Dārzā pirmais iespaids ir ļoti svarīgs. Latviskā sētā saimnieks neplānoja “goda iebraukšanu” gar kūtspakaļu...
Pavasaris ir īstais brīdis pirmajiem darbiem dārzā, un latviska dārza dzīvā būtība ir augiem. Kādi augi mūsu sajūtā ir patiesi latviski? Kuri no tiem dārzā rada mieru, harmoniju un piederības izjūtu? Un kā atrast līdzsvaru starp savām vēlmēm un to, kas šajā ainavā jau paaudzēm dzīvo līdzās, žurnāla "Māja Laukos" jaunākajā numurā stāsta ainavu dizainere Vineta Radziņa.
Konsultē Vineta Radziņa, ainavu dizainere, Instagram: @vineta_radzina
Rakstu sērijas 2. daļā runāsim par latviskiem augiem. Kādi tie ir? Kuri ziedi latvietim sniedz prieku un harmoniju, kuru koku paēnā latvietis labi jūtas? Tie ir jautājumi uz kuriem nav viennozīmīgu atbilžu. Tāpat kā nav viena teikuma, kurš raksturotu latvisku sētu un dārzu. Viena sajūta būs Zemgales saimniecei un pavisam cita - jūras krastā esoša dārza kopējam. Šoreiz parunāsim gan par augiem, gan par līdzsvaru starp savām vēlmēm un to, kas apkārtējā vidē jau ir atrodams un kas dārzā gadu desmitiem un reizēm pat gadu simtiem mierīgi pastāv līdzās. Kā un cik lielā mērā to vajag ietekmēt un kur ir tas brīdis, kad pieņemt apkārt esošo kārtību?
Svarīgi jautājumi
Lai veiksmīgi izvēlētos tieši tos augus, kuri dārzu padarīs viegli kopjamu, kuri sniegs prieku un patikšanu, vērts veikt ‘’pašanketēšanu’’. Proti, pajautāt sev:
Kā es gribu dārzā justies?
Mierīgi, enerģiski, noslēpumaini vai eleganti? Šie atslēgas vārdi dos virzienu, kurā skatīties, izvēloties dārza sarežģītību un augu izvēli. Dārzs var būt vieta, kur palasīt grāmatu un aizmukt pēc intensīvas darba dienas, bet var būt arī vieta draugu un kolēģu tusiņiem.
Kurā diennakts laikā es visbiežāk uzturos dārzā?
Saullēktā, pusdienlaikā, vakara stundās… tas noteiks gan vietu, kur dārzam jābūt visskaistākajam, gan augu izvēli. Kādam darba ritms ir tāds, ka dārzu izdodas baudīt tikai krēslas stundās, bet citai saimniecei par savu puķu dobi prieks ir atvaļinājumā, kurš katru gadu iekrīt, teiksim, septembrī. Tam būtu jānosaka gan augu izvēle, gan apstādījumu plānošana dārzā.
Kuras ir galvenās problēmas dārzā?
Pilnīgs haoss visur, smilšaina augsne, pārāk mitra vieta vai saules trūkums - atbildes uz šiem jautājumiem palīdzēs kopt un uzturēt dārzu, kā arī noteiks augu izvēli. Būtu diezgan izaicinoši veidot bagātīgi ziedošu rožu dobi dabiski smilšainā augsnē, piemēram, kāpu zonā. Darīt jau var, bet tad jāapzinās, ka tas prasīs lielus ieguldījumus, un ne tikai finansiālus.
Tādu un līdzīgu dilemmu ir daudz. Ir jautājumi, kuri visiem dārziem būs vienādi, bet būs tādi, kuri katram dārza saimniekam būs individuāli. Pirmajā raksta daļā stāstīju, ka svarīgi ieklausīties dārzā un tā stāstā - vējā, koku lapu čaboņā, vērot, kur pavasaros sniegs nokūst vispirms, apskatīt vecās fotogrāfijas. Un tikai formulējot atbildes uz iepriekš minētajiem jautājumiem, var spert nākošo soli - sākt veidot struktūru, skicēt plānu un zonēt. Plāns nav pirmais solis un nav arī otrais, tas ir jautājumu un atbilžu gala rezultāts. Un tikai tad lēnu garu var sākt domāt par augiem. Augi nav sākums, tas ir līdzeklis, lai sasniegtu to sajūtu dārzā, pēc kuras tiecies. Ja secība ir otrāda, tad, lai cik daudz augu pirktu, savējo sajūtu dārzā panākt būs grūti.
Pirmajam iespaidam ir nozīme
Svarīgi arī saprast, vai gribēšu dārzu tikai sev un ļoti reti rīkošu dārza svētkus, vai varbūt gribu praktisko dārzu, kurā aug viss, kas noder virtuves galdam? Vai aicināšu dārzā biznesa kolēģus? Varbūt būtiska loma ir mājdzīvniekiem? Visi šie jautājumi nosaka dārza struktūru un zonējumu. Jebkurā gadījumā, latviskā sētā saimnieks neplānoja “goda iebraukšanu” gar kūtspakaļu vai augļu dārzu - vējainākajā un salnām pakļautākajā dārza vietā. Pie ieejas pagalmā bieži stādīja kadiķi vai pīlādzi – aizsardzībai. Pie klēts - apini. Neaizmirsa par liela auguma kokiem – liepu un ozolu. Tas viss veido latviska dārza kodu. Savukārt komposta kaudze, veļas striķis un saimnieciskais šķūnītis atradās teritorijas dziļumā, tos centās nerādīt nejaušam ienācējam. Tā tas būtu jāplāno arī mūsdienās. Kuras ir tās zonas, kuras dārzā ierauga pirmās? Kāds iespaids par tām rodas? Visiem zināms, ka pirmo iespaidu mainīt ir grūti. Tāpēc ir vērts pacensties un radīt to tādu, kas saskan ar saimnieku būtību un vērtībām.
Visu rakstu turpinājumu lasi “Māja Laukos” pavasara numurā!
Vēl šajā numurā - iedvesmojošs stāsts par māju Jāņupē, kur valda miers, atturīga elegance un pārdomāta vienkāršība; ieskats 2026. gada interjera tendencēs, kas palīdzēs mājokli veidot ne tikai skaistu, bet patiesi savu; praktisks pavasara darbu kalendārs dārzam; saruna par ēdamo meža dārzu - vidi, kur cilvēks mācās sadarboties ar dabu. Tāpat iepazīstam jūras konteineru māju plusus un izaicinājumus, kā arī meklējam pavasari receptēs svētku galdam.
