Hroniski slikts garastāvoklis? Pārbaudi vairogdziedzeri!

Kopš 2000.gada pasaulē ik gadu arvien vairāk cilvēku lieto antidepresantus. Līdere antidepresantu izrakstīšanā ir ASV – vairāk nekā 14 % valsts iedzīvotāju lieto antidepresantus, tai skaitā no šiem 14% ir ceturtā daļa sieviešu, kas ir vecākas par 40 un gadiem.

Apvienotajā Karalistē stāvoklis ir nedaudz labāks, bet arī tur notiek straujš depresijas pieaugums - pēc antidepresantu lietošanas biežuma valsts ierindojas septītajā vietā. Katrs vienpadsmitais brits lieto antidepresantus, 2014. gadā tika izrakstīti aptuveni 53 miljoni antidepresantu recepšu. Satraucošo tendenci skaidri atspoguļo izdevumi par psihiatriskajiem medikamentiem. No 1985. līdz 2007. gadam amerikāņu izdevumi par antidepresantiem un antipsihotiķiem pieauguši gandrīz 50 reižu - no 503 miljoniem dolāru līdz vairāk nekā 24 miljardiem dolāru katru gadu. Varētu domāt, ka ir sācies vispasaules psihiatrisko slimību mēris, taču arvien vairāk kritiķu šajā epidēmijā vaino psihiatrijas nozari un farmācijas industriju, kas ir pārņemta ar psihiatrisko zāļu pārdošanas vājprātu.

Viena no kritiķēm ir Ņujorkas psihiatre Kellija Brogana (Kelly Brogan), kas specializējas sieviešu ārstēšanā. Viņas jaunajā grāmatā “A Mind of Your Own” (Harper Wave, 2016) Kellija vaino savu profesiju, kas virzījusi farmācijas industriju pievērsties serotonīna teorijai, kura ir izgāzusies, un zālēm, kam būtu jāpalīdz līdzsvarot smadzeņu ķīmisko disbalansu, ignorējot īstos fizioloģiskos depresijas cēloņus. "Depresija nav slimība," saka Brogana, kas praktizē psihiatriju un integratīvo holistisko medicīnu Manhetenā, Ņujorkā. "Depresija labākajā gadījumā ir simptoms, zīme, ka organismā kaut kas nav līdzsvarā vai ka tas ir slims un to vajag atveseļot: “ Patiesais fizioloģiskais cēlonis, kāpēc sievietei ir depresija, slikta dūša, trauksme, libido trūkums un nogurums, ir tālu no smadzenēm. Daudz biežāk tas slēpjas nediagnosticētās un neārstētās vairogdziedzera problēmās. Brogana ir liela antidepresantu lietošanas pretiniece, viņa uzsver, ka ķīmiskā disbalansa teorija nekad nav tikusi pierādīta.

Serotonīna stāsts

Vispārīgā stāsta versija, ko zāļu kompānijas pauž, kopš 80. gadu beigām, ir šāda: atsevišķu neirotransmiteru (ķīmisko ziņotāju) deficīts sinapsēs vai nelielās pārejās starp neironiem izjauc normālu nervu impulsu pārvadi, kas izraisa depresiju. Neirotransmiteram serotonīnam pievērsta vislielākā uzmanība, taču tiek vainoti arī citi. Lielākajai daļai sabiedrības šī teorija šķiet ticama. Droši vien arī ārstiem, kuri arvien vairāk izraksta selektīvos serotonīna atpkaļsaistes inhibitorus (SSAI). Patiesībā, kā 2014. gadā izdevumā Scientific American izteicies neirozinātnieks Džozefs Koils (Joseph Coyle) no Hārvarda Medicīnas skolas, "ķīmiskā disbalansa teorija ir tāda kā pagājušā gadsimta domāšana. Viss ir daudz sarežģītāk." Antidepresanti var dažreiz likt cilvēkiem justies labāk, tāpēc tie palīdz apstiprināt zāļu kompāniju reklamēto iespaidu, ka depresijas cēlonis ir serotonīna deficīts. Taču "tikai tāpēc, ka medikaments palīdz samazināt slimības simptomus, nevar teikt, ka šie simptomi radušies ķīmisku problēmu dēļ, ko zāles salabo," rakstīts Scientific American. "Aspirīns atvieglo galvassāpes, taču galvassāpju cēlonis nav aspirīna deficīts."

