VIDEO: lai glābtu vidi no klimata pārmaiņām, katram no mums būs būtiski jāmaina sava ikdiena
Karstuma viļņi vasarās, neparasti siltas vai aukstas ziemas ir klimata pārmaiņu radītā jaunā realitāte. No vienas puses, aizvien vairāk dzirdami aicinājumi mainīt savus ikdienas ieradumus, kas šīs pārmaiņas veicina, no otras, tas viss rada nepieciešamību pielāgoties.
RTU profesore Andra Blumberga un arhitekts Gatis Didrihsons diskusijā par mājsaimniecību pielāgošanos klimata pārmaiņām un ietekmi uz tām norāda, ka mūsdienīga mājsaimniecība ir komplekss mehānisms, kurā jāsabalansē enerģijas patēriņš, pārtikas izvēles un paradumu maiņa. Eksperti uzsver, ka ceļš uz ilgtspējību nav obligāti saistīts ar askētismu, jo daudzas izvēles nemaz nemaina mūsu dzīves kvalitāti, bet būtiski samazina ietekmi uz vidi.
Personības loma un kaimiņu attiecības
Māju siltināšana ir viena no atbildēm. Energoefektīva ēka nodrošina augstāku komforta līmeni un zemākas izmaksas, bet vienlaikus ir videi draudzīgāka. Plaši tiek tiražēti stāsti par laimīgajiem nosiltināto ēku iedzīvotājiem, taču joprojām lielākā daļa daudzdzīvokļu ēku ir kā caurs siets, kas nespēj noturēt siltumu ziemā un nodrošināt pieņemamu temperatūru karstā vasaras dienā.
Daudzdzīvokļu māju siltināšanas procesos inženiertehniskās zināšanas bieži vien izrādās otršķirīgas salīdzinājumā ar spēju komunicēt. Profesore Andra Blumberga, kura pētījusi māju siltināšanas procesus gadu desmitiem, atzīst, ka sekmīga projekta pamatā gandrīz vienmēr ir viens aktīvs cilvēks. Viņa šo cilvēku raksturo kā neformālu līderi ar sociālā darbinieka prasmēm.
“Latvijā aiz katras siltinātas mājas ir viens cilvēks. Mēs kolēģu lokā spriežam, ka viņam pat nav obligātas zināšanas inženierzinātnēs, bet nepieciešamas sociālā darbinieka prasmes. Un, ja tāds cilvēks kļūst aktīvs, tad arī spēj šo projektu vadīt, jo tas ir sarežģīts ne tikai tehniski un finansiāli, bet tieši kā darbs ar iedzīvotājiem – spēt viņus pārliecināt, vienoties un darboties.”
Runājot par renovāciju, arhitekts Gatis Didrihsons uzsver –ir jābūt ekonomiskam pamatojumam un drosmei rīkoties pamatīgi. “Mēs ar nelielu piepūli varam ietaupīt divus eiro mēnesī, bet varbūt paskatāmies, kā ietaupīt 200 vai 300 eiro? Piemēram, uztaisīt mājai tādu remontu, lai nākamos 30 gadus nav nekas vairs jādara. Darām kārtīgi vai nedarām nemaz.”
Tehnoloģijas un jauna domāšana
Gatis Didrihsons uzskata, ka pirmais solis vienmēr ir patēriņa samazināšana, nevis dārgu tehnoloģiju uzstādīšana uz “caura” pamata. Viņš skaidro, ka pēc 2008. gada krīzes sabiedrības domāšana ir būtiski mainījusies, fokusējoties uz praktiskumu.
“Tas mums bija tāds kā izmaiņu brīdis, kad sākām domāt, kā uzbūvēt māju, kas sagādā prieku, un tev nav tai jākalpo. Māju, kas kalpo tev, un ar minimālām izmaksām. Tas ļoti mainīja domāšanas veidu.”
Savukārt Andra Blumberga stāsta par inovatīviem risinājumiem, kas ļauj ne tikai taupīt enerģiju, bet darīt to videi visdraudzīgākajā veidā.
“Dānijā tika realizēts kāds inovatīvs centralizētās siltumapgādes sistēmas projekts –izraka bedri futbola laukuma izmērā un uzlika tam virsū vāku. Siltumu ražo ar vēja ģeneratoriem un siltumsūkņiem. Kad ir lēts vējš vai saule, viņi saražo ļoti lētu siltumu un piepilda to “futbola laukumu” pilnu ar karstu ūdeni, ko izmanto, kad tas nepieciešams. Tas ir sezonas mēroga projekts, un tādu ir daudz. Tas ir piemērs, ko var izdarīt tehnoloģiju jomā, ja ir fantāzija.”
PROJEKTU ""Klimata kurss" – SIA "Izdevniecība "Rīgas Vilņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" FINANSIĀLI ATBALSTA EMISIJAS KVOTU IZSOLĪŠANAS INSTRUMENTS.
