Vājprāts: ādas vēža pacientiem jārēķinās ar ārstēšanas izmaksām vismaz 14 000 eiro apmērā

Savukārt vairāk nekā 1500 iedzīvotājiem tika reģistrētas citas ādas vēža formas, tādējādi šobrīd ierindojot ādas vēzi pirmajā vietā starp visiem onkoloģijas saslimšanas veidiem. Īpaši slikti rādītāji ir mirstības ziņā, kas ir saistīts ar medikamentu nepieejamību Latvijas pacientiem metastātisko audzēju gadījumā. Biedrības “Dermatologi pret ādas vēzi” valdes priekšsēdētājs Dr. Raimonds Karls uzsver: “Efektīva ārstēšana ir dārga, tā sniedzas līdz 100 000 EUR gadā. Latvijā šādu ārstēšanu pacientiem faktiski saņemt nav iespējams. Ņemot vērā pašreizējos likumus, pacientam jārēķinās ar maksājumu vismaz 14 000 EUR apmērā no savas kabatas”.

Ņemot vērā satraucošo situāciju ādas vēža jomā, ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, Rīgā tikko aizritēja līdz šim vērienīgākā konference Baltijā – Baltic Dermoscopy Forum –, kurā piedalījās dermatoloģijas un onkoloģijas eksperti no visas pasaules. Konferences laikā tika uzsvērts, ka Latvijai pēc iespējas ātrāk nepieciešams ieviest Moha (Mozas) ķirurģiju, kura ļauj veikt audu izmeklēšanu vēl operācijas laikā un, kas spētu palīdzēt recidivējošo ādas audzēju gadījumā.

Tāpat nepieciešams vairāk izmantot mūsdienu gadžetus ādas veidojumu diagnostikā.

“Zviedrijas pieredze liecina par ievērojamiem panākumiem telemedicīnas un teledermatoloģijas jomā, izmantojot mūsdienu ciparu (digitālās) plaši pieejamās iespējas, ko rada parasto mobilo telefonu izmantošana, tieši tādos gadījumos, kad nav kaut kādu apsvērumu dēļ iespējas piekļūt pie speciālista”, informē  biedrības “Dermatologi pret ādas vēzi” valdes priekšsēdētājs Dr. Raimonds Karls.

Tomēr, lai uzlabotu bēdīgo situāciju Latvijā ādas vēža jomā, šobrīd galvenais, līdzīgi kā visur pasaulē ir uzsākt virzību no ABCDE algoritma agrīnai atpazīšanai uz dermatoskopisko izmeklēšanu, kas ļauj atpazīt audzēju krietni pirms ABCDE pazīmju parādīšanās. Šajā ziņā izvirzāmi vairāki uzdevumi gan sabiedrības informēšanas pasākumiem par to, kad jāgriežas pie ārsta negaidot pazīmes un bieži vien noskaidrojot savu kopējo riska līmeni, gan pašu ārstu papildus izglītošana agrīnu pazīmju izvērtēšanai un neinvazīvo metožu pielietošanai. Tas ir darbs vairāku gadu garumā.

“Šobrīd visiem ekspertiem ir vienota nostāja par ādas audzēju iemesliem - tas ir cilvēka gaišās ādas fototips un dzīves laikā uzkrātās UV starojuma stundas, kuras iegūtas, pavadot laiku, kā dabīgajos UV staros saulē, tā mākslīgajos solārijos. Tāpēc akūti svarīgi kļūst ādas vēža agrīna diagnostika, jo tikai tā var izvairīties no bēdīgām sekām.”, stāsta Dr. Raimonds Karls.
Kopš 1985. gada pasaulē labi zināms melanomas ABCDE algoritms (A – asimetrija, B – robežas, C – krāsas, D – diametrs, E – veidojums evolūcija, attīstība).

“Ja audzējam novēro šādas pazīmes, tad audzējs vairs nav agrīns, bet bieži vien vēlīns. Vēlīna audzēja ārstēšana ir dārga un nav 100% garantēta. Tā sniedzas līdz 100 000 EUR gadā. Latvijā šādu ārstēšanu pacientiem faktiski saņemt nav iespējams. Ņemot vērā pašreizējos likumus, pacientam jārēķinās ar vismaz 14 000 EUR no savas kabatas. Turpretī, agrīni konstatēta jebkura ādas audzēja forma ir izārstējama pilnīgi. Labāka situācija ir ar, piemēram, melanomas agrīno formu ārstēšanu, imūnterapiju, viroterapiju, kurām Latvijā ārstēšana ir pieejama plašāk un nav tik dārga”, stāsta biedrības “Dermatologi pret ādas vēzi” valdes priekšsēdētājs Dr. Raimonds Karls.
 
Baltijas dermatoskopijas forumu rīkoja biedrība “Dermatologi pret ādas vēzi” un Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas un dermatoloģijas katedra. Konference kopā pulcēja vairāk kā 150 ārstus.

Vairāk par ādas vēža veidiem, profilaksi un diagnostiku: www.adasvezis.lv

*Dati par 2016. gadu vēl nav pieejami.