Ja depresija būtu vienkārši ķīmiskais disbalanss, tad antidepresanti darbotos daudz efektīvāk nekā līdz šim. 2009. pārskatā, ko veicis psihiatrs  Maikls Gilints no Kalifornijas universitātes Losandželosā, tika atklāts, ka trešdaļa cilvēku, kas lieto antidepresantus, nejūtas labāk. Pārējiem lielai daļai stāvoklis nedaudz uzlabojas, taču depresija saglabājas.

Kādā pētījumā, kas tika veikts ASV, 65 %  depresijas slimnieku, kas nesaņēma antidepresantus, trīs mēnešu laikā pilnībā atveseļojās, turpretim grupai, ko ārstēja ar antidepresantiem, bija nepieciešams gandrīz divas reizes ilgāks laiks, lai atlabtu.

Pasaules Veselības organizācija veica pētījumu par depresīviem cilvēkiem 15 pilsētās visā pasaulē un atklāja, ka tiem, kas nebija saņēmusi psihiatriskus medikamentus, veicās daudz labāk, simptomi, bija vieglāki, un to bija mazāk nekā cilvēkiem, kas lietoja šādas zāles.

Blakusefekti

Psihiatri Kelliju Broganu visvairāk satrauc fakts, ka ilgtermiņa zinātniskos pētījumos antidepresanti atkārtoti uzrāda, ka cilvēkiem, kas cieš no mentālām slimībām, stāvoklis pasliktinās, nemaz nerunājot par risku bojāt aknas, asiņošanu, svara pieaugumu, seksuālo disfunkciju un samazinātām kognitīvajām funkcijām. 2008. gada pētījumu pārskatā par antidepresantu blakusefektiem tika atklāts, ka 86% pacientu ir piedzīvojuši vismaz vienu no minētajiem blakusefektiem.

Antidepresanti rada lielāku atkarību nekā alkohols vai opiāti, un tos ir grūtāk pārstāt lietot.

Viena no antidepresantu blaknēm ir saistīta ar pašnāvību. Tas ir diezgan labi dokumentēts fakts. Dati liecina, ka kopš 1987. gada ar katra licencētā antidepresanta parādīšanos pašnāvību skaits pieauga (ja to lietošanu salīdzināja ar placebo).

2004. gadā ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) piespieda uzņēmumiem rakstīt brīdinājumu, ka antidepresanti bērniem, jauniešiem un jauniem pieaugušajiem palielina risku, ka viņi slieksies domāt par pašnāvību un rīkosies. Daktere Brogana uzskata, ka psihiatrijas netīrākais noslēpums ir fakts, ka antidepresanti rada lielāku atkarību nekā alkohols vai opiāti un tos ir grūtāk pārstāt lietot. The Handbook of Chronic Depression apraksta šo stāvokli kā īslaicīgas darbības aģentu vai straujas zāļu lietošanas pārtraukšanas rezultātu.

Simptomi ir līdzīgi gripai — slikta dūša, muskuļu sāpes, nelabums, reiboņi, galvassāpes un dažreiz arī neiroloģiski simptomi kā ādas dedzināšana vai tirpšana, trīcēšana un vertigo. "Zāles rada smadzenēs ķīmisku disbalansu, kas pirmreizēju pircēju palīdz padarīt par pastāvīgu antidepresantu lietotāju un nereti arī par vairāku zāļu lietotāju" teic Roberts Vitekers (Robert Whitaker), godalgots grāmatas Anatomy if an Epidemic (Crown, 2010) autors. "Vienlaikus psihiatriskie medikamenti iejaucas normālās organisma funkcijās un regulāri izraisa fiziskas un psihiatriskas problēmas, kas bruģē ceļu polifarmācijai.» Mēdz būt, ka pacientiem ar garastāvokļa traucējumiem tiek izrakstīti antidepresanti, bet pēc tam nepieciešami citi medikamenti, lai varētu naktīs gulēt. Tā kā Kellijai Broganai nācies pieredzēt šo graujošo ietekmi uz simtiem savu pacientu, viņa aicina sievietes saprast, vai viņām patiesi ir mentāli traucējumi vai tomēr sliktās pašsajūtas iemesls  ir kaut kas cits – kādu toksīnu iedarbība uz hormoniem. Vai pārtika ir uzturvielām bagāta? Vai kādi slēpti iekaisumi neatņem enerģiju?

