Problēmas ar siltuma salām pilsētvidē redz pat no kosmosa

Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks, attālās izpētes virziena vadītājs Dainis Jakovels skaidro, ka siltuma salas nozīmē temperatūras novirzi no normas jeb dabīgās vides, kur cilvēks nav iejaucies. “Katrs zina, ko nozīmē karstā vasaras dienā izjust mērenu klimatu parkā vai mežā, bet apbūvētā teritorijā betons un cilvēku izmantotie materiāli uzsilst tik ātri, ka temperatūras starpība var pat sasniegt desmit grādus,” saka Dainis Jakovels, kurš ikdienā apkopo dažādu satelītu datus. Vairākas pašvaldības Latvijā jau strādā ar satelīta datu sniegtajiem secinājumiem, lai veidotu apzaļumošanas plānojumus.

Koki gan cilvēka mieram, gan kukaiņiem

Laimas Šmites-Ūdres skatījumā no lieliem kokiem pagalmos ir daudzveidīgi ieguvumi. “To nozīme pagalmos noteikti ir gan ainaviskais faktors, kas rada mājas un telpiskuma sajūtu, gan ekoloģiskie ieguvumi, un ļoti nozīmīgi pēdējā laikā ir arī psiholoģiskie aspekti.”

Ainavu arhitekte aicina nebaidīties daudzdzīvokļu pagalmos stādīt lielos kokus atbilstošos attālumos, jo tie rada mieru un dabas klātbūtnes efektu. “Ne par velti ļoti ceļas to īpašumu vērtība, kas ir ar apstādījumiem. Koki pagalmam piešķir gan raksturu, gan struktūru. Telpa tiek zonēta, tā ir baudāma, un nezūd ekoloģiskā daudzveidība. Šie koki daudziem dzīvniekiem un kukaiņiem ir mājas, barības avots un patvērums.”

No kokiem pilsētā nav jābaidās

Mūsdienu klimata pārmaiņu kontekstā koki noteikti palīdz mikroklimata uzturēšanai. “Pagalmos ar kokiem neveidojas siltuma salas, temperatūra tiek pazemināta ar koku vainagiem, un notiek gaisa attīrīšana. Koki strādā kā vides plaušas, tie veido arī ēnu, lai mēs varam atpūsties patīkamā vidē. Vēl jāmin vēja aizsardzība un lietus ūdens savākšana, kas notiek ar sakņu sistēmu. Tāpēc ļoti ir jādomā par koku un krūmu, bet īpaši lielo koku iekļaušanu pilsētvidē, jo patlaban ir tendence baidīties no kokiem,” norāda ainavu arhitekte.

Cilvēki bieži mēģina pat atbrīvoties no lielajiem kokiem pagalmā, uztraucoties par to bīstamību, taču šīs bailes ne vienmēr ir pamatotas. “Liels darbs ainavu arhitektiem un plānotājiem ir sadarbība ar iedzīvotājiem,” saka Šmite-Ūdre, priecājoties, ka parasti katrā mājā ir kāds dabas pazinējs, kas publiskajās apspriedēs iestājas par koku saglabāšanu. Ne vienmēr ir jādodas tālu, lai baudītu dabas tuvumu; mēs dabu varam aicināt pie sevis, uzskata ainavu arhitekte.

Apzaļumot balkonus ir labs ieradums

Gan individuālu, gan kopīgu labumu apkaimei sniedz balkonu apzaļumošana. “Jebkurš uz balkona audzēts augs noteikti rada mikroklimatu gan balkonā, gan arī konkrētajā dzīvoklī,” skaidro speciāliste. Augi ar savu lapu sniegto ēnojumu un mitruma iztvaikošanu atdzesē gaisu un mazina balkona sakaršanu vasaras svelmē. Uzlabojas arī gaisa kvalitāte un iedzīvotāju emocionālā noturība. “Ja pa logu redzam savus apstādījumus uz balkona, tas uzlabo mūsu labsajūtu un garīgo veselību,” uzsver ainavu arhitekte. Turklāt balkona augi slāpē pilsētas trokšņus, un, jo vairāk balkonu ir apzaļumoti, jo plašāki veidojas zaļie koridori kukaiņu migrācijai.

Ainavu arhitekte ar gandarījumu atzīmē, ka apzaļumošanas ieradums ir lipīgs, – pāriet no kaimiņa uz kaimiņu un veicina veselīgu sacensību. “Ir ļoti labi piemēri pagastos, kur reizēm pat visi mājas balkoni ir apzaļumoti.” Ja balkoni ietver arī vienotu krāsojumu, un tas ir baudījums ne tikai ainavu arhitekta acīm, jo “šādā veidā mēs caurvijam pilsētu un ciemu tēlu”.

Satelītu dati palīdz kopējam plānam

Gan cilvēku pieredze, gan arī satelītu dati ļauj ieraudzīt, ka karstuma efektu mazināšanā lieliski darbojas daba – parki, meži, ūdens. Siltuma salas veidojas līdz ar blīvāku apbūvi pilsētvidē. Guļamrajonos to noteikti kompensē lielo koku klātbūtne. “Vairāk problēmu ir pilsētās, kur ir vēsturiskās apbūves vietas un viss noklāts ar asfaltu vai bruģi. Tur šīs siltuma salas ir redzamas arī no kosmosa datiem,” stāsta Dainis Jakovels un uzsver, ka risinājumiem šajās vietās jābūt lokāliem.

