
Alvis Hermanis gatavs apdomāt Šlesera ideju kopā veidot valdību, taču ir nosacījums

Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis varētu apsvērt partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līdera Aināra Šlesera ideju pēc vēlēšanām pievienoties Hermaņa un uzņēmēja Armanda Broka dibinātajai politiskajai kustībai “Bez partijām” un pat kopā veidot valdību. Tomēr ir nosacījums, par ko viņš pavēstījis savā “Facebook” kontā.
“Šlesers vakar kongresā jau izdomājis, ka pēc nākamajām vēlēšanām viņi piebiedrosies "Bez partijām" un mēs divatā taisīsim jauno valdību uz nākamajiem četriem gadiem. Ok. Priekšlikums apspriežams, bet mulsina epizode no nesenās pagātnes, kur viņš pirms Rīgas vēlēšanām nostājās Rosļikova pusē, kad tas latviešiem parādīja nesmuko žestu no tribīnes,” paziņoja režisors. “Piedāvāju risinājumu: mūsu noteikumi sadarbībai - Ainārs iestājas Zemessardzē. Vislabāk kopā ar visiem dēliem. Tā, lai droši un nepaliek vietas šaubām.”
“Bet vispār, “Bez partijām” pavisam citi mērķi - nomainīt vēlēšanu kārtību, lai izbeigtu partiju kombinēšanu/shēmošanu uz visiem laikiem,” uzsvēra Hermanis.

Ainārs Šlesers "Atta" centrā uzrunā partijas biedrus
Partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) līderis Ainārs Šlesers aicina valdošās koalīcijas partiju Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un opozīcijas partijas ...





Šlesers pauda cerību uz esošās valdības krišanu un tādā gadījumā vēlētos, lai Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tieši viņu nominētu premjera amatam. Šlesers aicina jau tagad citas Saeimā pārstāvētas partijas pozicionēties un paust savu izšķiršanos par vēlamajiem sadarbības partneriem.
Ja parlamentā pārstāvētās partijas tomēr vēlēšoties sadarboties ar “Jauno vienotību”, tad viņš aicina tos cilvēkus, kuri nevēlas atbalstīt LPV, savu balsi atdot “par režisoru Alvi Hermani”, kurš piedalās politiskās organizācijas “Bez partijām” dibināšanā. Šlesers uzskata, ka Hermanis esot tāds partneris, kurš esot vajadzīgs LPV un ar Hermani varot veidot valdību.
Šlesers sprieda, ka LPV, lai arī esot populārākā partija Latvijā, tomēr šobrīd esot palikusi viena pret visiem. LPV līderis nākamajās parlamenta vēlēšanās nākamā gada rudenī cer iegūt ap 300 000 vēlētāju balsu. Salīdzinoši 14.Saeimas vēlēšanās LPV saņēma aptuveni 57 000 jeb 6,24% vēlētāju balsu, kas tai deva deviņas vietas parlamentā. Kopumā vēlēšanās pirms trim gadiem nobalsoja ap 916 000 vēlētāju.
Šlesers lēsa, ka par viņa vadīto partiju patlaban esot gatavi balsot 150 000 cilvēki, bet, lai uzvarētu nākamruden Saeimas vēlēšanās, atbalstu nepieciešams palielināt līdz 300 000 balsīm. “Mums ir visas iespējas, ja strādāsim,” lēsa Šlesers, kurš piesauca kādu pētījumu, kurā viņš esot populārākais premjera amata kandidāts. Nedēļas sākumā uzņēmums “Gemius” bija izplatījis aptaujas rezultātus, kas liecināja, ka Šlesers ir nedaudz populārāks premjera amata kandidāts nekā Siliņa, tomēr atbalsts abiem bija vien ap 11%, kamēr vairāk nekā ceturtdaļai aptaujāto nebija viedokļa šajā jautājumā.
Šlesers kritizēja Saeimā pārstāvētās partijas, kas esot nodevušas savus vēlētājus. Siliņas vadītā valdība vēl turoties, pateicoties Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS). ZZS būtu jāizlemj, vai tā ir gatava mainīt valdību, vai arī turpinās būt pie varas “progresīvā vienotība”, klāstīja Šlesers. “Ja ZZS paliks kopā ar “Jauno vienotību” un “Progresīvajiem”, tad es aicinu visus ZZS atbalstītājus nebalsot par šo partiju. Tāda pati izšķiršanās būs arī “Nacionālajai apvienībai” un “Apvienotajam sarakstam”, kuru atbalstītājiem jāizlemj, vai ir vērts balsot par šīm partijām,” paziņoja Šlesers.
Šlesers aicināja nākamajā parlamenta sēdē balsot par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Atim Švinkam (P). Ja Švinka “tiek padzīts”, tad nākamajā dienā “vācam parakstus par neuzticības uzteikšanu visai Siliņas valdībai”, iecerējis opozīcijas politiķis. “Es piedāvāju citu risinājumu. Valdības nomaiņai jānotiek tūlīt. Ja ZZS nebalsos par Siliņas valdības gāšanu, tad uzņemas atbildību, ka paliek “progresīvā vienotība” ar visām vērtībām. Savukārt NA un AS skaidri jāpasaka, vai ir gatavas iet koalīcijā ar “Jauno vienotību” un “Progresīvajiem”,” klāstīja Šlesers, kura vadītā partija neesot gatava sadarboties arī ar partijām “Stabilitātei!” un “Suverēnā vara”. LPV aicina krievvalodīgos vēlētājus apvienoties “zem LPV un premjera amata kandidāta Šlesera”. Šlesers ZZS, NA un AS piedāvājot parakstīt vērtību dokumentu kā pamatu jaunās valdības veidošanā, kur cita starpā būtu teikts, ka ģimene starp vīrieti un sievieti ir sabiedrības stūrakmens.
Savukārt JV nesen pasūtīta SKDS aptauja, ar kuru sociālajos tīklos dalījušies partijas atbalstītāji, liecina, ka sadarbību ar LPV pozitīvi vai drīzāk pozitīvi vērtē Latvijas Krievu savienības vēlētāji - 38%, “Suverēnās varas” vēlētāji - 32%, “Stabilitātei” atbalstītāji - 26%. No AS atbalstītājiem sadarbību ar LPV pilnībā vai drīzāk atbalsta 22%, bet pret ir 51%, no ZZS atbalstītājiem - 17% par un 49% pret, savukārt no NA atbalstītājiem - 14% par šādu sadarbību un 71% pret. JV un "Progresīvo" atbalstītāju vidū sadarbību ar LPV atbalsta mazāk nekā 3% aptaujāto.
Partija nevarot pieļaut, ka bērni “tiek atdoti LGBT ideoloģijai”. Šlesers esot gatavs uzņemties iniciatīvu un izveidot jauniešu organizāciju zem LPV, kurā pulcētos jaunieši un rastos jauni līderi, kas vēlas valstī kaut ko mainīt un sasniegt. Iespējams, ka šie jaunieši tiks iekļauti partijas Saeimas vēlēšanu sarakstā. Tāpat Šlesers rosināja “pamodināt” sievietes un mātes, tāpēc esot nepieciešams veidot sieviešu kustību, kas varētu būt saistīta ne tikai ar LPV, bet strādātu ārpus partijas “pie dažādu labu ideju realizēšanas”. Līderība šīs kustības veidošanā tikšot uzticēta Saeimas LPV frakcijas vadītajai Lindai Liepiņai.








