. Lūk, pēkšņi ne no šā, ne no tā jums radusies problēma – sāpes.”

No lielākās daļas šādu problēmu var izvairīties, ja laikus kopā ar pārtiku lieto gremošanas enzīmus. Ja jau ciešat no hroniskām sāpēm, pieeja ir mazliet citāda. Gremošanas enzīmu lietošana, lai atbalstītu gremošanas procesus, joprojām ir būtiska, taču tad enzīmi jāsāk lietot sistēmiski.

“Proteāze un serapeptāze (abi proteolītiskie enzīmi) ir īpaši efektīvi, jo tie palīdz sadalīt iekaisuma mediatorus,” teic Katlere. “Grūtāk ir tikt galā ar sistēmiskiem traucējumiem kā nogurums, galvassāpes, muguras sāpes un iekaisums. Ja ir gremošanas traucējumi, uzlabojumi parādās gandrīz nekavējoties. Savukārt, ja procesi kļuvuši hroniski, vajadzīgs ilgāks laiks, lai redzētu uzlabojumu. 

Visiem ir kāds iekaisums, un enzīmi palīdz samazināt patogēnus, pret ko organismam ir automātiska un agresīva atbildes reakcija. Tie palīdz pat tad, ja cilvēkam alerģiju izraisa kādas daļiņas, kas ir gaisā, piemēram, ja ir siena drudzis. 
Daudziem cilvēkiem vienkārši nav ne jausmas, cik svarīga ir kārtīga ēdiena sagremošana!”

Vēl viens būtisks aspekts, runājot par hroniskām sāpēm, ir zāļu lietošana. Katlere teic, ka jebkuras zāles rada papildu stresu aknām un nierēm, kā arī ietekmē normālu gremošanas procesu norisi. Lielākā daļa medikamentu papildus satur dažādas piedevas un saistvielas, tostarp glutēnu. “Atklāti sakot, esmu ļoti pārņemta ar enzīmu lietošanu,” atzīst Katlere. Viņa joprojām dzird brīnumainus stāstus par to iedarbību.