Projektā “LIFE LATESTadapt” ekspertu komanda strādā kopš 2022. gada un to turpinās līdz 2027. gadam. Iegūstot brīvpieejas satelīta datus, komanda tos novirza Rīgas, Cēsu un Valmieras pašvaldībām monitoringa darba turpināšanai un apzaļumošanas lēmumu pieņemšanai. Viens no projekta rezultātiem ir siltuma salu kartējums un zaļināšanas plāni trim pilsētām – Rīgai, Valmierai un Cēsīm. Katrā pilsētā ir izvēlētas pilotteritorijas, kur tiks testēti dažādi dabā balstīti risinājumi.

Temperatūras novērtēšanai ir pieejami termālie satelītdati, ar kuriem var izmērīt virsmas temperatūru. Šo datu ierobežojums ir izšķirtspēja – 100 metru uz pikseli. Tas nozīmē, ka viens mērījuma punkts ir aptuveni stadiona lielumā, tādēļ lokāli novērot virsmas temperatūras atšķirības vienā ielas pusē salīdzinājumā ar otru nav iespējams. “Bet satelītu dati ir noderīgi kopējās informācijas iegūšanai par teritoriju, piemēram, pilsētu kopumā, kur paaugstinātā virsmas temperatūra liecina, ka karstā dienā viss uzsilst straujāk. Mēs ieguvām datus par vietām, kur temperatūra pārsniedz normu, un tad tās kļūst par siltuma salām,” skaidro speciālists.

Siltuma salas – klimata spogulis

Pašvaldību speciālisti šī projekta datus likuši kopā ar kartējumu par to, kur cilvēki biežāk dzīvo un uzturas. “Dažkārt siltuma salas veidojas industriālās teritorijās, kas, loģiski, tiek atvēlētas kādam citam mērķim, nevis dzīvošanai. Tās tad arī izvēlētas kā mērķa teritorijas, kur primāri tiek runāts par zaļināšanas risinājumiem,” saka Dainis Jakovels. Satelīta datu analīze parāda, kā siltuma salas veidojušās vietās, kas atdotas ir komercplatību apbūvei un saimnieciskajai aktivitātei. “Lai, piemēram, kādu lielveikala stāvlaukumu nepadarītu par siltuma salu, ir vajadzīgi gadi. Koku izaugšanai nepieciešams laiks, lai mēs tiktu pie koku vainagojuma apēnojuma.”

Tās vietas, kurās ir apbūve, vienmēr būs siltākas gan maijā, gan jūlijā. Klimata pārmaiņu rezultātā pilsētniekiem siltuma salu izjušana ikdienā kļūst arvien aktuālāka. “Ja runājam par zaļināšanas plāniem, to mērķis ir identificēt šīs cilvēku apdzīvotās vietas, jo, kur izteiktāks karstuma efekts, tur karstuma problēmas skars vairāk iedzīvotāju. Tāpēc jau laikus ir jādomā, kā var uzlabot situāciju ar dažādiem zaļināšanas elementiem,” norāda Dainis Jakovels.

Satelīta dati uzskatāmi parāda, piemēram, vēsturiskā centra blīvo apbūvi, kur faktiski visur ir asfalta betons, mājas, un to, kā attēlu maina vēsuma salas, kuras veido, piemēram, parki vai skvēri.

Satelītu datus izmanto nesen

Aktīvāka satelītu datu pieejamības ēra sākusies tikai šajā gadsimtā. Saprotamākais piemērs ir "Google Maps". “"Google" bija pionieris, kas satelītu datus padarīja publiski pieejamākus, jo vēl gadsimta sākumā jebkura satelītainas pasūtīšana bija dārgs pasākums. "Google" nopirka lielu daudzumu satelītdatu un sāka veidot pamata kartes. Tas, kas mūsdienās ir pašsaprotami, ka varam savā tālrunī atvērt, pietuvināt un apskatīties, kā vieta izskatās no augšas, vēl divtūkstošo gadu sākumā vienkārši nebija iespējams,” Dainis Jakovels atsauc atmiņā nesenu pagātni.

Kopš tā laika, kad sāka atvērt datu arhīvus, ir palaisti daudz jauni satelīti – gan brīvpieejas, gan komerciālie. Brīvpieejas parasti ir tie, kurus palaiž NASA vai Eiropas Kosmosa aģentūra, un tie paredzēti klimata un vides monitoringam – kā šajā projektā izmantotie satelītu dati. Tas nozīmē, ka par šiem datiem nav atsevišķi jāmaksā. Izmaksas ir saistītas ar datu apstrādi un analīzi.

Brīvpieejas datu galvenā priekšrocība ir tā, ka tie tiek ievākti regulāri – reizi nedēļā un dažreiz biežāk. “Mēs varam strādāt ar gariem laika periodiem, virsmas temperatūras un veģetācijas novērtējumiem pieejami dati pat vairāku gadu desmitu posmā,” saka Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks.

PROJEKTU ""Klimata kurss" – SIA "Izdevniecība "Rīgas Viļņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" FINANSIĀLI ATBALSTA EMISIJAS KVOTU IZSOLĪŠANAS INSTRUMENTS.