Kāpēc Lieldienu galvenais simbols ir ola un - kāpēc mēs tās krāsojam?
Viens no galvenajiem Lieldienu simboliem ir ola – tas ir neatņemams svinību atribūts gan uz kristiešu, gan pagānu svētku galda. Un ne tikai. Notiek arī sišanās ar olām, to ripināšanas sacensības un dižošanās ar skaistāk izkrāsotajām olām. Kāpēc pavasara lielāko svētku simbols ir ola?
Senie indieši: pirmā bija Lielā Ola, nevis putns
Olas mistisko nozīmi cilvēki meklēja un saskatīja jau sirmā senatnē, kad vēl nebija aktuāls jautājums – kas bija pirmais vista vai ola? Izrādās, ka pirmā tomēr bija ola!
Par to var pārliecināties Indijā – lasot senos vēdiskos rakstus. Tajos teikts: „Saprāts (Mahat) izveidoja Olu, un Visuma Valdītājs pats bija tajā kā Brama. Šai olā bija ietverti kontinenti, jūras un kalni, planētas un to padotie, dievi, dēmoni un cilvēku dzimta”.
Olas jau izsenis simbolizēja auglību un jaunas dzīvības rašanos.
Taisnības labad gan jāsaka, ka bija arī ļaudis, kuri bija pārliecināti, ka pirmais tomēr bijis putns. Piemēram, saskaņā ar asīriešu - babiloniešu leģendu, Pasauli balodis izperēja no gigantiskas olas, kuru kāds bija iedējis Eifratā.
Olas jau izsenis simbolizēja auglību un jaunas dzīvības rašanos. Tādēļ tās arī tika izmantotas seno ēģiptiešu, persiešu un romiešu pavasara svētkos.
Sākotnēji, pirms daudziem gadsimtiem, olas krāsoja sarkanas, ar šo spilgto krāsu simbolizējot Lieldienu prieku.
Lai nu kā, bet Lieldienu olas ir saistītas ar seniem pavasara kultiem, un tās lieto, lai veicinātu veselību cilvēkiem un lopiem, pasargātu no dažādām nelaimēm. Par to liecina arī latviešu tautas ticējumi, kā, piemēram, „kad Lieldienu olām labi čaumala atlec, būs labi lini” vai „kam ola stiprāka, tas dzīvos ilgu mūžu.”
Kristieši piesavinās pagānu simbolu – auglības olu
Kristīgā baznīca ir tikai pielāgojusies pagānu tradīcijām un iekļāvusi olas simbolu arī savā rituālā. Otrajā gadsimtā kristieši pievērsa uzmanību faktam, ka viņu svētki sakrīt ar senģermāņu pavasara svinībām, kurās atzīmē dzīvības uzvaru pār nāvi. Tādējādi kristiešu Lieldienas pieņēma tradicionālos šo svētku simbolus.
Kristietībā ola nozīmē Kristus augšāmcelšanos, pārvarot visus šķēršļus (noveļot akmeni no kapa), līdzīgi kā cālis izšķilšanās brīdī pārvar olas čaumalas pretestību.
Lieldienu olas ir saistītas ar seniem pavasara kultiem, un tās lieto, lai veicinātu veselību cilvēkiem un lopiem, pasargātu no dažādām nelaimēm.
Viena no neatņemamām tradīcijām Lieldienu svētku tradīcijās ir olu krāsošana. Kā šī tradīcija radusies, ziņu nav, bet viens gan ir skaidrs – olu krāsošana ir daudz jaunākā tradīcija, nekā to izmantošana par pavasara svētku simbolu. Par to, ka tā varētu būt kristiešu tradīcija liecina arī tas, kādās krāsās un kāpēc dažādas tautas krāsoja olas. Iespējams, olas izkrāšļoja arī tādēļ, ka līdz ar Lieldienām beidzās arī gavēņa laiks un ticīgie, kuri gavēņa tradīcijas ievēroja īpaši stingi, nu beidzot varēja ēst arī olas. Tādēļ tās ieguva gan delikateses, gan īpašu reliģiska simbola statusu. Tas bija īpaši „krāšņs” jeb „krāsains” ēdiens.
Arī latvieši olas pavasara svētkos visdrīzāk sāka krāsot kristietības iespaidā.
Sākotnēji, pirms daudziem gadsimtiem, olas krāsoja sarkanas, ar šo spilgto krāsu simbolizējot Lieldienu prieku. Latviešiem gan par sarkanās krāsas izejvielu kalpoja sīpolu mizas un, krāsojot ar tām, olas īpaši spilgti sarkanas nesanāk. Tomēr baznīcas nostāsti liecina, ka dažādās Eiropas malās kristieši olas krāsoja dažādas krāsās. Piemēram, viduslaikos pareizticīgie olas krāsoja sarkanas, lai simbolizētu Kristus asinis. Armēnijā uz olām attēloja reliģiskos simbolus – Mariju un Kristu. Vācieši krāsoja olas zaļā krāsā, lai tās dāvinātu Zaļajā Ceturtdienā.
Arī latvieši olas pavasara svētkos visdrīzāk sāka krāsot kristietības iespaidā. Latvju dainās nav pārliecinošu norādījumu par olu krāsošanas ieražu senatnē. Vairākums dainu runā par zelta, sudraba un baltām olām. Tāpēc var secināt, ka olu krāsošana ieviesusies jaunākajos laikos. Lai olas būtu raibākas, tās pēc senām tradīcijām var vārīt krāsainās lupatiņās. Vienā vietā var iebērt putraimus, otrā ielikt kādu krāsainu bērzu lapiņu, egļu skujas, sūniņas, dažādus ziedus, zālītes vai vienkārši notīt ar krāsainu dziju.