Mūsu dzīvē mēdz būt sēras un traumas, kas rada emocionālā stāvokļa svārstības, taču mēs esam veidoti tā, lai atgūtos no smagiem dzīves notikumiem. Kad to nespējam, rodas depresija, Brogana iesaka skatīties uz hormoniem, īpaši uz tiem, ko izstrādā vairogdziedzeris. Tas ražo hormonus, kas regulē vielmaiņu, tam ir arī būtiska loma imunitātes, detoksikācijas un kognitīvo procesu nodrošināšanā. Svarīgs ir arī insulīns - hormons, kas regulē cukura līmeni asinīs. Vairogdziedzera disfunkcija Kellija Brogana skaidro, ka vairogdziedzera loma smadzeņu veselībā ir zināma jau vairāk nekā gadsimtu. " Vairogdziedzera hormonu receptori ir koncentrēti dažādās smadzeņu dalās, un tie modificē gēnu ekspresiju, kas veido mielīnu un citus proteīnus, kuri iesaistīti nervu attīstībā, funkcijās un signalizēšanā.  Tāpēc, kad vairogdziedzera hormoni nav līdzsvarā, cilvēki jūt ļoti daudz problēmu, ieskaitot nogurumu, aizcietējumus, matu izkrišanu, depresiju, neskaidru domāšanu, aukstas rokas un kājas un muskuļu sāpes.

No šiem atsakieties – tie bojā garastāvokli

    Glutēns (kviešos, rudzos,  miežos)

    Pārstrādāts cukurs (rafinēts cukurs, augsta fruktozes satura kukurūzas sīrups,  mākslīgie saldinātāji, aspārtāms)

    Ģenētiski modificēti un ar pesticīdiem pilni produkti

    Pārstrādātas dārzeņu eļļas, kas satur neveselīgas taukvielas

    Kazeīns (piena produktu olbaltumvielas)

Nepieciešamās analīzes

 Ar dažādām analīzēm var noteikt,  vai depresijas un citu simptomu pamata ir kāds balanss.

Vairogdziedzera funkcija

Tā ir vitāli svarīga optimālai veselībai, tomēr lielākā  daļa ārstu nepārbauda neko vairāk par tiroīdstimulējošo hormonu (THS).  Tā var palaist garām daudzas vairogdziedzera problēmas.

Lai varētu atklāt autoimūnus uzbrukumus vairogdziedzerim,  iesaka pārbaudīt pamatīgāk

    TSH: optimālie rādītāji ir zem 2 mikro SV/ml

    Brīvais T4: optimālie rādītāji ir virs 1,1 ng/dl

    Brīvais T3: optimālie rādītāji  ir virs 3,0 pg/ml

    Reversais T3: optimālie rādītāji iar zem 10:1 (reversais T3 pret brīvo T3)

    Antivielas pret peroksidāzi (TPOAB) ir zem 4 SV/ml vai arī negatīvi

    Antivielas pret tireoglobulīnu (TGAB)  zem 4 SV/ml vai arī negatīvi.

B12 vitamīns

Šis vitamīns ir gluži kā antidepresants, kas pasargā  smadzenes un nervu sistēmu, regulē miega ciklu, garastāvokli un imūnsistēmu.  Simptomi var izskatīties kā mazaktīvs vairogdziedzeris. Smaga deficīta gadījumā var rasties depresija, garšas un ožas zudums, apjukums, demence.  Divām piektdaļām no cilvēces ir B12 vitamīna trūkums, tāpēc būtu prātīgi pajautāt ģimenes ārstam, lai tas pārbauda B12 līmeni asinīs. Tiek uzskatīts, ka tas ir pazemināts, ja tas ir 150-200 pg/ml. Optimālais daudzums būtu 600 pg/ml.

D vitamīns

Lielākajai daļai cilvēku trūkst šī vitamīna. Tas nav tikai tāpēc, ka viņi neuzturas saulē, vainīgi var būt arī aknu bojājumi.  Papildus uzņemot D vitamīnu, var palielināt tā līmeni asinīs. Pirms to darīt, aizejiet uz laboratoriju un palūdziet veikt analīzes.

C-reaktivā olbaltumam  (CRO) tests

Šis rādītājs parāda iekaisuma atbildes reakciju organismā, un to praksē izmanto visai bieži. Ideālā  gadījumā CRO līmenim jābūt 0,00 – 1,0 mg/l robežās.

Hemoglobīna A1c tests

Pasaules Veselības organizācija rekomendē veikt šo asins cukura testu, ko ģimenes ārsti nozīmē pacientiem ar diabēta simptomiem. Rezultātam būtu jāiekļaujas robežās no 4,8 līdz  5,2 procentiem. Anēmijas un dehidrācijas gadījumā šie rezultāti nebūs precīzi.

Mammmamuntetiem.lv / Foto: Shutterstock