Kādas krāsas augļi un dārzeņi ir vērtīgākie?

Visiem labi zināms, ka dienā jāapēd piecas, bet labāk septiņas porcijas augļu un dārzeņu – tas ir nedaudz vairāk par puskilogramu. Bet ko darīt, ja tie negaršo? Izrādās, pesticīdu nogulsnes, kas palikušas uz augļiem un dārzeņiem, ar laiku patiešām pret sevi var radīt pretīgumu, bet mākslīgais mēslojums, ar ko mūsdienās aizstāti govs mēsli, var mainīt dārzeņu garšas īpašības. Labā ziņa ir tāda, ka, atgriežoties pie ekoloģiski audzētas pārtikas, gada laikā iespējams atgūt sākotnējo – īsto un pareizo augļu un dārzeņu garšas sajūtu.  Viena no iespējām, kā stimulēt garšas kārpiņas, – katru dienu uz sava šķīvja izveidot košu krāsu paleti. Bet tas nav vienīgais iemesls, kādēļ vērts ēst krāsainus augus. Patiesībā tieši labai veselībai svarīgi izvēlēties augu valsts produktus viskošākajās krāsās.

Pamēģini izraudzīties augļus un dārzeņus pēc šāda principa.

Tās ir karotinoīdu krāsas. Burkāni, aprikozes, ķirbji, tomāti, mango, melones, sarkanie saldie pipari, sarkanie kāposti ir bagātīgs dabisko karotinoīdu avots. Tie satur likopēnu, zeaksantīnu, luteīnu un karotīnu, kas, kā zināms, kavē iekaisuma procesu attīstīšanos. Tie arī pazemina sirds un asinsvadu slimību risku, un cilvēkiem, kas ir vecāki par 70 gadiem, samazina vēža draudus. Ir arī daži pētījumi, kas pierādījuši, ka dabiskie karotinoīdi var attālināt acu slimības, piemēram, pasargāt no kataraktas un mākulas deģenerācijas.

– tās ir polifenolu krāsas. Āboli, baklažāni, cidonijas, dažādas ogas, granātāboli, ķirši, plūmes, redīsi, rabarberi, bumbieri, maurloki, vīnogas, sīpoli, arī kafija un sarkanais vīns, un vīnogu sula – tie visi ir pilni ar polifenoliem. Šīm vielām ir antibiotiska, spēcīga antioksidējoša un pretiekaisuma iedarbība; viens polifenols, konkrēti – kvercetīns, darbojas arī kā antihistamīna līdzeklis. Zināms, ka polifenolus var izmantot trombozes un augsta asinsspiediena profilaksē, tie uzlabo asinsriti un ievērojami samazina krūts un resnās zarnas vēža risku.

Papildiniet savu ēdienkarti ar zaļas krāsas dārzeņiem – tā ir aizsardzības krāsa. Galvenokārt zaļie krustzieži (piemēram, ziedkāposti, brokoļi un Briseles kāposti) satur iedarbīgos sinepju eļļas glikozīdus jeb glikozinolātus, kas ir spēcīgi pretmikrobu līdzekļi un antioksidanti, kas pasargā no infekcijām. Glikozīdi var arī samazināt krūts un plaušu vēža draudus. Ir daži pētījumi, kas apliecina, ka brokoļi, Briseles kāposti un galviņkāposti attālina iespēju, ka  iekšējos orgānos varētu attīstīties vēzis. Savukārt cilvēki, kuri sirgst ar Krona slimību, regulāri ēdot brokoļus, var samazināt caurejas un vēdersāpju uzliesmojumus.

Piešķiriet ēdienam aromātu ar sulfīdiem. Sarkanie sīpoli, lociņi, maurloki, puravi, ķiploki un šalotes sīpoli satur alicīnu, kas ir īpaši efektīvs antioksidants un antibiotiķis. Vairāk nekā tūkstoš pētījumu liecina, ka augi, kuri sastāvā ir alicīns, spēj samazināt sirds un asinsvadu slimību risku, palēnināt asinsreci (darbojas kā asins šķīdinātāji), uzturēt asinsvadus labā stāvoklī un  samazināt risku iedzīvoties vēzī.  Lai pilnībā izmantotu alicīnu labās īpašības, augi ir vai nu jāsmalcina, vai jāsarīvē un tūdaļ jāēd.

Atjaunojiet hormonu līdzsvaru ar kraukšķīgiem augiem. Daudzi augu izcelsmes produkti, kas ir mazliet kraukšķīgi, piemēram, pākšaugi,  ķirbis, saulespuķu un sezama sēkliņas, satur fitosterolus – ķīmiskas  vielas, kas līdzinās holesterīnam. Zirņi un pupas, kā arī krustziežu dzimtas dārzeņi, linsēklas, sarkanais āboliņš un sojas pupiņas (protams, ne tās, kas ir ģenētiski modificētas) satur arī fitoestrogēnus, kas ietekmē imūnsistēmu un aizsargā no prostatas, krūts, zarnu un cita veida vēža, kā arī no sirds un asinsvadu slimībām, smadzeņu darbības traucējumiem un osteoporozes.